Mālpils novada dome nolēmusi piedāvāt uz savu pilsētu pārcelties vismaz daļai no pašreizējiem Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) sportistiem, otrdien vēsta "Sporta Avīze", kuras rīcība nonākusi Mālpils novada domes vēstule ar šādu priekšlikumu Izglītības un zinātnes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un pašai MSĢ.
MSĢ tika atvērta 1965. gadā, kas ir piecus gadus ātrāk nekā nu jau nojauktā Rīgas Sporta pils, raksta "Sporta Avīze". Savukārt Mālpilī jauns sporta komplekss tika atvērts 2009. gada sākumā, bet kopumā pēdējos gados Mālpilī krietni uzlabojusies infrastruktūra, tāpat pilsētā ir gan vispārizglītojošā, gan Profesionālā vidusskola, kam vēl tikai pirms gada tika veikta renovācija. Vispārizglītojošo vidusskolu paredzēts renovēt šogad.
Mālpils Sporta kompleksā ir 1800 kvadrātmetru liela sporta zāle, kurā var izmantot trīs volejbola laukumus, aerobikas zāle, trenažieru zāle, 4x25 metru peldbaseins un mazais baseins peldēšanas apmācībai bērniem, 60 metru skrejceļš vieglatlētiem, bet blakus atrodas treniņu trase BMX braucējiem, trīs pludmales volejbola laukumi un standarta izmēra stadions.
"Nav teikts, ka mums būtu jāpaņem visi skolēni, kas mācās MSĢ," "Sporta Avīzei" stāsta bijušais murjānietis, tagad Mālpils sporta kompleksa vadītājs Valts Mihelsons. "Daļu grib paņemt Sigulda, jo tur ir bobsleja un kamaniņu trase. Esmu runājis ar trases direktoru Daini Dukuru, un viņš bija pozitīvi noskaņots. Arī viņam nosūtījām tādu pašu vēstuli kā ministrijām. Mēs varam paņemt volejbola grupas, vieglatlētiku, riteņbraucējus, kuriem varam atvēlēt darbnīcu, un klāt gribētu arī basketbolu. Vienīgi handbols gan sporta kompleksā iekšā neiet, jo zāle pēc tam ir praktiski neizmantojama kam citam lipekļa dēļ, ar ko smērē rokas un bumbu. Audzēkņiem mēs varam nodrošināt mācības gan parastajā vidusskolā, kā tas ir Murjāņos, gan profesionālajā, lai viņiem būtu izvēles iespējas. Protams, treniņi visiem notiktu kopā, kā tas bijis līdz šim."
"Ja Murjāņi netiek likvidēti kā sportistu sagatavošanas vieta, tikai pārcelta pie mums, līdzi būtu jānāk arī valsts finansējumam. Tomēr pārējās sporta bāzēs, atskaitot stadionu, nauda vairs nav jāiegulda. Stadiona savešanai kārtībā ir nepieciešami 300–350 tūkstoši latu, bet pedagogiem varam nodrošināt dzīvošanu tieši pie paša sporta kompleksa," stāsta Mihelsons.