Latvijas izlases galvenais treneris Arnis Vecvagars pēc uzvaras pār Slovēniju paskaidro, kas šajā spēlē izdevās un kas nē.
"Gribējām sākt agresīvi gan aizsardzībā, gan uzbrukumā," Latvijas Basketbola savienības mājaslapā citēts izlases galvenais treneris Arnis Vecvagars. "Cerējām izmantot augumu pārsvaru un radīt lielu spiedienu uz pretinieku groza apakšu, kas lielā mērā izdevās Rīgā pret Melnkalni. Neizdevās, un neveiksmēm bija vairāki iemesli. Bija iespaids, ka partneri pārāk daudz cer uz Dairi (Bertānu) un paši nebija tik droši, cik bija vajadzīgs. Pretinieki daudz spēlēja ar kustīgu “mazo” sastāvu un asi spēlēja aizsardzībā. Kad pie pirmajiem fiziskajiem kontaktiem tiesnešu svilpe klusēja, sākām meklēt vieglākos ceļus - tālmetienus, kas nebija precīzi. Meklējām labāko sastāvu, taču līdz puslaika beigām tādu neatradām, un problēmu sniega pika auga aizvien lielāka.
Pārtraukumā papildus motivējošas runas nebija vajadzīgas, jo visiem bija skaidra situācijas nopietnība. Pamainījām taktiku aizsardzībā, izvēlējāmies spēlēt ar mazāku un kustīgāku sastāvu, kas deva vajadzīgo efektu. Bija arī svarīgi nesteigties, necensties lielo punktu starpību sadeldēt dažās minūtēs. Arī kontrolēt emocijas, ko šoreiz izdevās izdarīt. Asumi otrā puslaika sākumā mums šoreiz palīdzēja nevis traucēja.
Katrā spēlē ir svarīgi, lai kāds nospēlē virs sava vidējā līmeņa, un šodien tāda diena bija Jānim (Blūmam). Viņa stabilitāte ļāva tikt pie “otrās dzīvības”. Svarīga uzvara, un, galvenais, ka viss ir pašu rokās."
