Latvijas futbola izlase spoži pārtrauca piecu neuzvarēto spēļu sēriju – ar 4:0 pieveikta Luksemburga.
Mūsu valstsvienībai šī ir pārliecinošākā uzvara izbraukuma spēlēs kopš 1937. gada. Latvijas futbolisti pat spēlēšanai neierastajā mēnesī bija nopietni sagatavojušies šim pasaules čempionāta kvalifikācijas mačam un tagad saglabā izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā.
Starkova nesatricināmā izvēle bija nekļūdīga
"Mēs tiešām bijām labi sagatavojušies," pēc uzvaras ar graujošo rezultātu vairākkārt uzsvēra Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs. "Neskatoties uz kaut kādiem zaudējumiem sastāvā – kāds cēla paniku, ka mums nebūs viena vai otra spēlētāja, bet mēs nopietni gatavojāmies ar tiem spēlētājiem, kuri bija dzīvi. Tādēļ mēs savu pārākumu meistarībā realizējām."
Dažas dienas pirms spēles pret Luksemburgu kļuva zināms, ka muskuļa traumas dēļ šoreiz nespēlēs pamatsastāva pussargs Juris Laizāns, bet slimības dēļ mājās paliks uzbrucējs Kristaps Grebis. Tomēr Starkovam palika visai plašas manevrēšanas iespējas, it īpaši pussargu līnijā. "Mēs pareizi izvēlējāmies sastāvu un maiņas," pēc mača lepni stāstīja Starkovs. "Mums ir liela konkurence pussargiem. Arī uzbrucēju izvēlē mums bija pārdomas. Nešaubījāmies vienīgi par aizsardzības līniju."
Izskatījās, ka viņam visgrūtāk bija pieņemt lēmumu par malējiem pussargiem, kur uz divām vietām bija četri reāli pretendenti. Starkovs jau pirms nometnes sākuma bija izvēlējies Aleksandru Cauņu un Juriju Žigajevu un šo izvēli nespēja mainīt pat pamatsastāva zaudējums treniņmačā Ķeizarmežā pret rezervistiem. Treneris saglabāja sev raksturīgo uzticību labi zināmām vērtībām, un gan Cauņa, gan Žigajevs attaisnoja viņa cerības. Tieši viņi Luksemburgā visvairāk apdraudēja pretinieku vārtus – ar nopelnītiem un izpildītiem soda sitieniem, ar rezultatīvām piespēlēm un ar precīziem sitieniem.
Kamēr "Skonto" audzina spēlētājus 2014. gada pasaules čempionātam...
Gandrīz neviens nepamanīja, ka šoreiz Starkovs neiekļāva pamatsastāvā nevienu spēlētāju no "Skonto". It kā ārkārtējs gadījums! Jāteic gan, vairāki no šā pamatsastāva vīriem bijuši ilggadēji "Skonto" spēlētāji: Vitālijs Astafjevs, Vladimirs Koļesņičenko, Aleksandrs Cauņa, Māris Verpakovskis... Un tomēr... Šāda situācija gan nav nekāds brīnums, zinot "Skonto" pašreizējo stratēģiju: klubā toni nosaka futbolisti, kuri varētu vest Latviju uz 2014. vai 2018. gada pasaules čempionātu. Sastāva izvēle drīzāk parāda ko citu – ka futbols Latvijā vēršas plašumā un ka meistarīgus futbolistus spēj izaudzināt ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un Ventspilī, Ilūkstē un Daugavpilī. Tātad šoreiz bez "Skonto"! Tā varētu tulkot šīs publikācijas virsrakstu (sconto itāliešu valodā ir atlaide). Tomēr šoreiz atlaides nedeva citi... Mūsu futbolisti.
Nopietni un bez atlaidēm – tā Latvijas izlase nospēlēja Luksemburgā. Bez pašpārliecinātības, kāda varētu iezagties, spēlējot pret komandu, kas rangā ir par 50 vietām zemāk. Starkovs vēl un vēlreiz nodemonstrēja, ka varētu strādāt par augstas kvalifikācijas psihologu, jo viņa vadībā mūsu izlase vairs neatkārtoja bēdīgi slavenās sensācijas pret pundurīšiem.
Un pieredzējušais treneris labi apzinās, ka šajās dienās viņam ir uzkrauts divreiz sarežģītāks uzdevums. Īsā laika periodā otrreiz būs jātiekas ar komandu, kas nupat kā pārliecinoši sagrauta. Vēl viens iemesls, lai atslābinātos spēlē pret pundurvalstiņu, kas nekad nav plūkusi laurus Eiropas futbola druvā. "Šī uzvara var atslābināt līdzjutējus, bet ne mūs, jo tas būs sliktākais, kas var notikt. Mūsu futbolistiem ir svarīgi neatslābt un nekrist eiforijā – tas ir mūsu treneru darbs," vēsu galvu saglabā Starkovs.
Visu rakstu lasiet 31. marta izdevumā