Pirms nedēļas "SA" intervēja treneri Aleksandru Starkovu, un viņš iegrima mīklainās pārdomās par savu turpmāko darbu ar Latvijas izlasi.
Līgums esot parakstīts it kā līdz 2010. gada pasaules čempionāta cikla beigām, un tagad esot jāparunājas ar federācijas vadību par tā pagarināšanu. „SA” sazinājās ar Latvijas Futbola federācijas (LFF) vadošajiem amatvīriem, lai izgaisinātu pēkšņo miglu ap valstsvienības galvenā trenera krēslu.
Migla patiešām savilkās pēkšņi, jo 2007. gada aprīlī, kad Starkovs otrreiz tika iecelts par Latvijas izlases galveno treneri, visur tika sludināts, ka viņa līgums ir spēkā līdz 2012. gada Eiropas čempionāta beigām. Proti, Starkovam uzticēja pabeigt Jurija Andrejeva neveiksmīgi iesākto 2008. gada Eiropas čempionāta priekšsacīkšu turnīru un deva iespēju strādāt vēl divus nākamos ciklus. Tomēr Starkovs tagad pavēstīja, ka viņa līgumā esot rakstīts cits skaitlis - 2010.
LFF prezidents Guntis Indriksons pauda cerību, ka Starkovs nepametīs izlasi, un piebilda: "Ceru, ka viņš strādās, kā savulaik bijām vienojušies - līdz līguma termiņa beigām. Tomēr, ja viņam tiešām būs ļoti vērtīgi piedāvājumi no ārzemēm, viss kaut kas var būt." Indriksons zinot, ka Starkovam šādi piedāvājumi tiekot izteikti, tāpēc treneri būšot grūti noturēt: "Starkova kvalifikācijas trenerim līgums mērāms ar sešām nullēm. Mēs labākajā gadījumā varam piedāvāt skaitli ar četrām nullēm. Mums nav morālu tiesību neļaut viņam, tāpat kā jebkuram futbolistam, nopelnīt naudu."
Atcerēsimies, ka 2005. gada rudenī Starkovs jau nokļuva šādā situācijā, kad viņam ļoti vilinošu kontraktu piedāvāja Maskavas "Spartak" (līguma noslēgšanas nauda un atalgojums tika mērīts miljonos!). Treneris aizskrēja uz Krieviju, saraujot līgumu par izlases trenēšanu. Vai tagad briest līdzīgas situācijas atkārtošanās? Un cik nopietni piedāvājumi tiek izteikti? "Kāda tam nozīme, cik nopietni tie ir? " Starkovs uz jautājumu atbild ar jautājumu. "Man ir līgums ar federāciju. Tas ir svarīgākais. Negrasos tagad pūst miglu acīs un koķetēt. Protams, vienmēr ir kaut kādas sarunas. Tūlīt braukšu uz Minsku, kur notiks Eiropas treneru simpozijs, un arī tur būs kaut kādas sarunas. Tomēr es netiecos pēc citiem darbu variantiem, jo mani apmierina pašreizējais darbs."
Starkovs nosmej, ka Latvijas izlase taču nav kļuvusi par pasaules čempioni, lai viņam tagad piedāvājumi birtu kā no pārpilnības raga. Tomēr nevar noliegt arī to, ka trešā vieta grupas turnīrā un cīņa līdz pēdējai kārtai par iekļūšanu pasaules čempionātā bija Latvijas izlases sasniegums, kurā Starkovs bija galvenais kalējs. To nevarēja nepamanīt bagātu klubu un izlašu saimnieki.
Nedēļu pēc intervijas "SA" Starkovs atklāja, ka viņam ar federāciju ir parakstīts vairākpakāpju līgums, kuru abpusējas intereses gadījumā var pagarināt līdz 2012. gada Eiropas čempionāta beigām. "Un tāda interese ir!" apstiprina Starkovs. "Tomēr svarīgi ir tas, kādi uzdevumi tiks izvirzīti. Darbā jutu, ka federācijas vadībai bija interesanti, lai es strādātu, lai būtu augsti uzdevumi un attiecīgi apstākļi. Nevis grezni, kā lielvalstu izlasēs, tomēr darbam ir jābūt profesionālam. Tagad visur valda krīze. Pirms gada varējām atļauties braukt uz Moldovu ar līgumreisu - tas nozīmē, ka ērtā laikā izlidojām un atlidojām. Toties šogad braucam ar nakts reisiem un pārsēšanos, bet no mums vai spēlētājiem neizskanēja nekādas pretenzijas, - tas ir normāli. Galvenais, lai saglabātos profesionāla kvalitāte. Svarīgi ir arī tas, kā jutīsies federācija. Varbūt mainīsies prioritātes?! Objektīvu iemeslu dēļ. Futbolu nevar atraut no dzīves apstākļiem valstī. Daudz kas būs atkarīgs no Indriksona entuziasma."
Indriksons joprojām nezaudē azartu Latvijas futbola dzīves vadīšanā, plānodams un īstenodams arvien jaunus projektus.
Visu rakstu lasiet 27. oktobra izdevumā Sporta Avīze.