Ārmstrongs atzīstas: Dopings bija kā riepu piepumpēšana ar gaisu

© Scanpix

Opras Vinfrijas sarunu šovam šonakt uzmanību pievērsa arī visa sporta pasaule, jo tajā tika pārraidīta intervija ar nu jau bēdīgi slaveno riteņbraucēju Lensu Ārmstrongu, kurš atklātā sarunā atzinās dopinga lietošanā un atbildēja uz sarunu šova vadītājas jautājumiem saistībā ar to.

Ažiotāža Lensam Ārmstrongam ir sekojusi jau ilgu laiku, un nu viņš, šķiet, bija nolēmis tam pielikt godīgu un atklātu punktu, piekrītot intervijai Opras Vinfrijas sarunu šovā. Ārmstrongs noliedz baumas, ka par šo sarunu viņš saņēmis bagātīgu kompensāciju, uz šādu jautājumu atbildot, ka nekādu samaksu nav saņēmis. Intervijā Ārmstrongs atzīst dopinga lietošanu savas karjeras laikā, kā arī sīkāk paskaidro tās apstākļus un rašanās cēloņus, kā arī stāsta par savu vainas apziņu un kāpēc viņš tobrīd sevi neuzskatīja par krāpnieku.

Šonakt tika pārraidīta sarunas ar Lensu Ārmstrongu pirmā daļa. Otrā daļa tiks translēta Opras sarunu šovā naktī uz 19. janvāri, proti, rītdien.

Intervijas pirmās daļas fragmenti

Vai Jūs esat lietojis aizliegtas vielas, lai uzlabotu savu sniegumu.

Jā.

Vai viena no šīm vielām bija EPO?

Jā.

Vai Jūs lietojāt dopingu visās savās „Tour de France” uzvarās?

Jā.

Vai, jūsuprāt, bija iespējams uzvarēt „Tour de France” bez dopinga? Septiņas reizes pēc kārtas?

Manuprāt, nē.

Veselus 13 gadus Jūs ne tikai noliedzāt dopinga lietošanu, Jūs arī ļoti nepiekāpīgi un izaicinoši noliedzāt visu, ko šobrīd apgalvojat. Kāpēc tieši šobrīd?

Tas ir labs jautājums, uz kuru man nav labas atbildes. Jebkurā gadījumā tas ir par vēlu. Tas ir par vēlu priekš daudziem cilvēkiem, un tā ir mana vaina. Es visu šo situāciju uzskatīju par vieniem lieliem meliem un, kā jau jūs minējāt, nebūt neteicu vienkārši „nē” un neklusēju.

Tieši tā, Jūs bijāt izaicinošs. Jūs saucāt par meļiem citus.

Es to saprotu. Visu laiku zināju patiesību, kura diemžēl nebija tāda, kā cilvēki domāja. Šis bija tik perfekts stāsts . Ja uz to paskatās no malas, tad tā ir taisnība – slimības pārvarēšana, „Tour de France” uzvaras, laimīga laulība, bērni. Tas bija pasakas cienīgs perfekts stāsts, bet tas nebija patiess.

Jūs izteicāt viedokli, ka bez dopinga uzvarēt būtu neiespējami.

Ne tajā paaudzē, taču es neesmu šeit, lai apspriestu citus sportistus no tās paaudzes. Tas viss jau ir pierādīts un zināms. Ne jau es biju tas, kurš ieviesa šo dopinga kultūru, tiesa, arī nekādi nemēģināju to apturēt, un tā bija mana kļūda.

Dopinga kultūru? Vai varat paskaidrot?

To ir grūti izdarīt, neapsūdzot citus, ko es šobrīd ļoti nevēlētos darīt, jo šobrīd es šeit esmu, lai, pirmkārt, atzītu pats savas kļūdas.

..

Man liekas, ka dažas šīs sistēmas daļas ļoti iederētos mafijā. Agrāk mums bija īpaši šifri, slepeni telefona numuri. Mēs izmantojām Edgara Alana Po vārdu, kas bija segvārds priekš EPO.

