Latvijas skrējēja Poļina Jeļizarova tomēr atnāca uz sarunu ar žurnālistiem, kurā pauda, ka ir vīlusies ar sasniegto rezultātu un izcīnīto 13. vietu 3000 metru šķēršļu skrējiena finālā.
"Protams, prieks, ka vispār izpildīju normatīvu, ka tiku olimpisko spēļu finālā, taču tajā es cerēju uz labāku rezultātu. Laikam veselība neatļāva," Jeļizarova norādīja, ka izdarījusi visu, ko varējusi, ka distancē atdevusi visus spēkus. Ar to šoreiz bija par maz, lai sasniegtu cerēto. "Šodien un arī vakar temperatūras vairs nebija. Arī kad iesildījos, viss bija labi, pašsajūta bija normāla, bet, kad sāku skriet, jau pēc trijiem četriem apļiem palika smagas kājas. Tad arī sapratu, ka nevarēšu sekot līderēm. Galvenais bija noskriet līdz galam."
Sportiste secināja, ka slimības seku dēļ fināla dienā acīmredzot trāpījusi ''bedrē". ''Ar mani laikam ir tā - kad negaidu, sanāk ļoti labi, bet kad kļūstu pašpārliecināta, iecerētais neizdodas. Kad jau biju kvalificējusies finālam, cerēju, ka tikšu labāko sešiniekā. Treniņi šeit Londonā man deva pārliecību, ka varu distanci veikt 9:10. Diemžēl saslimu tieši pēc treniņa, kurā bija uzrādīja ļoti labu laiku."
Jeļizarova neslēpa, ka pēc finiša bijis grūti samierināties ar rezultātu, tāpēc pirmajā reizē pagājusi garām žurnālistiem. "Bija sāpīgi, tāpēc sākumā negribēju runāt. Es neesmu priecīga par 13. vietu, biju gatava labākam rezultātam," viņa teica.
Par spīti sarūgtinājumam, nākotnē vieglatlēte skatījās optimistiski. "Trenēšos, man viss vēl ir priekšā. Treneris arī saka, ka man ir ļoti liels progress, ka gada laikā daudz izdarīts," Poļina nekautrējās atzīt, ka pēc četriem gadiem olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro cer cīnīties par visaugstākajām vietām.
Arī Jeļizarovas treneris Viktors Lācis pauda pārliecību, ka tieši vīruss laupījis reālu iespēju cīnīties par augstāku vietu. "Domāju, tas bija vīruss, kas atstāja vislielāko iespaidu. Pirmie divi kilometru bija diezgan ātri, un viņai pietrūka spēka. Acīmredzot nespēja atjaunoties gan no vīrusiņa, gan arī starta sestdien, kad laboja Latvijas rekordu. Katru dienu labot rekordus nav tik vienkārši," izteicās Lācis. "Kopumā viņas paveikto vērtēju pozitīvi. Meitene šādā līmenī reāli skrien pirmo gadu. Es jau viņai teicu, ka var bēdāties, dusmoties uz sevi, bet tas ir muļķīgi, jo nevar vienā gadā sagāzt neiespējamus kalnus. Visam ir savs laiks. Taču viņas talantu jūs redzat paši!"