Vaņins nav Šveices pirmatklājējs

2008. gada Latvijas labākais futbolists Andris Vaņins nesen parakstīja līgumu ar Šveices superlīgas klubu "Sion". Ar interesi sekosim līdzi mūsu vārtsarga gaitām Šveicē, bet viņš nav pirmais Latvijas pārstāvis Šveices komandās.

Tur ir spēlējuši gan pieredzējuši, gan zaļoksnēji mūsu futbolisti.

Rimkum tramplīns uz Vāciju

Latvijā pastiprināta interese par Šveices futbola čempionātu radās deviņdesmito gadu vidū, kad uz turieni pārcēlās mūsu valstsvienības tā laika vadošais uzbrucējs Vits Rimkus. Ar diviem vārtu guvumiem mačā viesos pret Portugāli un ar vēl diviem rezultatīviem sitieniem spēlē Rīgā pret Austriju viņš izpelnījās ievērību no ārzemju klubu pārstāvjiem. Toreiz Latvijas futbolisti bija absolūti nepazīstama prece Rietumeiropas tirgū, tāpēc pat rezultatīvajam Rimkum vajadzēja braukt atrādīties.

"Ziemā mani uzaicināja uz turnīru mazajā laukumā, kas starpsezonu posmā ir populāri Šveicē un Vācijā. Atrādījos Šveices klubā "St. Gallen", bet beigās parakstīju līgumu par spēlēšanu "Winterthur" komandā," toreizējos notikumus atceras Rimkus. "Neatceros visas nianses, kāpēc tā notika, taču visu sakārtoja mans aģents."

Tā Rimkus 1996. gadu iesāka Šveices otrās līgas klubā, taču viņš ilgi neaizkavējās šajā līmenī. Astoņi vārtu guvumi desmit mačos "Winterthur" sastāvā bija pietiekami iespaidīga statistika, lai nokļūtu spēcīgāku klubu redzeslokā. Pēc Šveicē pavadītā pusgada Rimkus pārcēlās uz pazīstamo Vācijas klubu "Nurnberg". "Atkal labi pastrādāja mans aģents," par šo pāreju stāsta Rimkus. "Man bija piedāvājumi arī no Šveices augstākās līgas klubiem, taču nolēmu braukt prom – Vācija tomēr ir Vācija."

Pieredzējušajam "Ventspils" uzbrucējam palikušas labas atmiņas par Šveicē pavadīto laiku: "Tas bija lielisks. Tiesa, tolaik vēl skaitījos pajauns – tikai 22 gadi. Andris brauc uz Šveici 29 gadu vecumā, un domāju, ka viņam tur klāsies vēl labāk nekā toreiz man."

Kapteinim Stepanovam mīklaina novākšana

Igors Stepanovs, kurš savulaik spēlēja arī Londonas "Arsenal" krekliņā, bija mūsu aizsardzības galvenais balsts 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Tomēr izrādījās, ka ar to ir par maz, lai noslēgtu līgumu ar kādu pasaules elites klubu, un pēc šī čempionāta Stepanovs nolēma piekrist finansiāli izdevīgajam piedāvājumam no Šveices kluba ar senām tradīcijām – "Grasshopper".

Viņš parakstīja līgumu uz trim gadiem, taču pēc diviem gadiem tas tika lauzts. Jāteic, ka tas notika negaidīti, jo Stepanovs bija uzkalpojies līdz komandas kapteiņa statusam un viņa vieta pamatsastāvā netika apšaubīta. "Tādēļ mana atskaitīšana no kluba izskatījās divtik nesaprotama," atceras Stepanovs. "Visiem futbolistiem ir emocijas, visi kādreiz nopelna kartītes. Sarkanās kartītes saņem 18 miljardi, un tas nav iegansts, lai izmestu no komandas."

"Grasshopper" vadītāji toreiz pavēstīja, ka Stepanovs, nopelnot otro noraidījumu, rīkojas nepieļaujami vieglprātīgi, tāpēc viņiem vairs nav vajadzīgs un var meklēt citu klubu. Mēļoja gan, ka mūsu futbolista patiesais izmešanas iemesls bija kluba vadības nevēlēšanās maksāt līgumā paredzēto augsto atalgojumu. "Ja kluba vadība nav ieinteresēta manos pakalpojumos, nav vērts bojāt nervus, un nolēmu meklēt citu komandu," norāda Stepanovs. "Kad aizgāju no šīs Šveices komandas, vēlāk to pameta vēl astoņi vai deviņi futbolisti. Vēlāk novāca arī treneri Balakovu."

33 gadus vecais aizsargs uzsver to, ka kluba vadībai pietrūcis pacietības, lai izveidotu spēcīgu komandu: "Mēs nespēlējām slikti, taču klubam tas bija neveiksmīgs periods – nomainījās divi prezidenti, trīs treneri... Ja kluba vadībā valda haoss, tas kā kadru maiņa izpaužas arī komandā. Netika dots laiks, lai uzbūvētu labu komandu. Potenciāls tiešām bija, jo spēlējām pat UE-FA kausa izcīņas grupu turnīrā."

Stepanovs atzīst, ka viņam ir grūti spriest par Šveices futbola čempionāta pašreizējo līmeni: "Kopš tur spēlēju, pagājis visai ilgs laiks – apmēram četri gadi, un iespējams, ka daudz kas ir mainījies. Šveices čempionāta norisi pie mums neatspoguļo. Toreiz "Grasshopper" kā attīstības virzienu izvēlējās jaunatni. Daži klubi slīga finansiālajās problēmās, bet nezinu, kā ir tagad."

Visu rakstu lasiet 7. jūlija izdevumā

Svarīgākais