Latvijas futbola izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs Māris Verpakovskis pēdējos gados nespēja ilgtermiņā nostiprināties kādā no citvalstu klubiem.
Īres līgumi uz pusgadu vai gadu Spānijā un Horvātijā neļāva viņam pilnībā izpausties. Mārim nesen izdevās vienoties par īri uz diviem gadiem Grieķijas superlīgas klubā "Ergotelis", un uzbrucējs lolo cerības, ka šī pāreja ieviesīs radikālas pārmaiņas viņa karjerā.
Kur grieķi tevi noskatīja? Latvijas un Grieķijas izlašu mačā?
– Spēlē, kas notika pirms desmit gadiem, un es iesitu pirmos vārtus. Kopš tā laika viņi sapņoja par to, ka varētu mani nopirkt, un beidzot viņu sapnis ir piepildījies (smejas). Bet, ja nopietni, pat nezinu, kur viņi mani pamanīja. Šajā pārejā tika iesaistīti vairāki aģenti, un uzzināju tikai to, ka šis klubs ir izteicis piedāvājumu.
Cik labs bija šis piedāvājums?
– Tas mani pilnībā apmierināja. Bija labi, ka šis īres līgums ir daudz nopietnāks – uz diviem gadiem, nevis uz vienu kā agrāk. Ja arī es būtu pārgājis no "Dynamo" uz Grieķiju par brīvu, kontrakts būtu uz diviem gadiem. Īre nemainīja līgumam ne lielumu, ne ilgumu, tāpēc man bija vienalga, – tieku īrēts vai "Dynamo" atlaiž mani. Panācām kompromisu ar "Dynamo", kas negribēja mani tāpat atlaist, un visas puses palika apmierinātas.
Kādas palika tavas līgumattiecības ar Kijevas "Dynamo"? Ukrainas klubam neesi vajadzīgs, taču visu laiku jāpagarina kontrakts...
– Es gribēju lauzt līgumu ar "Dynamo" un par brīvu aiziet uz Grieķiju, bet Kijevā atkal negribēja atlaist mani par velti un piedāvāja iet uz īri. Teicu, ka uz gadu ilgu īri vairs negribu. Beigās atradām kompromisu, ka mani īrēs uz diviem gadiem, bet pēc šī īres līguma beigām man vēl uz gadu paliks spēkā kontrakts ar "Dynamo". Tādēļ nācās pagarināt spēkā esošo līgumu, un tā drīz kļūšu par futbolistu ar garāko līgumu Kijevas "Dynamo" vēsturē (smejas). Ukraiņi cer, ka es labi spēlēšu Grieķijā, un pēc tam par mani varēs dabūt kaut kādu naudas summu.
Cik piemērota tev varētu būt "Ergotelis" komanda?
– Tā spēlē augstākajā līgā un pret stipriem pretiniekiem. Ļoti ceru, ka tikšu pie spēlēšanas un dabūšu pastāvīgu spēļu praksi. Tagad man galvenais ir noķert ritmu, ko pēdējos gados esmu pazaudējis. Es ļoti gribu spēlēt un domāju, ka šajā klubā regulāri spēlēšu. "Ergotelis" nav pieskaitāma Grieķijas spēcīgākajām komandām, taču tā ir Grieķijas augstākās līgas vidusmēra komanda. Man ir labi jāspēlē vienu vai divus gadus, un tad būs iespējas noslēgt kontraktu ar spēcīgāku komandu.
"Ergotelis" pēdējos trīs gadus pastāvīgi spēlē Grieķijas augstākajā līgā, kur labākais sasniegums ir devītā vieta. Kāds ir šīs komandas spēles līmenis?
– Jā, pagājušajā sezonā viņi ieņēma devīto vietu, taču turnīra sākums esot bijis labs. Viņi teica, ka pēc pirmā apļa bijuši ceturtajā vietā. Bet spēle otrajā aplī neaizgāja. Komandai ir stabils treneris, kurš strādā jau četrus gadus. Kluba vadība uzticas trenerim un cer, ka viņš izveidos komandu, kas tiks augstāk par devīto vietu.
Spriežot pēc kluba stadiona, kurā ir 26 240 skatītāju vietu, mazpazīstamais "Ergotelis" nav mazs klubs?
– Uz spēlēm pret lielajām komandām sanāk pilnas vai gandrīz pilnas tribīnes. Ja komandai neklājas labi, sapulcējas pieci seši tūkstoši skatītāju.
Kādi ir tavi konkurenti uz uzbrucēja vietu? Vai nigērietis Patriks Ogunsoto, kurš bija komandas rezultatīvākais spēlētājs iepriekšējā sezonā, pametis Grieķiju uz neatgriešanos?
