Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Sports

Rudņevs Polijā joprojām cieņā

© scanpix.ee

Polijas sporta portāls „Weszlo” izveidojis sarakstu ar 100 labākajiem ārzemju futbolistiem Polijas līgas vēsturē, un augstajā 11. vietā šajā sarakstā ierindots bijušais Latvijas izlases uzbrucējs Artjoms Rudņevs.

Artjomam Rudņevam ar Poliju ir īpašas attiecības. Lai arī šīs valsts līgā viņš aizvadīja tikai divas divas sezonas, pārstāvot Poznaņas „Lech”, Rudņevs iekaroja vietējo līdzjutēju cieņu, kuru bauda joprojām. Rudņevs Polijā spēlēja 2010./11. gada sezonā un 2011./12. gada sezonā, kad kļuva par līgas labāko bombardieri. Kopumā viņš Ekstraklasē guvis 33 vārtus, kā arī palicis Polijas līdzjutēju atmiņā kā „hat-trick” autors Eiropas līgas spēlēs pret Turīnas „Juventus”. Rudņevs toreiz guva vārtus arī atbildes spēlē pret Turīnu, palīdzot „Lech” gūt vienu no saviem lielākajiem panākumiem Eirokausos, proti, iekļūt Eiropas līgas 1/16 finālā.

„Trīs vārti pret „Juventus”. Turīnā. Iespaidīgs „hat-trick”, kas tika nokārtots ar traku, bet perfektu tālsitienu kompesācijas laikā. Rudņevs pret „Juventus” viens iesita četrus vārtus, pēc tam iesita arī 1/16 finālā pret „Braga”, kļūstot par vienu no simboliem „Lech” skaistākajā Eirokausu ceļojumā,” Rudņevu raksturo poļu portāls „Weszlo.com”.

„Gribat godīgu viedokli? Rudņevs varēja pēc tam vairs neiesist pilnīgi neko Polijas līgā, viņš varēja aizsist garām desmit pendeles, bet augstāk minēto lietu dēļ viņam tāpat būtu vieta mūsu sarakstā,” turpināja poļu portāls. „Taču Rudņevs bombardēja arī Ekstraklasē, viņš kļuva par sezonas labāko snaiperi. Mēs arī salīdzinājām viņa tendences ar Roberta Levandovska tendencēm, un tur bija redzams, ka Rudņevs biežāk vārtus guva tad, kad attiecīgās spēles rezultāts vairāk vai mazāk jau bija izlemts. Iespējams, šeit arī meklējama atbilde, kādēļ Levi Vācijā kļuva par superzvaigzni, bet Rudņevam sanāca viduvēja karjera.”

„Žēl, bet Rudņevs beidza savu futbolista karjeru ļoti agri ģimenes problēmu dēļ. Kas zina, ja nebūtu tā, varbūt Rudņevs atgrieztos Poznaņa un atkal sistu vārtus,” savu aprakstu noslēdza poļu portāls, ierindojot Rudņevu 11. vietā savā sarakstā.

„Weszlo.com”, paskaidrojot savus kritērijus 100 labāko ārzemnieku saraksta izveidošanai, norāda, ka vērā tiek ņemti visi ārzemēs dzimušie spēlētāji, kas spēlējuši Polijas augstākajā līgā tās 92 gadus ilgajā vēsturē. Attiecīgi sarakstā parādās arī spēlētāji, kas tikuši naturalizēti un spēlējuši Polijas izlasē. Portāls neuzskata šo sarakstu par absolūti precīzu spēlētāju izvērtējumu, ņemot vērā to, ka kritērijos tika izmantotas arī subjektīvas vērtības, piemēram, līdzjutēju simpātijas.

Tika izvērtēti gandrīz 1200 Polijas līgā spēlējušo ārzemnieku, no kuriem uz labāko simtnieka godu tika atlasīti 214 spēlētāji. Viņi arī tika papildus izvērtēti, portāla redakcijā nosakot un sarindojot augošā secībā labāko simtnieku. Lai arī Polijas līga pēdējos gados ir kļuvusi īpaši iecienīta Latvijas futbolistiem un ar ļoti rezultatīvām sezonām tajā izcēlies arī Deniss Rakels (26 vārti Ekstraklasē) un Eduards Višņakovs (18 vārti Ekstraklasē), Rudņevs ir vienīgais Latvijas pārstāvis šajā sarakstā.

Par pašu labāko Polijas līgas ārzemnieku nosaukts bijušais Nigērijas izlases uzbrucējs Kalu Uše, kurš tieši Krakovas „Wisla” rindās karjeras ievadā pieteica kā augsta līmeņa spēlētāju un pēc tam vairākas sezonas pavadīja Spānijas „La Liga”, kurā guva 36 vārtus. Otrajā vietā nosaukts Varšavas „Legia” 21. gadsimta simbols Miroslavs Radovičs, serbu pussargs, kurš Varšavā ar īsiem pārtraukumiem spēlē kopš 2006. gada. Savukārt trešajā vietā ir karjeru beigušais serbu uzbrucējs Danijels Ljuboja, kurš „Legia” ieradās 2011. gadā pēc vairākām sezonām PSG, „Strasbourg” un „Stuttgart” sastāvā.

Šajā sarakstā iekļauti pieci Lietuvas futbolisti, taču neviens no viņiem nav augstāk par igauņu spēlētāju Konstantīnu Vasiļjevu, kurš ir 52. vietā.

Polijas līgas visu laiku labākie ārzemnieki ”Weszlo.com” vērtējumā

V. Futbolists Valsts
1. Kalu Uše Nigērija
2. Miroslavs Radovičs Serbija
3. Danijels Ļuboja Serbija
4. Manuels Arboleda Kolumbija
5. Vadiss Odžidža-Ofo Beļģija
6. Semirs Stiličs Bosnija un Hercegovina
7. Marselu Brazīlija
8. Andrijs Mihalčuks Ukraina
9. Mauro Kantoro Argentīna
10. Nemanja Nikoličs Ungārija
11. Artjoms Rudņevs Latvija
12. Edi Andradina Brazīlija
13. Maors Meliksons Izraēla
14. Aleksandars Vukovičs Serbija
15. Ivica Križanačs Horvātija