Latvijas futbola izlase, gatavojoties piektdienas vakara spēlei pret Eiropas čempioni Portugāli, šovakar "Arkādijas" stadionā aizvadīs pirmo treniņu. Sestdien pēc RFS uzvaras pār "Liepāju" (2:0) uz sarunu aicinājām rīdzinieku un arī valstsvienības pussargu Alekseju Višņakovu.
- Izcīnīta trešā uzvara pēc kārtas. Var teikt, ka beidzot esat izrāpušies no bedres? Vai tomēr šīs uzvaras, tikai beigās nospiežot "Babīti" un "Mettu", nav bijušas tik pārliecinošas?
- Svarīgi ir tas, ka esam sākuši gūt vārtus. Katrā spēlē mums bija lērums momentu, kurus neiesitām. Un beidzot esam pārrāvuši šo sēriju. Tādēļ arī sāk krāties uzvaras - ja gūstam vārtus, tad arī varam tēmēt uz uzvaru vai, kā minimums, nezaudējam. Šajā neuzvarēto spēļu sērijā galvenā problēma bija tā, ka paši neguvām vārtus. Katrā no šīm spēlēm bija ļoti daudz iespēju, bet vienkārši kliboja realizācija. Veicām korekcijas, un, paldies Dievam, esam sākuši gūt vārtus.
- Arī tev pašam katrā spēlē ir daudz ļoti labu izdevību. Arī šajā spēlē pašā sākumā neizmantoji izgājienu pret vārtsargu.
- Ulimbaševs man iedeva ļoti labu piespēli. Man ir nelielas problēmas ar kāju - skrēju uz maksimumu, bet, kad sastapos ar bumbu, jau bija lielas sāpes kājā. Un sāpju dēļ tobrīd vairs nevarēju kārtīgi uzsist, tādēļ arī tik slikti uzsitu. Taču tās ir vājo atrunas.
- To iepriekš neizmantoto izdevību dēļ tev varbūt tomēr arī trūkst pārliecības šādās epizodēs? Jo līdzīgu izgājienu tev šosezon bijis ļoti daudz.
- Nē, pārliecība ir joprojām. Kā jau teicu, pēdējās spēles aizvadu ar muskuļa savainojumu un nevaru ne skriet, ne uzsist ar pilnu spēku. Tādēļ ir tāds sava veida komplekss, ka nevaru strādāt uz maksimumu. Un tādēļ droši vien arī ir tāds neliels stīvums.
- "Liepāja" bumbu kontrolēja daudz vairāk nekā jūs. Tāds bija spēles plāns - nosēsties -, vai "Liepāja" paņēma bumbu un to vienkārši vairs neatdeva?
- Par pirmo puslaiku tā nevaru pateikt. Pirmajā puslaikā, manuprāt, bija diezgan vienlīdzīga spēle un mēs varbūt pat bijām nedaudz aktīvāki. Savukārt otrajā puslaikā laikam nedaudz pagurām. Bija jūtams, ka vairāki spēlētāji ir paguruši, un tādēļ nevarējām laukuma vidusdaļā ieķerties bumbā. Taču mēs kompakti nosēdāmies savā zonā un gaidījām pretiniekus. Un pretuzbrukumā arī iesitām pirmos vārtus un pēc tam arī otrus.
- Parasti spēlējat ar 4-2-3-1, taču šoreiz pārgājāt uz 4-3-3. Kādēļ?
- Katrai spēlei gatavojamies, izejot no tā, kādas ir mūsu spēlētāju stiprās puses un kādas ir pretinieku.
- Tātad tas bija domāts īpaši pret "Liepāju?
- Jā. Plus, arī ņemot vērā, kuri spēlētāji tobrīd bija labi gatavi. Un treneris izlēma spēlēt ar šādu sistēmu, jo "Liepājas" spēcīgās puses ir liela bumbas kontrolēšana vidusdaļā. Domāju, ka neļāvām "Liepājai" tur pārāk daudz ko izdarīt.
- Šoreiz biji labajā flangā, taču itin bieži sanāk spēlēt arī zem uzbrucēja, kur tev ne vienmēr pietiek plašuma, lai ieskrietos un izmantotu savu trumpi. Kur pats jūties labāk?
