Slovākijas vēstnieks Latvijā Dušans Krištofiks, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, paudis cerību, ka Latvijas hokeja līdzjutēji plaši apmeklēs pasaules čempionātu, kas Slovākijā notiks aprīļa beigās un maija sākumā.
Saeimas Preses dienestā aģentūru BNS informēja, ka amatpersonas pārrunājušas arī gaidāmo pasaules čempionātu Slovākijā un vēstnieks atgādinājis, ka viņa pārstāvētā valsts čempionātu organizēs pirmo reizi, turklāt lēmums par tā rīkošanu 2006.gadā tika pieņemts tieši Rīgā. Līdz ar to vēstnieks sagaida, ka sporta pasākumu apmeklēs daudz hokeja līdzjutēju no Latvijas, kas palīdzēs stiprināt ikdienas kontaktus starp abu valstu iedzīvotājiem.
"Mēs labi zinām, ka Latvijas hokeja līdzjutēji ir vieni no atpazīstamākajiem un atraktīvākajiem pasaulē. Domāju, ka līdzjutēji ir gandarīti par hokeja čempionāta norisi salīdzinoši tuvu Latvijai, kas ļaus daudziem apmeklēt šo lielisko sporta notikumu," savukārt teikusi Āboltiņa.
Amatpersonas pārrunājušas arī Eiropas Savienības (ES) jautājumus. Āboltiņa norādījusi, ka Latviju un Slovākiju vieno vēsturiskā pieredze un līdzīgas intereses Eiropas Savienībā.
Savukārt, pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, amatpersonas atzinušas nepieciešamību intensificēt regulāras konsultācijas par aktuāliem ES darba kārtības jautājumiem.
"Šāda nostāju saskaņošana mums kā nelielām valstīm sniedz labu iespēju tikt sadzirdētām Eiropas Savienības līmenī un sekmīgi aizstāvēt mūsu nacionālās intereses," pastāstīja Saeimas priekšsēdētāja.
Kā īpaši būtiskus jautājumus, kuros Latvija meklē citu dalībvalstu atbalstu, Saeimas priekšsēdētāja minēja sarunas par jauno ES Finanšu perspektīvu jeb daudzgadu budžetu, kā arī nepieciešamību panākt ES lauksaimniecības tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas zemniekiem. Āboltiņa rosināja šādas konsultācijas aktīvi rīkot arī abu valstu parlamentu Eiropas lietu komisiju līmenī.
Arī vēstnieks uzsvēra parlamentāro kontaktu lomu valstu divpusējās attiecībās un vērsa uzmanību uz iespēju vairāk attīstīt reģionālo sadarbību starp trim Baltijas valstīm un četrām Višegradas grupas valstīm - Slovākiju, Čehiju, Poliju un Ungāriju.