LFF ar UEFA un FIFA naudu plāno atpirkt Skonto stadionu

Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas plānu jauna futbola stadiona būvei, izvēloties publiskās un privātās partnerības modeli. Līdz nākamajam gadam jāizstrādā pilns ekonomiskais pamatojums, bet finansiālas saistības vēl nav uzņemtas. Projekta izmaksas vērtē no 60 līdz 120 miljoniem eiro atkarībā no risinājuma un sēdvietu skaita, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Līdz šim runāts par stadiona būvi Lucavsalā, kur Rīgas dome jau rezervējusi zemi, taču Futbola federācija tagad apsver iespēju atpirkt veco “Skonto” stadionu, ko savulaik būvēja tās ilggadējais vadītājs Guntis Indriksons.

Indriksona plāns

Guntis Indriksons Latvijas Futbola federāciju vadīja 22 gadus. Bijušais VDK darbinieks ilgstoši ietekmēja Latvijas futbolu - viņa laikā uzbūvēts “Skonto” stadions un izveidots tāda paša nosaukuma klubs. Sporta aprindās viņa darbs vērtēts pretrunīgi - sasniegumu netrūkst, taču darba metodes atšķīrušās no citu federāciju pieredzes.

Ideja par nacionālo stadionu bijusi jau gadiem. Pirms 13 gadiem to plānoja būvēt Barona ielā. Rīgas dome īpašumu federācijai nodeva nomā bez maksas. (pūpola sižets no 2016.gada). Bet Indriksona projekts izgāzās.

2016.gads

GUNTIS INDRIKSONS

LFF Prezidents (1996.gads - 2018.gads)

Es gatavoju visus dokumentus valstij. Dokumentus pašvaldībai. Lai nāk ar finansējumu. Jo tas nav tikai federācijas vai Indriksona jautājums. Tas ir visas valsts jautājums. Tā kā es problēmas neredzu. Jāstrādā.

Lai staigā futbolam piemērotu Daugavas stadionu, valstij nācās papildu finansēt laukuma segumu, jumtu un veikt citus uzlabojumus.

KASPARS GORKŠS

LFF Prezidents (2018. gada aprīlis - 2019. gada oktobris)

Tika uzsākts Grīziņkalna apkārtnes revitilizācijas projekts ar Daugavas stadiona rekonstrukciju, kur, paļaujoties, ka tiks būvēts šis Barona ielas stadions, futbols sākumā kā viens no sporta veidiem šī stadiona ietvaros netika iekļauts. Līdz ar to jau pašā saknē tas uzsvars tika likts uz Barona ielas stadionu. Un beigās no vienas puses bija nerealizēts projekts. Nauda ieguldīta plānošanā un ja nemaldos pat jāatmaksā līdzekļi par tehnikas nomu. plus Daugavas stadiona renovācija, kurā futbols kā sporta veids netiek sākotnēji iekļauts. Un līdz ar to, lai stadions izpildītu starptautiskās prasības, netika šajā projektā iekļautas.

2019. gadā Gorkšu atstādināja no amata, un federācijas vadību pārņēma Vadims Ļašenko, kurš aktīvi lobē jauna stadiona ideju.

LUCAVSALA vai arī nē

Pērn aprīlī mēra Viļņa Ķirša Rīgas dome nolēma nodot bezatlīdzības lietošanā futbola federācijai 10 hektārus Lucavsalā. Tobrīd vēl Jaunās vienotības vadītajā domē deputāts ir Olafs Pulks, kurš vienlaikus pilda viceprezidenta pienākumus futbola federācijā.

Otrdien valdība skatīja informatīvo ziņojumu par jauna nacionālā futbola stadiona būvniecības alternatīvām. Tā autors - Izglītības un zinātnes ministrija, bet ziņojumā vairākkārt ir atsauce uz LFF piesaistītajiem konsultantiem. Tie ir arhitektu birojs SEP un tā starptautiskais partneris Populous.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas - no “Daugavas stadiona” pārbūves līdz jauna stadiona būvei. Lielāko atbalstu pagaidām guvusi privātās partnerības koncepcija uz privātas zemes. Bet joprojām neesot skaidrs - cik liels stadions būs, kur to būvēt un kur ņemt naudu.