- Visur jūtos labi, taču labajā malā esmu spēlējis visu dzīvi. Ja mani ieliks centra zonā, arī tad būšu priecīgs un tur labi jutīšos. Varbūt gan ne tik labi kā labajā malā, jo šajā flangā tomēr esmu pavadījis visu savu dzīvi, bet man galvenais ir spēlēt - lai liek kaut aizsardzībā. Katram futbolistam galvenais ir spēlēt, spēlēt un vēlreiz spēlēt.
- Vai izlašu pārtraukums klubam nenāk tieši nelaikā - esat sākuši uzvarēt, bet tagad varat pazaudēt ritmu?
- Nē, nedomāju. Izlasei tagad priekšā ļoti laba pretiniece - Portugāle -, un gan es, gan Solovjovs un Uldriķis esam ļoti labi sagatavojušies, lai sagaidītu Ronaldu (smejas). Lai Dievs dod, lai mēs šīs visas labās emocijas pārnestu uz spēli pret Portugāli.
- Ņemot vērā komandas slikto sezonas sākumu, bija šaubas par to, vai tiksi izsaukts? Tagad arī redzam, ka kandidātos ir ļoti daudz pārmaiņu.
- Nē, protams, nebiju pārliecināts par izsaukumu. Kad ierodas jauns treneris, tas nozīmē jaunu spēles redzējumu un, protams, arī jaunus spēlētājus. Noteikti nebiju pārliecināts par izsaukumu, bet treneris acīmredzot redzēja, ka atrodos labā formā, un tādēļ droši vien arī izsauca. Taču tādas pārliecības man nebija, jo pēdējo spēli pret Gruziju aizvadīju slikti, un gaidīju, vai izsauks vai neizsauks. Treneris izsauca, un viņš acīmredzot man tic. Tāpēc esmu ļoti laimīgs un darīšu visu, lai attaisnotu viņa cerības.
- Par Gruzijas spēli runājot, Pahara atkāpšanās tev bija pārsteigums? Vai iekšienē varēja ko tādu just?
- Nē, protams, man tādu domu pat nebija. Tā vispār arī nav mana darīšana. Saprotams, ka ne vienmēr sanāk, bet es cenšos spēlēt futbolu un katrā spēlē, jo īpaši Latvijas izlasē, atdot visu, kas man ir. Un tobrīd par tādām lietām nedomā. Kas attiecas uz Marianu Paharu, protams, ir ļoti žēl, ka tā sanāca. Un viņu tai skaitā pievīlu arī es. Atkārtošu, ka ļoti žēl. Tajā spēlē [Gruzijā] darīju maksimumu, ko varēju, taču kaut kas neizdevās.
- Ļoti daudz esi strādājis ar Starkovu. Kā vari raksturot viņa un Pahara atšķirīgās un kopīgās īpašības?
- Starkovs ir ļoti labs treneris, ļoti inteliģents. Jā, esmu ar viņu daudz strādājis un zinu, ko viņš vēlas un ko viņš droši vien prasīs no manis. Tāpēc tas laikam ir pluss, ka viņu pazīstu. Un centīšos izpildīt, ko viņš vēlēsies.
- Iepriekš pieminēji arī Uldriķi. Viņa izsaukums tev bija pārsteigums?
- Domāju, ka viņš pēdējā laikā spēlē ļoti labi un arī guva vārtus. Laikam viņš bija pelnījis tikt vismaz izsauktam uz izlasi. Skaidrs, ka viņu izsauca ne tādēļ, lai uzreiz būtu vadošais spēlētājs, taču lai vismaz pakāpeniski iejustos un iepazītu izlasi. Un domāju, ka viņš ar saviem vārtiem un darbu laukumā to bija nopelnījis. Malacis! Bet izlasē pēc tam, kuram spēlēt un kuram ne, jau visu lems treneris.
- Pirmsspēles tematiskais jautājums - Mesi vai Ronaldu?
- (Smejas) Ko man teikt - Ronaldu? (Smejas) Teikšu to, ka ļoti labi viņam gatavojos un lai viņš neatslābinās. Arī Ginča [Gints Freimanis] - domāju, ka viņš Ronaldu jau ir gatavs. Pacentīsimies viņu pārsteigt - ja es spēlēšu, protams.