Daudzdienu velobraucienā „Baltijas ceļš” nākamnedēļ trijās Baltijas valstīs piedalīsies 11 valstu 18 riteņbraukšanas komandas, aģentūru BNS sestdien informēja organizatori.
Baltijas daudzdienu velobrauciena maršruts šķērsos visas trīs Baltijas valstis, bet tā norises laiks augusta beigās izvēlēts, lai atzīmētu vēsturiskā "Baltijas Ceļa" gadadienu. Velobrauciens no 16. līdz 20.augustam notiks ar mērķi parādīt Baltijas valstu vienotību un attīstīt pievilcīgu tūrisma tēlu.
Sacensības sāksies otrdien Viļņā ar trīs kilometru garu prologu, bet Latvijā būs trešais posms, kas notiks 19.augustā. Prologs un pirmie divi posmi no Viļņas līdz Šauļiem paredzēti Lietuvā, savukārt "Baltijas ceļa" finišs būs nākamo sestdien Vīlandē, Igaunijā. Latvijas posmu svinīgi atklās Doma laukumā, kur uz Rīgas svētku skatuves iepazīstinās ar visām komandām. Braucēji 138 kilometru distancē no Rīgas līdz Siguldai startēs Krasta ielā pie lielveikala "Sky", bet finiša līnija būs novilkta Siguldas centrā Pils ielā.
Velobraucienā "Baltijas ceļš" piedalīsies komandas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Honkongas, Luksemburgas, Nīderlandes, Ukrainas, Beļģijas, Baltkrievijas un Krievijas. Latviju pārstāvēs trīs komandas - "Rietumu-Delfin", "Alpha Baltic/Unitymaratons.com" un "LaPomme Marseille".
Trīspusēju vienošanos par sadarbību Baltijas velobrauciena organizēšanā visu triju Baltijas valstu riteņbraukšanas federāciju prezidenti parakstīja 2010.gada novembrī. Pirmo reizi velobrauciens starp tolaik padomju republikām Latviju un Lietuvu norisinājās 1955.gadā, savukārt četrus gadus vēlāk ģeogrāfija paplašinājās, iekļaujot maršrutā arī Igauniju. Vēlāk velobrauciena maršrutu arvien mainīja, un 1976.gadā pievienoja arī Baltkrieviju. Garākais maršruts - 1500 kilometru - bija līdz šim pēdējā velobraucienā 1987.gadā.
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas tautas 1989.gada 23.augustā pārsteidza pasauli, sadodoties rokās un izveidojot vairāk nekā 600 kilometru garu cilvēku ķēdi, tādējādi parādot spēcīgo tautu gribu atjaunot Baltijas valstu neatkarību. Baltijas valstu tautas tādējādi pauda attieksmi pret 1939.gada 23.augustā PSRS ārlietu ministra Vjačeslava Molotova un Vācijas ārlietu ministra Joahima fon Ribentropa parakstīto neuzbrukšanas līgumu, kas ietekmēja Eiropas un visas pasaules turpmāko vēsturi. Līguma slepenais papildprotokols - Molotova-Ribentropa pakts - paredzēja Austrumeiropas sadali starp PSRS un Vāciju, Baltijas valstīm nonākot Padomju Savienības interešu sfērā.
Daudzdienu velobrauciena "Baltijas ceļš" maršruts:
16.augusts
Lietuva (Viļņa) – prologs (3 km)
17.augusts
Lietuva (Viļņa-Panevēža) - 1.posms (175 km)
18.augusts
Lietuva (Panevēža-Šauļi) – 2.posms (159,6 km)
19.augusts
Latvija (Rīga-Sigulda) – 3.posms (138,6 km)
20.augusts
Igaunija (Vīlande) – 4.posms (153 km).