Tagadējais ministrijas galvenais par sportu atbildīgais iepriekš sniedza padomus ministru prezidentei. Iepriekš viņš arī bijis Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs un administrācijas vadītājs

EDGARS PUKINSKIS

IZM Valsts sekretāra vietnieks sporta un jaunatnes jautājumos

28:26 Tie uzdotie jautājumi ir tieši tie, uz kuriem šobrīd tiek meklētas atbildes. Konkrētas atbildes šobrīd nav, jo mērķis, kāpēc šis process arī notiek ir kāreiz izrunāt promāri to, kāds stadions Latvijā būtu nepieciešams, kādam tam jābūt, gan ietilpība, funkcionalitāte. Un otrs ir - šie scenārija meklēšana notiek ar mērķi saprast, kas tad ir finansiāli un ekonomiski pamatotākais scenārijs un vai vispār uz šo brīdi ir atrodams.

VADIMS ĻAŠENKO

Latvijas Futbola federācijas prezidents

Naudas izteiksmē, ko starptautiskās organizācijas gatavas piestartēt?

Viņi ir gatavi piedalīties ar summu līdz 15, 16 miljoniem. Līdz ar to gaidām no valsts un pašvaldības puses signālu, ar ko viņi var ieguldīties šajā objektā.

15, 16 un 40 - tur ir liels attālums. Tad tas pārējais ir uz valsti domāts?

Mēs bez viņiem projektu realizēt nevaram. Mēs neprasām, lai viņi iemaksātu uzreiz, bet jāskatās plašāk.

JĀNIS KRĒVICS

Šis Skonto laukums varētu būt kā viena no iespējamām vietām, kur būvēt jauno futbola stadionu. Jautājums - vai tam būs nauda un vai Latvija to šobrīd var atļauties?

Pirms 7 mēnešiem par faktu, ka varbūt varētu apsvērt Skonto stadionu nevis Lucavsalu, publiski piemin ar politiku un sportu saistītais Edgars Jaunups.

Avots: VEF Focus Youtube konts

EDGARS JAUNUPS

Sporta funkcionārs

VADIMS ĻAŠENKO

Latvijas Futbola federācijas prezidents

Vēl viens pavisam mazs jautājums. Vienmēr esmu domājis pie sevis, kad tiek runāts par nacionālo stadionu. Vispār versija teorētiski, nesaproti mani pareizi, es nevēlos iemest vēl vienu versiju.. Bet vispār versija. Valstij no privātajiem atpirkt vai tur pašvaldībai, Futbola federācijai, atpirkt Skonto Stadionu un tur uzbūvēt. Vēsturiskā vietā, pilsētas stadions, pilsētas vidū. Es neuzskatu, ka tā ir labākā versija. Īsti nē. Bet vispār. Tas nekad nav analizēts?

No tām 10 vietām, ko es pateicu, ka mēs vērtējām arī Daugavas stadionu un Skonto stadionu. Skonto arī pētījām. Pirmkārt viņi prasa 30 miljonus. Tas ir par daudz.

Un protams, no drošības viedokļa…

Nav labākā vieta.

Iepriekš Izmeklējot iespējamu krāpšanu un naudas atmazgāšanu saistībā ar “Skonto” stadiona pārdošanu 2014. gadā, tiesībsargājošās iestādes uzlika arestus Gunta Indriksona un viņa ģimenes īpašumiem. Lietu skatīja Ekonomisko lietu tiesa.

Pēc zemes grāmatas datiem īpašums pēc vairāku darījumu ķēdes ir nonācis kompānijai “Adventika Group”.

Firmas juridiskā adrese turpat, kur strādā advokātu birojs “NJORD law firm”.

