Latvijas U20 izlase izcīnījusi vēsturisku panākumu, iegūstot otro vietu Eiropas čempionātā. Finālspēlē Tallinā Latvijas komanda piekāpās Itālijas vienībai – 60:67 (13:8, 31:23, 42:46).
Trešo vietu izcīnīja Spānijas U20 izlase, kas mačā par bronzu ar 70:63 pārspēja Krievijas izlasi (viens no spēles tiesnešiem bija Juris Kokainis). Turnīra Zvaigžņu piecniekā iekļauti Kaspars Vecvagars un Jānis Bērziņš. Latvijas U20 izlase no Tallinas atgriežas pirmdien, līdzjutēji aicināti sagaidīt komandu plkst.12 pie Olimpiskā sporta centra.
Latvijas U20 izlases galvenais treneris Artūrs Štālbergs:
„Protams, mūsu mērķis bija izcīnīt čempionu titulu. Nesanāca... Tomēr savu vārdu esam pateikuši. Latvijas basketbolam tas ir ļoti liels solis. Svētki bija sarūpēti. Paldies visiem atbalstītājiem, kuri atbrauca. Gaisotne bija fantastiska. Ceru, ka ar mūsu, arī U18 izlases spēkiem basketbols atdzims jaunā tēlā un mūs gaida laba nākotne.
Pirmās 17 minūtes viss strādāja, iniciatīva bija mūsu rokās. Tikai... Kad līdz lielajam pārtraukumam bija palikušas pēdējās trīs minūtes, mums bija desmit punktu pārsvars, itālieši bija iztērējuši abus pārtraukumus, un viņiem jau bija piezīmju norma. Spēlētājiem teicu, ka šajā brīdī pretiniekus jāpiebeidz. Visi zināja, kas jādara, taču vairs nespēja izdarīt.
Pēdējās 23 minūtēs bijām pilnīgi izpumpējušies. Nepietika spēka. Nevarējām paskriet, nevarējām agresīvi aizsargāties. Nolūzām fiziski un mazliet sāka zust koncentrēšanās. Es vairs nepazinu komandu. Spēki bija izsīkuši, nekādi nevarēja viņus dabūt uz priekšu. Noteikti Vecvagara trauma lika sevi manīt.
Otrajā puslaikā itālieši uz emocijām trāpīja dažus smagus metienus un spēle sagriezās. Mēs vēl pēdējiem spēkiem pierāvām, aizgājām priekšā, bet spēka vairs nebija. Della Valle bija svaigāks par mūsu līderiem. Viņš beigās iznāca un iemeta no sarežģītām pozīcijām.
Bet – esam apmierināti ar rezultātu. Daudzi neticēja, daudzi to no mums to negaidīja. Otrā vieta Eiropā tik un tā ir svētki.
Apsveicu visus Latvijas basketbola sabiedrību – spēlētājus, viņu vecākus un tuvākos atbalstītājus, trenerus, klubu vadītājus. Visus, kuri pielikuši roku šo spēlētāju un šīs komandas sagatavošanā, visus, kuru ikdienā strādā basketbola labā. Esmu pārliecināts, ka daudziem šīs komandas spēlētājiem ir pa spēkam sasniegt vēl augstākas virsotnes. Protams, ieguldot vēl vairāk darba, nekā mēs paveicām, gatavojoties šim turnīram.”