Latvijas futbola izlasi turpmākajos gados jāvada pieredzējušam ārzemju speciālistam, kurš spēs ieviest mūsu futbolā pēdējās pasaules novitātes, uzskata Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kļaviņš.
Latvijas izlases galvenā trenera amats kļuvis vakants aprīļa pirmajās dienās, kad LFF valde ar sešām balsīm «par» un trijām «pret» no darba atbrīvoja līdzšinējo treneri Aleksandru Starkovu. Federācijas vadība izveidojusi darba grupu jaunā trenera meklēšanai, tajā ietilpst LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, viceprezidents Māris Verpakovskis, Izglītības daļas vadītājs Jurijs Andrejevs, sporta direktors Dainis Kazakēvičs un Latvijas Futbola treneru asociācijas pārstāvis, kas tiks deleģēts atsevišķi.
«Oficiālās UEFA Nāciju līgas spēles Latvijas izlasei paredzētas tikai šī gada rudenī, tādēļ nav pamata steigai jaunā galvenā trenera meklēšanā,» skaidro Krišjānis Kļaviņš. «Septiņreiz jānomēra un tad jāgriež. Šajā brīdī, kad Latvijas futbols tālu atpalicis no pasaules futbola praktiski visās jomās, kā piemērotāko kandidātu redzu futbola speciālistu no Rietumeiropas, kura uzdevums ir ne tikai sekmīgi reanimēt Latvijas izlasi, bet padarīt mūsu futbola sistēmu par modernu un konkurētspējīgu, vilciens jāuzliek uz sliedēm. Pirmajās dienās pēc Starkova atlaišanas sazinoties ar futbola cilvēkiem Eiropā, saņēmu ieteikumus par 15 futbola speciālistiem. Šajā brīdī esmu atlasījis trīs, kurus ceturtdien iesniegšu LFF ģenerālsekretāram Jānim Mežeckim. Šie trīs speciālisti ir vācieši Kristofs Daums un Volkers Finke, kā arī slovēnis Srečko Kataņecs.»
Kļaviņš uzskata, ka būtiskākais faktors trenera atlasē ir sekmīgs līdzšinējais darbs valstsvienību līmenī, jo tas ir ļoti specifisks. Darbs izlasē notiek ar lieliem pārtraukumiem, spēlētāji valstsvienības trenera rīcībā ir vidēji reizi trijos mēnešos aptuveni uz 10 dienām, īsā laika posmā jāspēj saliedēt komandu un dažādā sportiskā formā esošus futbolistus apvienot vienotā taktiskā shēmā, kas strādā nevainojami. Šajā situācijā tikpat būtiski, lai valstsvienības galvenais treneris būtu autoritāte pasaules futbolā. «Aleksandra Starkova problēma darbā ar Latvijas izlasi bija nespēja pārliecināt futbolistus par izvēlētā kursa pareizību un valstsvienības spēlētāju zemā pašatdeve oficiālajos mačos un pārbaudes spēlēs. Jaunajam trenerim jābūt spēcīgam psihologam, ar līdera īpašībām apveltītam speciālistam, kurš spēs motivēt futbolistus un liks iet caur uguni un ūdeni,» skaidro Krišjānis Kļaviņš.
64 gadus vecais Kristofs Daums 2018. gada Pasaules kausa izcīņas atlases turnīrā vadīja Rumānijas izlasi, viņam ir bagāta pieredze darbā ar pazīstamiem Eiropas futbola klubiem - 1.FC Koln, VFB Stuttgart, Bayer Leverkusen, Eintracht Frankfurt (visi Vācija), beļģu Club Brugge, turku Fenerbahce un citiem. 70 gadus vecais Volkers Finke 2014. gadā spēja ar Kamerūnas izlasi kvalificēties Pasaules kausa izcīņas finālturnīram, karjeras laikā 16 gadus bijis galvenais treneris pazīstamajā vācu klubā Freiburg, strādājis arī Japānā ar Urawa Red Diamonds klubu. Slovēnim Srečko Kataņecam šobrīd ir 54 gadi, viņš spējis savu valsti aizvest līdz Eiropas čempionāta un Pasaules kausa izcīņas finālturnīram, trenējis Maķedonijas un Apvienoto Arābu Emirātu izlasi, kā arī leģendāro grieķu klubu Olympiakos. Visi trīs treneri šajā brīdī ir brīvi no līgumsaistībām ar kādu nacionālo izlasi vai federāciju un vienošanās noslēgšanas gadījumā var sākt darbu ar Latvijas izlasi nekavējoties.
Algā ne centa no Latvijas nodokļu maksātāju naudas
«Trenēt nacionālo izlasi ir ne tikai liels gods, pasaulē tas ir labi apmaksāts darbs. LFF ir bagātākā sporta federācija valstī, kuras ikgadējais budžets pārsniedz 7,5 miljonus eiro, vairāk nekā 90 procentus no budžeta veido maksājumi, kurus katru gadu LFF kontā ieskaita Starptautiskā futbola federācija (FIFA) un Eiropas Futbola asociācija (UEFA). Ar šiem līdzekļiem var pilnībā nodrošināt strauju futbola attīstību valstī. Valstsvienības galvenā trenera gada atalgojumam jābūt 200 000 - 400 000 eiro robežās pēc nodokļu nomaksas, šim mērķim netiks izmantots ne cents no Latvijas nodokļu maksātāju naudas, bet līdzekļi, ko LFF saņem no starptautiskajām futbola organizācijām,» uzsver Krišjānis Kļaviņš.
LFF jauno galveno treneri plānojusi apstiprināt pēc organizācijas prezidenta vēlēšanām, kas notiks 27. aprīlī Rīgā.