Uzņēmumu reģistrā kā Skonto stadiona īpašnieka patiesā labuma guvēji norādīti divi Šveices un Vācijas pilsoņi. Frima pieder Belizā reģistrētam ofšoram. (SILVERTON ENTERPRISES LIMITED).

Intervijā Nekā personīga Vadims Ļašenko apstiprina - sarunas ar Skonto stadiona īpašniekiem notiek. Vārdā viņus saukt federācijas prezidents atsakās. Summas, par cik stadionu varētu pirkt neatklāj. Bet viņam esot solījums no UEFA, ka viņi būtu gatavi pirkumam naudu iedot.

VADIMS ĻAŠENKO

Latvijas Futbola federācijas prezidents

Šobrid notiek komunikācijas un tiklīdz būs skaidrs no viņu puses, no mūsu puses, pašvaldības un valsts un arī UEFA puses, tad jau mēs varam nopietnāk runāt par šo tēmu.

Tad sanāk, ka līdzās tiem starp 14 miljoniem, kas nāk no starptautiskajiem un 40-60 vēl klāt nāk tas iespējamsi pirkuma darījums?

Tā ir, jā.

Par kādu summu mēs runājam?

Pagaidām nevaru atvērt detaļas.

Šeit mēs par publisko naudu runājam.

Es saprotu. Viņiem vēl ir citi piedāvājumi. Līdz ar to mēs nenonācām līdz pēdējam ciparam.

Tie ir desmiti miljoni? Iepriekš izskanēja, ka tas ir 30 miljoni.

Nē, tās nav tādas summas, jo mums tik daudz naudas nepitiek.

Bet jūs esat runājuši ar ministriju, pašvaldību?

Šobrīd mēs runājam tikai UEFA un FIFA par to iespējamo nopirkšanu. Līdz ar to noteikti tas cipars, ja tas nāks, viņš nāks no tikai mūsu starptautiskiem partneriem.

Kas šobrīd ir Skonto īpašnieki?

To var redzēt Lursoft.

Bet ar ko jūs runājat?

Mēs runājam ar jurististiem.

Bet patiesā labuma guvējs ir kas?

Nu tur ir lasāms.

Pasakiet.

Tāds Pāvels.

Viņš ir no Latvijas?

Man šķiet no Luksemburgas.

Pāveli parasti dzīvo uz austrumiem.

Pēc Ļašenko teiktā piesaistītie stadiona koncepcijas izstrādātāji esot ar milzu pieredzi. Un arī UEFA viņu profesionalitāte esot patikusi. Bet ne federācijas prezidents, ne IZM nebija pamanījusi partnerus, ar ko kompānija SEP savulaik sastrādājusies.

Uzņēmums SEP agrāk A/S “Siltumelektroprojekts” ir Latvijas inženierkompānija, kas līdz 2022. gadam sadarbojās ar Krievijas būvkoncernu TITAN-2 — uzņēmumu, kas ir viens no Krievijas valsts korporācijas Rosatom stratēģiskajiem partneriem.

TITAN-2 bija viens no galvenajiem būvniekiem projektos, Somijā, Ēģiptē, Turcijā un Ungārijā. (Projektu nosaukumi: Akkuyu, Paks-2, El-Dabaa un Hanhikivi-1 atomelektrostacijās). Pusotru mēnesi pirms Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā, TITAN-2 vadītājs publiski lepojās par savas kompānijas sasniegumiem un nākotnes plāniem.

GRIGORIJS NAGINSKIS

A/S “Koncerns TITAN-2” Ģenerāldirektors (valdes priekšsēdētājs)

Jauna stacija Turcijā, Ēģiptē, divus blokus jau ielikām, februārī martā nākamgad trešo. Pēc tam gada beigās ceturto. Pēc tam Ļeņingradā, Smoļenskā. Perspektiva tiem, kas strādā un tie cilvēki, kurus esam gatavi pieņemt darbā, iespējas ir labas un tālas.