– To īsti nevar saprast. Viņam bija devītais numurs. Kluba vadība gribēja to dot man, taču vēl gaida, jo nav pārliecināta, vai viņš ir aizgājis pavisam prom. Nigērietis esot devies uz Naļčikas "Spartak", taču viņam vēl ir spēkā līgums ar "Ergotelis".
Un kādi ir pārējie uzbrucēji?
– Zinu tikai vienu – 22 gadus veco horvātu Budimiru, kurš arī spēlēja "Hajduk" komandā, taču es viņu tur nesastapu. Tomēr domāju, ka viņš īsti nav mans konkurents – garš, masīvs uzbrucējs. Par pārējiem vēl nevaru spriest, jo trenējos atsevišķi no komandas. Kluba vadība iepriekš teica, ka viņiem vairs neesot izteiktu uzbrucēju.
Ko tev teica komandas galvenais treneris? Vai viņš rēķinās ar tevi kā ar sākumsastāva uzbrucēju?
– Domāju, ka mani ņēma kā pamatsastāva spēlētāju. Protams, turpmāk viss būs atkarīgs no manis, jo vieta sastāvā nevienam netiek garantēta.
"Ergotelis" sastāvs ir daudznacionāls. Kādā valodā komandā sazinājaties?
– Mums ir argentīnieši, brazīlieši, polis, gruzīns, austrietis, lietuvietis... Laukumā skan angļu, spāņu, krievu valodas. Komunicēšanās lielākoties notiek grieķu valodā, un komandas biedri man visu pārtulko angļu valodā. Laikam vajadzēs pamācīties arī grieķu valodu. Arī treneris īpaši labi nerunā angliski.
No spēlētājiem noteikti tuvāk esi sapazinies ar lietuvieti Deividu Česnauski, kurš neilgi pirms tevis pievienojās "Ergotelis" komandai?
– Jā, gandrīz visu laiku pavadām kopā. Atradām dzīvokļus netālu viens no otra. Ļoti labi pazinu viņa brāli Edgaru, ar kuru divus vai trīs gadus dzīvojām vienā viesnīcas numurā Kijevā. Ātri atradām kopīgu valodu un tagad visu iepazīstam kopā.
Cik daudz izdevies iepazīt Krētas salu, kas ir slavena kā kūrorts?
– Heraklionā, kur esam apmetušies un kas ir Krētas galvaspilsēta, dzīvo vietējie. Savukārt tūristi atpūšas blakus – mazākās pilsētiņās. Laiks šeit ir ļoti labs, un var jauki atpūsties. Taču mums nav laika par to domāt, jo treniņi ir divreiz dienā. Starp treniņiem parasti guļam vai atpūšamies, jo karstumā negribas iet ārā.
Cik nopietni tu trenējies pēc muskuļa savainojuma izārstēšanas?
– Viss iet uz labo pusi (tpu! tpu! tpu!), un man vajadzīgas dažas dienas, lai pilnībā atgūtos. 18. jūlijā braucam uz divu nedēļu treniņnometni Holandē, un līdz tam laikam man vajadzētu uzsākt treniņus kopā ar komandu.
Vai "Ergotelis" nerīko savu jauniegūto futbolistu prezentāciju, līdzīgi kā to darīja Madrides "Real" ar Kakā un Krištianu Ronaldu?
– Speciāla prezentācija te netika rīkota. Atlidošanas dienā kluba birojā mani sagaidīja "Ergotelis" vadība – prezidents, galvenais treneris un citi amatvīri. Uztaisījām dažas bildes ar kluba prezidentu. Nākamajā dienā sarīkoja mazu preses konferenci, un viss.
Vai grieķu žurnālisti vēl atceras, ka tu pirms desmit gadiem iesiti vārtus viņu izlasei Atēnās?
– Atceras gan. Vietējam mērogam mana ierašanās bija diezgan liels notikums, jo parādījos daudzās avīzēs un radio. Domāju, tā tas ir jebkuram jaunajam futbolistam, kas šeit ierodas, jo Grieķijā ļoti interesējas par futbolu, mīl futbolu.
Varbūt tev senčos ir bijis kāds grieķis, jo tavs uzvārds, tāpat kā vairumam grieķu, beidzas ar is?
– To te daži vietējie jau apspēlēja (smejas).
Noteikti esi analizējis to, kāpēc tik neveiksmīga iznāca iepriekšējā sezona, kurā tev neizdevās nostiprināties Spānijas "Celta" sastāvā?
– Tur neizdevās jau no paša sākuma. Vispirms treneris iespītējās un nelika laukumā, jo kluba vadība uzaicināja mani bez viņa ziņas. Treneris to nebija gaidījis un it kā atriebās. Kaut kādas intrigas... Vēlāk no tās bedres tā arī neizlīdu. Sezona bija ļoti neveiksmīga, un gribu to ātrāk aizmirst. Ceru, ka šeit tikšu pie spēlēšanas un viss būs kārtībā.
Visu rakstu lasiet 14. jūlija izdevumā