Latvijas trio Skotijas elitē
 

Latvijas U19 izlasē, kas pagājušajā nedēļā cīnījās Eiropas čempionāta elites atlases kārtā, spēlēja arī trīs futbolisti, kuri pārstāv slavenus Skotijas klubus.

Vārtsargs Artūrs Vaičulis trenējas un spēlē kluba "Rangers" sistēmā, bet aizsargs Antons Kurakins un pussargs Krišjānis Vallers – klubā "Celtic".

Kā viņi nokļuva šajos klubos un kā viņiem tur veicas?

"Rangers" viņu noskatīja Anglijā

Vārtsargs Artūrs Vaičulis līdz deviņu gadu vecumam trenējās "Audā", bet pēc tam pārgāja uz "Skonto" bērnu komandu. "Vienmēr esmu gribējis spēlēt kādā ārzemju klubā. Arī tad, kad biju maziņš," sarunā ar "SA" tagad stāsta Vaičulis. "14 gadu vecumā man bija iespēja pārcelties uz Vāciju, bet nolēmām, ka tas bija pārāk agri." Jauniešu vecumā Artūram daudz palīdzēja viņa tēvs, kurš organizēja arī pirmos atrādīšanās braucienus citvalstu klubos. "2005. gadā pāris reižu braucu uz ārzemju klubiem," atceras Artūrs savas gaitas 15 gadu vecumā. "Galvenais bija kaut kur aizķerties. Un beigās sanāca, ka aizķēros Skotijas klubā "St. Mirren". Tur nospēlēju gadu, bet pēc tam kāpu augstāk."

Pēc "St. Mirren" jauniešu komandā pavadītās sezonas Vaičulim radās iespēja atrādīties Anglijas klubā "Coventry City". Viņš aizbrauca un uzreiz pēc tam parakstīja kontraktu... ar Glāzgovas "Rangers". "Anglijas klubam bija labi sakari ar "Rangers", kura pārstāvji labi zināja mani un bija redzējuši Skotijā, tāpēc pēc pāris treniņiem piedāvāja man kontraktu," straujās pārvērtības izskaidro Vaičulis. "Rangers" samaksāja transfēra summu gan "St. Mirren", gan "Skonto". Runāja, ka tā esot bijusi 100 000 ASV dolāru. Pats futbolists gan pieticīgi teic, ka summa bijusi mazāka. Latvijā viņš pabeidzis tikai desmit klases, neiegūstot pat vidējo izglītību. "Arī Skotijā mani vienaudži no rītiem gāja uz treniņiem, bet skolu apmeklēja tikai vienreiz nedēļā. Vairāk vai mazāk tas ir risks," šķelmīgi nosaka 19 gadu vecais futbolists; viņā nevar saskatīt nekādu intelekta trūkumu.

Vaičulis "Rangers" sistēmā pavadījis divus gadus un šosezon bija U19 komandas pamatvārtsargs. "Visu sezonu nospēlēju stabili, un kluba vadība bija ļoti apmierināta ar manu sniegumu. Tomēr "Rangers" sistēmas komandās visu laiku spēlē viens un tas pats vārtsargs – arī dublieros. Ja mana komanda bija U19, tad tā tas bija visu sezonu, un neviens pat nedomāja pārbīdīt mani uz dublieriem," stāsta Vaičulis. "Bieži trenējos kopā ar "Rangers" pirmo komandu – vismaz divas trīs reizes nedēļā. Sākumā vārtsargi atsevišķi iesildījāmies. Pēc tam trenējāmies kopā ar visiem spēlētājiem. Līdz "Rangers" pirmajai komandai aizkļūt ir grūti: ja kāds vārtsargs gūst traumu, tad klubs nevis uzticas jaunajam, bet jebkurā brīdī bez problēmām iegādājas pieredzējušu vārtsargu."

"Klubā "Celtic" ir atsevišķa pirmā komanda un atsevišķa rezerves komanda," Vaičulis uzsver, ka abos slavenajos Skotijas klubos ir atšķirīgas sistēmas. "Savukārt klubā "Rangers" ir tik daudz pirmās komandas spēlētāju, ka no viņiem var uztaisīt divas spēcīgas komandas. Spēlētājiem, kam maksā 15 tūkstošus nedēļā, ir kaut kur jāspēlē. "Rangers" komandā šobrīd ir ļoti daudz vārtsargu, tāpēc neizslēdzu iespēju, ka vasarā varētu pārcelties uz citurieni."

Vaičulis "Rangers" sastāvā šosezon izkonkurēja Skotijas U19 izlases vārtsargu un uzskata, ka viņam bijusi diezgan veiksmīga sezona. Mūsu perspektīvajam vārtsargam ir labas attiecības ar Skotijas čempionvienības vadību: "Klubs atbalsta mani, lai arī uz kurieni es ietu. Ir varianti Skotijā, bet es vairāk tēmēju uz Angliju. Varbūt uz zemāku līgu, jo sākumā ir jāgūst pieredze pieaugušo līmenī, bet pēc tam jācenšas kāpt uz augšu."

Jaunā kluba meklējumos palīdzot trīs aģenti, turklāt savu palīdzību neliedz arī "Rangers" vadība. Vai Artūrs pieļauj iespēju, ka varētu atgriezties Latvijā, ja uzaicinās kāds no mūsu spēcīgākajiem klubiem? "Uz Latviju tagad tiešām nebraukšu," Vaičulis nesamulsis atbild uz provokatīvo jautājumu. "Man ir labas attiecības ar "Skonto". Domāju, ka varētu atbraukt un trenēties "Skonto" sastāvā, tomēr es gribu turpināt savu karjeru Skotijā vai Anglijā. Pa šiem diviem gadiem "Rangers" komandā esmu izaudzis morāli – trenējoties kopā ar augstas klases spēlētājiem, jūtos aizvien pārliecinošāk."