Kā rakstiskā atbildē Nekā personīga skaidro SEP - šajos projektos uzņēmums sniedza inženiertehniskos pakalpojumus kā apakšuzņēmējs TITAN-2, nevis tieši Rosatom struktūrām. Kompānijai līdz 2021. gadam bija filiāle Sanktpēterburgā, kas slēgta pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. SEP norāda, ka kopš 2022. gada vairs nesadarbojas ar Krievijas uzņēmumiem un stingri nosoda Krievijas agresiju.

SEP atbilde Nekā personīga

Visu minēto projektu pasūtītāji bija attiecīgo valstu — Somijas, Ēģiptes Arābu Republikas, Turcijas un Ungārijas — valdība vai tās pilnvarotās institūcijas. A/S “Siltumelektroprojekts” sniedza inženiertehniskos pakalpojumus kā apakšuzņēmējs civilās inženierijas jomā.

A/S “Siltumelektroprojekts” nekad nav bijis līgumiskās attiecībās ar Ros-atom vai tā meitasuzņēmumiem. A/S “Siltumelektroprojekts” veica projektēšanas pakalpojumus kā apakšuzņēmums, attiecīgo valstu piesaistītajam uzņēmumam - TITAN-2.

SEP vadītājs ir Vladimirs Mhitarjans, kurš vada arī uzņēmumu Balticovo. Stratēģiskās attīstības direktores amatā darbojas savulaik ar Edgara Jaunupa politiskajiem projektiem saistītā Baiba Bļodniece. SEP rakstiski noliedz, ka Bļodniece līdzdarbotos futbola stadiona koncepcijas izstrādē, bet mūsu sastaptais viens no uzņēmuma pārstāvjiem saka pretējo.

SEP birojā

Jūs Pāvels?

Jā.

Mēs par futbola koncepciju. Jūs esat lietas kursā?

Kopumā jā, bet tur cits cilvēks.

Bļodnieces kundze tur arī kaut kā iesaistīta?

Nu, kopumā jā. Administratīvā ziņā.

Skaidrs.

Sporta politika - draņķīga

Sporta pārvaldībā Latvijā valda haoss, nav skaidri spēles noteikumi kā vieniem izdodas ar skaļāku balsi un labākiem kontaktiem valsts naudu iegūt, bet citi to nespēj - tā notiekošo sporta saimniecībā raksturo žurnālists Raimonds Rudzāts. Lielās sporta organizācijas vadošos amatos liek politiķus un politikas procesiem pietuvinātos. Pat laikus plānotiem sporta pasākumiem nauda tiek piešķirta no budžeta sadaļas “Izdevumi neparedzētiem gadījumiem”.

RAIMONDS RUDZĀTS

Latvijas Televīzijas sporta žurnālists

Kopējais konteksts sportam Latvijā ir “draņķīgs”. Ir grūti atcerēties vēl sliktāku laiku, ja mēs skatāmies tieši no sporta politikas viedokļa, kad vadošo sporta organizāciju vadītājiem būtu tik maza ietekme uz procesiem.

RAIMONDS RUDZĀTS

Latvijas Televīzijas sporta žurnālists

Šobrīd vispār mums ir situācija, ka Latvijas valsts principā oficiāli paziņojusi, ka mums ir par daudz sportojošu bērnu. Mums ir 4000 bērnu akreditētās izglītības iestādēs jeb sporta skolās, kas nesaņem valsts dotāciju, jo valstij nav naudas - nepilni 2 miljoni eiro, lai piešķirtu šo dotāciju. Kuru dēļ šīs izglītības iestādes vispār gāja akreditāciju. Samaksāja IZM vairākus tukstošus Eiro un beigās viņi ir nonākuši mīnusos - ne viņi saņem šīs dotācijas treneru darba samaksai, ne saņem samaksāto naudu par akreditāciju. Nu, ja mēs esam tādā situācijā, ka mēs oficiāli esam pateikuši, ka Latvijā bērni sporto par daudz un vairs nevaram atļauties pildīt likumā noteiktās saistības, tad par kādu futbola stadiona celtniecību mēs gribam runāt?

