Ronaldo 34 gadu vecumā beidz futbolista karjeru

Šodien speciālā preses konferencē brazīliešu uzbrucējs Ronaldo, kurš tiek uzskatīts par vienu no talantīgākajiem un spožākajiem spēlētājiem visā futbola vēsturē, oficiāli paziņoja par profesionālās karjeras beigšanu.

Ronaldo savas karjeras laikā kļuva par divkārtēju pasaules čempionu, ieguva neskaitāmas individuālās balvas, tomēr izmantot visu potenciālu izcilajam uzbrucējam diemžēl liedza nopietnie savainojumi.

Šopēcpusdien preses konferencē Ronaldo oficiāli apstiprināja to, kas bija praktiski skaidrs jau kādu laiku - 14.februārī tiks likts punkts futbola ģēnija profesionālajai karjerai. Gaidāmais paziņojums izraisīja milzīgu ažiotāžu, un konferenču telpa, protams, bija pārpildīta ar preses pārstāvjiem. "Esmu šeit, lai sacītu, ka lieku punktu karjerai, kas bija brīnišķīga un sagādāja man daudz emociju. Cietu zaudējumus, izcīnīju uzvaras, kā arī ieguvu daudz lielisku draugu," iesāka Ronaldu Luizs Nazariu de Lima jeb vienkārši Ronaldo. "Karjeras laikā man bija daudz savainojumu. Pēdējo divu gadu laikā tas pats - tad viena kāja, tad otra, tad cirksnis...Tas man lika beigt [karjeru]."

"Pirms četriem gadiem Milānā uzzināju, ka vairogdziedzera hormonu deficīta dēļ organismā tiek palēnināta vielmaiņa. Lai to kontrolētu, man vajadzētu lietot zāles, kas futbolā ir iekļautas aizliegto medikamentu sarakstā. Daudziem cilvēkiem vajadzētu justies slikti par izteiktajiem komentāriem par manu svaru. Tagad, kad esmu sasniedzis [karjeras] beigas, vēlējos to tikai paskaidrot," Ronaldo turpināja. "Manu lēmumu [turpināt spēlēt] vadīja mana sirds, un mīlestība pret futbolu allaž palīdzējusi pārvarēt priekšā esošos šķēršļus. Jebkuram ir grūti zaudēt svaru, un man tas bija vēl grūtāk. Taču es vienmēr vēlējos spēlēt."

Ronaldo 1976.gada 18.septembrī piedzima Riodežaneiro pilsētā. Profesionālā futbolista karjeru Ronaldo sāka "Cruzeiro" vienībā, kur jau savā pirmajā sezonā tika arī pie pirmās trofejas – Brazīlijas kausa. Kopumā visos turnīros Ronaldo 44 mačos atzīmējās ar 44 precīziem sitieniem, no kuriem 12 tika gūti Brazīlijas čempionātā. Ar 10 vārtiem Ronaldo kļuva par "Libertadores" kausa izcīņas rezultatīvāko spēlētāju. Jāatzīmē, ka pirms "Cruzeiro" Ronaldo cerēja nokļūt "Flamengo" komandā, taču viņam tika atteikts...

Ronaldo jau 17 gadu vecumā tika iekļauts Brazīlijas izlasē startam Pasaules kausa izcīņā ASV. Brazīlija triumfēja turnīrā, taču bez taustāma Ronaldo ieguldījuma – talantīgais jaunietis izlasē apostīja gaisu, taču laukumā vēl nedevās. Pēc Pasaules kausa Ronaldo karjeru turpināja Eiropā – Nīderlandes "PSV Eindhoven". Sāka viņš spoži – ar 35 vārtiem 36 spēlēs -, taču otro sezonu izbojāja ceļgala savainojums – Nīderlandes čempionātā Ronaldo aizvadīja tikai 13 spēles (un guva 12 vārtus).

Sniegums Eindhovenas kluba rindās nevarēja palikt nepamanīts no citu komandu puses, un nepilnu 20 gadu vecumā Ronaldo par rekordlielu summu (vairāk nekā 15 miljoni ASV dolāru) tika pārdots Spānijas "Barcelona". Ronaldo 49 spēlēs guva 47 (!) vārtus, ar 34 precīziem sitieniem kļūstot par Spānijas čempionāta labāko vārtu guvēju. "Barcelona" tajā sezonā triumfēja UEFA Kausu ieguvēju kausā (Ronaldo finālā guva uzvaras vārtus), Spānijas Superkausa un Karaļa kausa izcīņās. Ronaldo, būdams tikai 20 gadus vecs, FIFA vērtējumā tika atzīts par labāko futbolistu pasaulē, bet cīņā par "Ballon d'Or" brazīlietim gan nācās atzīt vācieša Matiasa Zammera pārākumu.