Vai Jūs nebaidījāties tikt pieķerts?

Nē. Dopinga pārbaudes ir mainījušās. Agrāk viņi mūs pārbaudīja tikai sacensībās. Viņi nenāca uz mājām, viņi nedevās uz treniņnometnēm. Tagad dopinga pārbaužu galvenais uzsvars ir uz ārpus sacensībām notiekošo sportistu dzīvi, kas, protams, ir pareizi.

..

Vienīgā lieta, kas mani patiešām saniknoja USADA 2012. gada ziņojumā bija tā, ka viņi apgalvoja, ka esmu lietojis dopingu arī 2009. un 2010. gada „Tour de France”. Pēdējā reize, kad esmu šķērsojis aizliegto robežu, bija 2005. gadā.

Tātad 2009. gadā Jūs izcīnījāt trešo vietu bez dopinga palīdzības?

Tieši tā.

USADA ziņojumā arī teikts, ka Ārmstrongs ne tikai pats lietoja dopingu, bet arī kontrolēja savas komandas attieksmi un lietošanu.

Nu, hmm, es biju komandas līderis. Ne menedžeris, ne direktors... Es biju līderis, un līderis rāda piemēru. Nekad nevienam neesmu devis tiešu rīkojumu lietot dopingu, lai būtu komandā. Tas nekad nenotika. Konkurence bija milzīga, un mēs visi bijām pieauguši cilvēki. Tiesa, mūsu komandā bija sportisti, kas izvēlējās nesekot vairākumam.

Vai Jūs centāties iebiedēt, terorizēt citus?

Jā, es to darīju. To darīju tādā ziņā, ka patstāvīgi centos kontrolēt notikumu gaitu, un ja kāds teica ko tādu, kas man nepatīk, es to centos atspēkot. Sacīju, ka viņš ir melis, ka viņi visi ir meļi.

Vai tas ir Jūsu dabā vienmēr atspēkot citu personu negatīvu viedokli?

Jā, tāda ir mana dzīve, tieši tāda.

Vai Jūs izjutāt prieku par savām uzvarām?

Prieku sagādāja vairāk pati gatavošanās sacensībām, sacensību process. Pašas uzvaras jau bija gandrīz kā nodrošinātas. Manā uztverē dopings bija kā riepu piepumpēšana ar gaisu.

Vai Jūs jutāties vainīgs?

Tobrīd? Nē.

Vai Jūs uzskatījāt, ka krāpjaties?

Nē.

Jūs patiešām neuzskatījāt oficiāli aizliegtu vielu lietošanu kā krāpšanos?

Tajā laikā, nē. Un es bieži dzirdēju šos vārdus, taču tad devos mājās un vārdnīcā atradu definīciju vārdam „cheat” (krāpties, blēdīties) – un definīcija vēstīja, ka tā ir priekšrocības iegūšana pār pretinieku, kuram šādas priekšrocības nav. Man neizskatījās, ka situācija ir tāda.

Bet Jūs zinājāt, ka esat uz augstāka līmeņa. Jūs esat Lenss Ārmstrongs.

Es zināju to, taču īsti neaptvēru notiekošā mērogus.

Cilvēkiem būs grūti tam noticēt. Kā gan Jūs varējāt neapjaust par notiekošā mērogiem, ja Jūs uz pusdienām aicināja prezidents, Jūs vēlējās satikt visas rokzvaigznes pēc kārtas!

Jūs uzdevāt jautājumu, un es godīgi atbildēju, ka neaptvēru. Bet nu es redzu dusmas cilvēku acīs un sāku šo to saprast.

Dusmas un vilšanos.

Un nodevību, jā. Šie ir cilvēki, kas mani atbalstīja, ticēja man un manam stāstam. Viņiem ir visas tiesības justies nodotiem, un tā visā pilnībā ir mana vaina. Bet es izlietošu visu savu atlikušo dzīvi, lai atgūtu cieņu un atvainotos cilvēkiem.