Daudzi noteikti būs dzirdējuši, ka Latvijas izlases uzbrucējs Artjoms Rudņevs nelabprāt kontaktējas ar žurnālistiem – viņam vairāk labpatīkas spēlēt futbolu, nevis runāt. Tomēr šoreiz poļu portālam sportowefakty.pl izdevies izvilināt no Rudņeva garāku interviju. Piedāvājam tās tulkojumu.
Ar tavu vārdu un uzvārdu tiek izteikts vislabākais, kas pieder Poznaņas „Lech”.
Es nepārspīlētu šādi. „Lech” ir ļoti laba komanda un, ja ne puišu piespēles, tad daudzu manu vārtu nebūtu. Spēlējam labu futbolu, tāpēc uzvaram. Es esmu atbildīgs par vārtu gūšanu un uz to arī koncentrējos, taču uzvar visa komanda. Tāda ir mana filozofija.
Vai jūties kā Ekstraklases vārtu gūšanas karalis?
Negribētu par to šobrīd runāt. Nav nozīmes, vai jūtos tā, vai nē. Mans uzdevums ir gūt vārtus – sev un komandai. Pēc sezonas redzēsim, ko tas dos man un komandai. Līdz tam vēl ilgs laiks.
Ar cik gūtiem vārtiem šosezon būsi apmierināts?
Negribu ieciklēties uz konkrētu skaitu. Bieži man jautā, vai iesitīšu 50 vai 60. Vienmēr saku, ka nav svarīgi. Svarīgi ir, lai „Lech” uzvarētu un kļūtu par Polijas čempioni. Šobrīd man ir 14 vārtu, taču varēja būt divreiz vairāk. Laukumā nav laika rēķināšanai, bet man visu laiku jāstrādā ar sevi.
Vai esi dzirdējis anekdoti, ka, kopš mainīji uzvārdu uz krekla no latviskās versijas uz krievisko, esi sācis šaut kā no kalašņikova?
Nebiju dzirdējis. Bet smieklīgi (smejas). Ja runājam nopietni, neticu, ka tam bija nozīme. Esmu tāds pats, kāds biju gadu vai divus iepriekš. Pateicoties smagam darbam, tieku uz priekšu, un mani tas priecē. Taču uzvārda rakstība ir lieta, kuru nejauktu ar savu sportisko formu. Gribēju vienkārši tādu uzvārda rakstību, kāda ir manai ģimenei. Tur nav nekā dīvaina.
Pateicoties tev, „Lech” ir līderu grupā un tiek saukts par pretendentu uz Polijas zeltu.
Man interesē ne tikai Polijas čempionāts. Būšu apmierināts tad, kad ar „Lech” gūšu panākumus Eirokausos. Ceru palīdzēt „Lech” tikt Čempionu līgā, kur noteikti apliecinātu sevi no labās puses.
Vai tev to izdosies sasniegt? Izskatās, ka esi tuvu transfēram...
Tās ir tikai baumas. Nezinu, kurš tās izplata. Esmu Poznaņā laimīgs, man te ir viss vajadzīgais. Līdzjutēji ir lieliski, mums ir jauns stadions, un klubam ir lielas ambīcijas. Atliek tikai iet laukumā un spēlēt.
Nelasi ziņas saistībā ar sevi?
Nelasu, taču ziņas man pienāk caur cilvēkiem. Nezinu, kurš šīs spekulācijas izplata, taču tās man nepalīdz. Gribu koncentrēties uz „Lech” spēlēm un cīnīties par čempionu titulu, bet man traucē, visu laiku zvanot un prasot, kāpēc pāriešu uz vienu vai otru klubu. Tādos gadījumos vienmēr saku „Hēēēi”, un tad sākas...
Tad šoreiz es pajautāšu – „Porto” zvanīja?
Kādam noteikti zvanīja, man nē. Neko par šo tematu nezinu.
Šķiet, šobrīd esi 16 miljonu eiro vērts...
Mani tas neinteresē. Man ir labi „Lech” klubā un nekur netaisos.
Portugāles līga ir interesants virziens.
Jā, interesants, un Portu ir skaista pilsēta. Esmu tur bijis savā atvaļinājumā. Taču tagad koncentrējos tikai uz to, lai palīdzētu „Lech” sasniegt augstākos mērķus.
Nejūties mazliet iztukšots? Polijas čempionātā, šķiet, esi sasniedzis visu, kas iespējams.
Tādam spēlētājam kā es Polijas čempionāts ir ļoti labs. Priecājos, ka nokļuvu Polijā, tas bija labs solis. Jūtos šeit labi un nedomāju par došanos prom. Palieku „Lech”, gribu šeit spēlēt līdz pat līguma beigām, bet varbūt arī ilgāk.
Kāpēc domā, ka „Lech” kļūs par Polijas čempioni?
Vienkārši „Lech” būs čempions un viss.
Arī pagājušajā sezonā bija jābūt par čempioni, bet palikāt 5. vietā, ārpus Eirokausiem.
Nav ko atskatīties uz to, kas bija. Tas ir futbols, un tajā nekad nevar visu izplānot līdz galam. Brīžiem tu spēlē labāk, brīžiem pretinieks. Tev var būt plāni, bet laukumā tie var nerealizēties.
Kāpēc tad domā, ka šosezon plāni varētu realizēties?
Esam labā formā. Pieslīpējām savu sniegumu starpsezonu periodā pret spēcīgiem pretiniekiem. Labi jūtamies fiziski, un esam pārliecināti par sevi arī psiholoģiskā ziņā.
Ģērbtuves, dušas ir „Lech” spēcīgā puse?
Noteikti. Atbalstām viens otru, radām labu atmosfēru. Laukumā tas dod labumu. Pēc spēlēm kopā priecājamies par uzvaru un kopā arī skumstam par zaudējumu. Zaudējam reti, tāpēc biežām priecājamies (smejas).
Cīnāties arī par Polijas kausu.
Tā ir ļoti vērtīga trofeja. Gribam par to nopietni pacīnīties. Pagājušajā sezonā bijām tai tuvu, taču zaudējām finālā „Legia”. Šosezon esam divkārt motivēti, lai to iegūtu.
Zaudējums finālā devis tādu divkāršu vēlmi?
Un kā jūs domājat? Nekas tā nesāp kā zaudējums konkurentam tādā spēlē. Bijām toreiz vadībā, bet „Legia” atspēlējās un uzvarēja pendelēs. Toreiz zaudēja komanda, kura bija labāka, taču tāds ir futbols.
Varat revanšēties „Legia” jau šajā nedēļas nogalē.
Un ļoti labi. Abas komandas ir labā formā, solās būt labs mačs. Savā laukumā nezaudējam, tāpēc jāuzvar šī spēle. Ja „Legia” negrib to pieļaut, mēs pieņemam izaicinājumu.