No Rēzeknes uz Glāzgovas "Celtic"

Pagājušā gada decembrī divi Rēzeknes "Blāzmas" futbolisti piedzīvoja pārvērtības – kā pasakā par Pelnrušķīti. Proti, viņi pārcēlās no Latgales kluba, kura nākotne un pastāvēšana bija tinusies biezā miglā, uz Eiropā labi zināmo Glāzgovas "Celtic". Decembrī aizsargs Antons Kurakins un pussargs Krišjānis Vallers nokļuva uz triju nedēļu pārbaudi šajā slavenajā Skotijas klubā. Šā gada martā abi futbolisti, kas daudziem līdzjutējiem ir nepazīstami vai mazpazīstami, pārcēlās uz Skotiju. Ziemā ieilgusī neziņa par šo spēlētāju turpmāko likteni dažiem lika apšaubīt aģentus, kuri bija noorganizējuši atrādīšanos Skotijā. "Tās bija nelāgas baumas, jo mums viss bija saprotams un skaidrs," teic Kurakins – martā viņš parakstīja līgumu ar "Celtic" uz trīsarpus gadiem.

Antons tagad ar gandarījumu runā par treniņprocesu, kas, protams, ir krietni augstvērtīgāks nekā pērnajā sezonā bēdīgajos Rēzeknes apstākļos. "Treniņi "Rangers" komandā ir intensīvāki nekā agrāk, bet esam pieraduši. Konkurence uz vietām sastāvā ir ļoti liela. Katru dienu treniņos ir cītīgi jāstrādā un jāpierāda sevi."

Sezonas pēdējos trijos mačos Kurakins spēlēja "Celtic" dublieru pamatsastāvā savā ierastajā kreisās malas aizsarga pozīcijā. Viņš saņēma arī Skotijas dublieru čempionāta zelta godalgu, taču negrasās tīksmināties ar sasniegto: "Skotijā ir labs tirgus, un labu futbolistu nevar nepamanīt. Man ir jācenšas iekļūt "Celtic" pirmajā komandā. Apzinos, ka "Celtic" ir varens klubs, bet ir jāstrādā un jāstrādā, tiecoties uz pirmo komandu."

Kurakins futbola pamatus apguva pie Genadija Šitika, bet vēlāk spēlēja "Multibankas" sastāvā pirmajā līgā un pēdējās divās sezonās pārstāvēja Rēzeknes komandu. Savukārt Kurakina pašreizējais kluba biedrs Krišjānis Vallers visu dzīvi spēlējis Rēzeknē, tostarp 16 gadu vecumā LMT virslīgā Rēzeknes "Dižvanagu" sastāvā. Viņš vēl nav parakstījis pilntiesīgu kontraktu ar klubu "Celtic": "Aizbraucu uz Skotiju kā amatieris, un vienīgi jūlijā drīkstēšu noslēgt līgumu. Pagaidām esam parakstījuši vienīgi vienošanos, ka neparakstīšu līgumu ar kādu citu klubu." Tas nosaka arī attiecības starp klubiem – par Kurakinu jau saņemta transfēra summa, bet par Valleru vēl ne.

Arī Vallers ir sajūsmināts par iespēju trenēties un spēlēt vienā no spēcīgākajiem futbola lielvalsts klubiem: "Salīdzinājumā ar Latviju šeit viss, kas ir apkārt futbolam, ir ļoti atšķirīgs. Uz spēlēm nāk ļoti daudz skatītāju. Daudziem futbola klubs ir visa dzīve. Nākas izjust lielu atbildību. Tas atspoguļojas arī pašu spēlētāju attieksmē – visi raujas uz pirmo komandu. Katrs treniņš norit gandrīz vai kā spēle – daudz intensīvāk nekā Latvijā."

Viņš pagaidām pārsvarā spēlējis vienīgi "Celtic" U19 komandā un vienīgi pēdējā mačā pieaicināts uz dublieru komandu. 19 gadus vecais pussargs Vallers nosmej par kļūdu, kas parādījusies dažās ziņās, ka viņš esot uzbrucējs: "Spēlēju kā centra pussargs. Šajā postenī mans konkurents dublieros ir Masimo Donati – viņš agrāk spēlējis "Milan" sastāvā, arī Čempionu līgā. Viņam patlaban ir konflikts ar "Celtic" treneri, tāpēc viņam visu laiku liek spēlēt dublieros. Dublieru komandā spēlē vēl pāris futbolisti, kuri ir tuvu pirmajai komandai – iekļūst pieteikumā Skotijas premjerlīgas mačos. Ceru, ka viņi nākamsezon tiks pirmajā komandā, un man pavērsies lielākas iespējas."

Vallers neslēpj, ka tagad viņa sapnis ir spēlēt "Celtic" pirmajā komandā. Tomēr viņš uzsver, ka uz šo mērķi jāiet soli pa solim, sākumā jāiekļūst dublieru komandā. Katrā ziņā šiem trim 19 gadus vecajiem futbolistiem ir pavēries interesants izaugsmes ceļš. Tagad viss būs atkarīgs no pašiem – kā izdosies izmantot šo nokļūšanu slavenu Eiropas klubu nometnēs.