Agrākais Peldēšanas federācijas vadītājs Aivars Platonovs, kurš tagad vada Volejbola federāciju, šonedēļ cēla trauksmi par naudas trūkumu. Nākamgad Latvijas vīriešu un sieviešu volejbola izlasei jābrauc uz Eiropas čempionāta finālturnīriem, bet no 1,3 miljonu eiro budžeta iztrūkst ap 700 tūkstošu. Pusi summas izdevies piesaistīt no sponsoriem, bet no IZM saņemts atteikums.

Iepriekš Paltonovs centās skolās ieviest apmācību peldēšanā, jo Latvija ir pirmajā vietā pēc noslīkušo cilvēku skaita Eiropā. Bet atšķirībā no mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā, šādam solim arī nauda joprojām nav atradusies.

AIVARS PLATONOVS

Volejbola (agrāk peldēšanas) federācijas prezidents

Un šī ir tāda ļoti īstermiņa domāšana, jo skaidrs, ka tas nedod tulītēju rezultātu. Peldētapmācība tā ir tāds proces, kuri, lai rezultāts būtu redzams arī statistikā, jāpaiet vienai divām paaudzēm. līdz ar to no politiskā viedokļa daudziem tas nešķiet interesanti. Jo ko gan tu parādīsi pirms nākamajām vēlēšanām? Ka esi ieviesis, bet rezultāta ta nav.

3.augustā Futbola federācijas soctīklos publicēts apsveikums dzimšanas dienā ministru prezidentei Evikai Siliņai ar vēlējumu “Futbola saime novēl spēku, izturību un panākumus! Esam kopā!” Starp citu premjeres dzīvesbiedrs Aigars Siliņš Futbola federācijā ir Ētikas komitejas priekšsēdētājs.

VADIMS ĻAŠENKO

Latvijas Futbola federācijas prezidents

Pēdējais jautājums. Siliņas kundzes vīrs arī strādā LFF?

Nē nestrādā.

Es dzirdēju, ka viņš kādus juridiskos pakalpokjumus sniedz.

Mums ir LFF ētikas komiteja, kur viņš ir priekšsēdētājs. Premjeri apsveikt dzimšanas dienā tā bija jūsu ideja? Es vienkārši soctīklos pamanīju,

Tā ir visas mūsu sabiedrības ideja. Bet mēs apsveicam ne tikai viņu. Mēs apsveicam arī citus svarīgus cilvēkus valstī.

KASPARS GORKŠS

LFF Prezidents (2018. gada aprīlis - 2019. gada oktobris)

ar šā brīža valsts finanšu nepieciešamībām un vajadzībām, ar faktiski riskiem, kas saistās ar ģeopolitiskiem riskiem reģionā, ļoti grūti pat man, kurš daudzus gadus ir pavadījis futbolā un vienmēr no tādas ļoti banālas pozīcijas - vajag stadionu vai nevajag vienmēr es teiktu, ka vajag stadionu. Tad šobrīd ir ļoti grūti pamatot šādu tēriņu nepieciešamību.

Fudbola federācija ir bagātākā no visām citām šāda veida sporta biedrībām Latvijā un katru gadu no starptautiskajām organizācijām tā saņem ap 18 līdz 20 miljoniem eiro. Arī tāpēc interese par tās vadības grožiem un īstenotajiem projektiem, tajā skaitā jauno futbola stadionu politiķu un politiķiem pietuvināto biznesmeņu aprindās ir tik liela.

Saeimas deputāti, kas šonedēļ skatīja izglītības budžetu tajā skaitā arī sportam atvēlēto, brīnijās, kur pazudis ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, kurš jau otro gadu pēc kārtas nebija ieradies aizstāvēt sporta intereses parlamentā. Kā mums intervijā apgalvoja Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Samoilovs esot ārzemēs. Un nevarot izslēgt, ka viņš nodarbojas ar volejbola treniņiem.