Šodien savu pēdējo spēli Šveicē notiekošajā pasaules čempionātā aizvadīja Latvijas vīriešu florbola izlase, kas mačā par 5.vietu sacentās ar norvēģiem.
Pēdējo piecu minūšu laikā, bez vārtsarga spēlējot, gūto triju vārtu uzvarai izrādījās par maz – zaudējums ar 5:7 un 6.vieta pasaulē.
Iepriekšējos trijos pasaules čempionātos latvieši bija izcīnījuši 5.vietu, pēdējās divas reizes tas notika tieši sīvā cīņā ar Norvēģijas valstsvienību. Šveicē kā mūsējie, tā arī norvēģi spēja apspēlēt tradicionāli spēcīgo Čehijas izlasi, kopvērtējumā to atstājot zem sevis, bet 5.vietu, kurai gan nekādu privilēģiju šoreiz vairs nebija, atkal nācās sadalīt pašu starpā.
Latvijas komandai kārtējo reizi bija mainīti spēļu piecinieki. Viens no iemesliem – jau iepriekš traumētajam Mārtiņam Rajeckim vakar pievienojās arī mūsu rezultatīvākais spēlētājs Mihails Kostusevs, kurš tagad pārvietojas ar kruķu palīdzību. Šī iemesla dēļ aizsargam Gintam Siliņam nācās pārkvalificēties par centra uzbrucēju. Vietu vārtos treneru korpuss uzticēja Indriķim Siliņam.
Jau pirmo septiņu minūšu laikā norvēģi spēja izvirzīties vadībā ar 2:0. Artis Raitums ātri vien vienus vārtus atguva – 1:2, tomēr pēc pirmā perioda Latvijas izlase zaudēja jau ar 1:4. Otrajā trešdaļā vārtos tika sūtīts Guntis Bundzenieks, kurš jau otro spēli pēc kārtas darbojās ļoti veiksmīgi, ne reizi vien glābdams Latvijas izlasi. Periodu latvieši uzsāka ar Ata Blinda pirmo vārtu guvumu šajā čempionātā (2:4), tomēr turpinājuma veiksme uzbrukumā no mūsu florbolistiem novērsās – otrajā pārtraukumā ejot – 2:5, bet 54.minūtē jau 2:7.
Pēdējās piecās mača minūtēs latvieši laukumā spēja sarīkot ne vien aizraujošu, bet arī produktīvu šovu – spēlējot bez vārtsarga, toties ar pieciem uzbrucējiem un aizsargu Ingu Laiviņu, kurš ir pietiekoši rezultatīvs, mūsējie burtiski iespieda norvēģus viņu aizsardzības zonā un guva vēl trīs vārtus (Jānis Jansons, Ainārs Juškēvičs un Artis Raitums) – 5:7. Tiesa, lai paveiktu brīnumu, latviešiem pietrūka laika, bet vismaz pasaules čempionāts tika noslēgts ar pozitīvām emocijām un visādā ziņā respektējamo 6.vietu pasaulē. Par labāko spēlētāju mūsu komandā tika atzīts Atis Blinds, starp norvēģiem – Ole Olesens.