Jau pēc vienas sezonas Barselonā Ronaldo nonāca Milānas "Inter" rindās. Itālijas klubs brazīlieti iegādājās par jaunu rekordsummu - 19 miljoniem sterliņu mārciņu. Pirmajā gadā Ronaldo ar "Inter" ieguva UEFA kausu (finālā vieni vārti arī brazīlietim) un 1997.gadā kļuva par jaunāko "Ballon d'Or" ieguvēju, bet 1998.gada vasarā Ronaldo bija viens no Brazīlijas izlases līderiem Pasaules kausa izcīņā. Finālspēlē gan Brazīlija ar 0:3 piekāpās mājiniecei Francijai - pirms cīņas Ronaldo veselības problēmu dēļ pat netika iekļauts sastāvā, tomēr viņš devās starta vienpadsmitniekā.

1999.gada novembrī Ronaldo Itālijas čempionāta spēlē pret "Lecce" guva nopietnu ceļgala savainojumu. Laukumā brazīlietis atgriezās pēc pieciem mēnešiem, taču pagāja vien aptuveni septiņas minūtes, līdz Ronaldo atkal savainoja ceļgalu. Ronaldo bija nepieciešama ilgstoša ārstēšanās, taču 2002.gada Pasaules kausa izcīņā viņš atkal bija ierindā un bija viens no galvenajiem titula kaldinātājiem, finālā pret Vāciju gūstot abus vārtus (2:0). Ronaldo otro (un pēdējo) reizi ieguva "Ballon d'Or" balvu.

2002.gadā Ronaldo pārcēlās uz Madrides "Real", kas "Inter" samaksāja 39 miljonus eiro. Pirmajā sezonā Ronaldo guva 23 vārtus un beidzot savam trofeju sarakstam varēja pievienot arī Spānijas čempionāta titulu. Iepriekšējā sezonā pirms Ronaldo ierašanās "Real" uzvarēja arī Čempionu līgā, taču diemžēl tieši pēc tam sākās Los Blancos melnā strīpa šajā turnīrā. Par spīti milzīgajām ambīcijām, Ronaldo tā arī Madridē nespēja uzvarēt Čempionu līgā, un šī ir vienīgā no lielajām trofejām, kas brazīlietim tā arī palikusi neizcīnīta.

Madridē Ronaldo kļuva par pasaules klubu čempionu, ieguva Spānijas superkausu, kā arī kļuva par 2003./04.g. sezonas Spānijas čempionāta labāko vārtu guvēju. 2006./07.g. sezonā Ronaldo savainojumu un svara problēmu dēļ spēlēja maz, un janvārī par septiņarpus miljoniem eiro tika pārdots Itālijas "Milan". Milānā Ronaldo pusgada laikā guva septiņus vārtus, bet nākamajā sezonā atkal savainojumu un svara problēmu dēļ spēlēja maz. 2008.gada februārī Ronaldo atkal guva nopietnu ceļgala savainojumu, un pēc sezonas beigām līgums ar uzbrucēju netika pagarināts

Lai arī "Flamengo" palīdzēja Ronaldo atgūties no savainojuma, karjeru viņš izlēma turpināt citā Brazīlijas klubā "Corinthians". Ronaldo kļuva par Brazīlijas čempionu un otrreiz ieguva Brazīlijas kausu, un pagājušā gada februārī parakstīja līgumu līdz 2011.gada beigām. Tika paredzēts, ka tieši tad arī Ronaldo beigs karjeru, taču nesenā izstāšanās no "Copa Libertadores" kausa izcīņas lēmumu neapšaubāmi pasteidzināja.

Ronaldo pagaidām pieder arī Pasaules kausa izcīņas visu laiku labākā vārtu guvēja gods. Kopumā Ronaldo finālturnīros guvis 15 vārtus - četrus 1998.gadā, astoņus 2002.gadā un trīs 2006.gadā. No viņa par vārtu tiesu atpaliek vācieši Gerds Millers un Miroslavs Kloze, 13 precīzi sitieni ir francūzim Žistam Fontēnam, bet cita leģendāra brazīliešu uzbrucēja Pelē kontā ir 12 vārti.