Ir sarežģīti pateikt, vai zāle agrāk bija zaļāka, taču mēģināsim atcerēties, kāda bija Latvijas futbola izlase 2003. gada rudenī un kāda tā ir tagad, kad pie mūsu apvāršņa ir saskatāmas vēl viena finālturnīra aprises.
Situācija tabulā – 1:0
2003.: Divas kārtas pirms grupas turnīra beigām Latvija bija vēl zemāk nekā tagad – ceturtajā vietā. Tiesa, no otrās un trešās vietas mūsu komandu šķīra tikai viens punkts, un svarīgākais, ka atlikušo spēļu kalendārs beigās iznāca ļoti labvēlīgs. Vispirms savā laukumā gaidīja cīņa ar viduvējo Ungārijas izlasi, bet mēnesi vēlāk viesos ar Zviedriju, kas jau bija no drošinājusi pirmo vietu mūsu grupā. 2009.: Latvijas futbolisti patlaban ir trešajā vietā ar tikpat lielu punktu summu kā otrās vietas īpašniekiem grieķiem, turklāt mūsējiem vēl saglabājas teorētiskas cerības uz pirmo vietu. Tomēr atlikušo spēļu kalendārs nav tik labvēlīgs kā pirms sešiem gadiem. Šo sestdien gaida mačs ar Grieķijas izlasi, kas 2004. gada vasarā kļuva par Eiropas čempioni un pasaules rangā šobrīd ir augstajā 12. vietā. Situācija ir tāda, ka mūsējiem pat neizšķirts šajā grūtajā mačā nav labvēlīgs, jo pēdējā kārtā būs grūti apsteigt Grieķiju un var būt arī Izraēlu (pirmais papildu kritērijs vienāda punktu skaita gadījumā ir vārtu starpība!). Tad pat iespēja uz spēlēt Rīgā pret moldāviem, kuriem neko nevajadzēs, neliksies spoža.
Treneris – 0,5:0,5
2003.: Aleksandrs Starkovs spēja paveikt brīnumu – no Latvijas un otršķirīgos ārzemju klubos spēlējošajiem futbolistiem izveidot komandu, kas finišēja otrajā vietā, bet pēc tam pieveica spēcīgos turkus. Starkovs pa rādīja, ka viņš ļoti labi pārzina futbolistu spējas (ikdienā viņš trenēja izlases bāzes klubu «Skonto»). Viņš atrada piemērotāko taktiku un noskaņoja mūsu spēlētājus uz nepiekāpīgu cīņu ar potenciāli spēcīgākiem pretiniekiem.
2009.: Pagājuši seši gadi, bet treneris palicis tas pats. Šajā laikā daudz ūdeņu aiztecējis, jo Starkovs Maskavas «Spartak» galvenā trenera amatā paspēja izmalties caur nesaudzīgajām Krievijas futbola dzirnavām. Viņš atgriezās ar atturīgāku attieksmi pret Latvijas futbola sabiedrību, tomēr pamazām pielāgojās mūsu provinciālajai realitātei. Starkovs pakāpeniski salika visu pa plauktiņiem un otrreiz izveidoja komandu, kas spēj līdzvērtīgi cīnīties ar klasi augstākām komandām.
Visu rakstu lasiet 6. oktobra izdevumā Sporta Avīze.