Koliņko dīkstāve ir beigusies
 

It kā nesen, pirms divarpus gadiem, Aleksandrs Koliņko tika atzīts par Latvijas gada labāko futbolistu.

Pēc šīs atzinības izpelnīšanās viņš turpināja spēlēt Krievijas klubā Kazaņas "Rubin", kas pērn ar mūsu vārtsargu izrīkojās visai dīvaini: turpināja maksāt algu, taču neļāva ne spēlēt, nedz arī par saprātīgu transfēra summu pāriet uz kādu citu klubu. 2008. gadā Koliņko uzspēlēja vienīgi četros Latvijas izlases pārbaudes mačos un pāris mačos dublieru čempionātā "Skonto" sastāvā. Pēc gadu ilgas dīkstāves viņš tagad gūst spēļu praksi "Olimpa/RFS" rindās un cer, ka vasarā atkal izdosies atrast darbu kādā ārzemju klubā.

Uz neseno spēli Rēzeknē starp vietējo "Blāzmu" un "Olimpu/RFS" sapulcējās nepilns tūkstotis līdzjutēju. Viņi atnāca paskatīties uz Latvijas izlases pazīstamajiem spēlētājiem Rīgas komandas sastāvā?

– Tik daudz skatītāju sapulcējās drīzāk tāpēc, ka tā bija čempionāta pirmā spēle Rēzeknē. Bija jautri... Viņi visu maču nevis uzmundrināja savējos, bet bļaustījās par to, ka spēlējām bez numuriem.

LMT virslīgas spēlēs tas ir ārkārtīgi rets gadījums. Kāpēc tā notika?

– Uz pirmsspēles sapulci tika atvestas divas formas ar zilu nokrāsu. Arī Rēzeknes komanda gribēja spēlēt tumši zilā formā, un tiesnesis lika mums apmainīt formu. Abus kreklus it kā varēja viegli atšķirt, taču tiesnesis teica, ka tie blakus saplūdīs, un principā viņam bija taisnība. Mēs nevarējām braukt mājās, un bija jāmeklē izeja no šīs situācijas. Uzvilkām polo kreklus, uzlīmējām uz tiem numurus un gājām laukumā.

Un kā varēja spēlēt futbolu Rēzeknē, kur nebiji viesojies kādus desmit gadus?

– Tur nekas nav mainījies salīdzinājumā ar to, ko tur redzēju pirms 15 vai 20 gadiem. Nav mainījies nekas, sākot ar ģērbtuvēm un beidzot ar tā saucamo laukumu.

Tagad tev braukāšana pa Latvijas stadioniem varētu būt eksotika!?

– Tik traki jau nav. Pagājušajā gadā esmu braucis skatīties spēles uz Ventspili un Liepāju, un tur nekas ārkārtējs nav gaidāms.

Amerikāņiem ir basketbola komandas, kas braukā apkārt un uzstājas ar saviem šoviem. Vai "Olimps/RFS" ar Koliņko, Vitāliju Astafjevu, Juri Laizānu, Igoru Stepanovu un Andreju Štolceru arī šogad kļūs par tādiem šovmeņiem, uz kuriem Latvijā nāks skatīties futbola līdzjutēji?

– Pagaidām vēl visi kopā neesam spēlējuši, jo traucē savainojumi un vēl kādas problēmas. Tādēļ šovu vēl neesam parādījuši un mokāmies ar traumu sadziedēšanu.

Toties esat sasnieguši visai labus rezultātus, izrāvušies uz ceturto vietu tabulā. Vai objektīvi tā ir "Olimpa/RFS" vieta šajā sezonā vai vienkārši jums gadījās spurts starta kārtās?

– Varēja gadīties vēl labāk, jo iznāca, ka pirmajās divās kārtās tikāmies ar abiem līderiem: ar "Liepājas metalurgu" un ar "Ventspili". Ja būtu ar viņiem spēlējuši vēlāk, arī šajos mačos varbūt aizķertu kādu punktiņu. Sanāca, ka mums vēlāk pievienojās Laizāns un Stepanovs. Ja mēs būtu ar līderiem spēlējuši piektajā vai sestajā kārtā, rezultāts varētu būt citādāks. Tāpat jau viņiem nezaudējām daudz – abos mačos ar vienu vārtu starpību.

Spēlēšanu "Olimpa/RFS" sastāvā tavā gadījumā noteikti var uztvert kā starpposmu ceļā uz kādu ārzemju klubu?!

– Ziemā neatradu klubu, un šajā ziņā viena no lielākajām problēmām bija spēļu prakses trūkums. Futbola aģentu veidotajā mājaslapā man iepriekšējā sezonā stāv tikai četri puslaiki izlases sastāvā. Citu spēļu nav! Ja arī kādam ir vajadzīgs vārtsargs, viņš ne visai gribēs ņemt to, kurš gadu nav spēlējis. Sakarīgu piedāvājumu nebija, un nolēmu gūt spēļu praksi "Olimpa/RFS" komandā. Turklāt manā CV parādīsies ieraksts, ka līdz vasarai esmu nospēlējis 10–15 mačus pa 90 minūtēm.

Teici, ka nebija variantu, taču februārī visai ilgi atrādījies Ukrainas klubā "Kryvbas". Kāpēc beigās tur nepaliki?

– Treneris jau otrajā dienā sacīja, ka deru viņu komandai. Kad gāju runāties ar kluba vadītājiem, viņi pateica: "Nē!" Cik noprotu, šim klubam naudu dod "Dnipro" saimnieks, un viņš teica... Līdz manīm nonāca versija, ka nederu, jo esmu vecs. "Kryvbas" strādājot ar perspektīviem futbolistiem, kas vēlāk varētu noderēt "Dnipro" komandai.

No Ukrainas gan pienāca ziņas, ka "Kryvbas" neparakstīja līgumu ar tevi tāpēc, ka esi izvirzījis pārāk augstas finansiālās prasības.

– Līdz šim jautājumam pat nenonācām. Ja pāreja nojūk, tad visvieglāk ir pateikt, ka tas noticis finanšu dēļ. Vienkārša versija, kas visus apmierina. Cita lieta – ukraiņu žurnālisti tā nekorekti uzrakstīja, ka es it kā esot prasījis ļoti daudz.

Visu rakstu lasiet 21. aprīļa izdevumā