"Prizma" piesakās Latvijas zeltam

2014. gada Latvijas čempione hokejā "Prizma", atzīmējot 20 gadus kopš ienākšanas virslīgā, papildinājusi savu sastāvu ar veterāniem Alekseju un Maksimu Širokoviem, Ediju Brahmani, Armandu Bērziņu, Sergeju Pečuru, Georgiju Pujacu un Aleksandru Jerofejevu, vienības galvenais treneris Ēriks Miļuns pastāstījis portālam la.lv.

Ja pēdējo gadu Latvijas hokeja grandi "Mogo" un "Kurbads" šajā vasarā sūdzējušies par budžeta samazinājumu un sastāvu papildina uzmanīgi, "Prizma" atvēzējusies daudz nopietnāk.

“To, vai spēlēsim labāk, rādīs laiks, taču noteikti būsim pieredzējušāki un nopietnāki,” izteicies Miļuns. Bez jau nosauktajiem spēlētājiem ar komandu sezonai gatavojas arī Roberts Jekimovs, Māris un Koba Jasi, lai gan šī trijotne cer sagaidīt piedāvājumus ārzemēs.

Pēdējos gados kluba prestižs bijis nedaudz krities, jo esam darbojušies kā donori citām komandām. Tagad atkal mēģināsim būt nopietnāki.

“Mums aprit 20 gadi kopš ienākšanas virslīgā un ar dažiem pārtraukumiem visas sezonas arī esam spēlējuši, izcīnīts viens čempionu tituls 2014. gadā. Pēdējos gados kluba prestižs bijis nedaudz krities, jo esam darbojušies kā donori citām komandām. Tagad atkal mēģināsim būt nopietnāki. Visi veterāni, izņemot Pujacu, pie mums savulaik ir spēlējuši vai pie manis trenējušies jauniešu vecumā. Pagājušajā sezonā bijām otra jaunākā komanda čempionātā, šogad varēt būt otra vecākā, lai gan netrūkst arī jauno, sporta skolas audzēkņu, daži gan mūs pametuši,” teic Miļuns, norādot, ka vēl ir neskaidrība par vārtsargu pozīciju. Palikšot stabilā vērtība Edgars Lūsiņš, uz pārbaudes laiku ieradies kāds amerikānis, bet vēl nav zināms, vai abas puses spēs atrast kompromisu.

Armands Bērziņš Latvijas čempionātā pēdējo reizi spēlēja pirms desmit gadiem, Pujacs - 12, Jerofejevs - 14. Arī pārējie vetereāni leģionāru gaitās izbraukuši daudzas zemes, līdz nolēmuši atgriezties pie saknēm. Treneris atzīst, ka pieredzējušajiem spēlētājiem ir motivācija, jo lielākā daļa karjeras laikā nav ieguvusi Latvijas čempiona titulu. Viņi labi saprotot, ka viegli neklāsies, jo līmenis nav stipri zemāks kā līgās, kur spēlējuši pēdējos gados. “Aktīvi trenējamies, bet tāpat esam pusprofesionāla komanda. Tīrs hokejists nav neviens - ir treneri, studenti vai aizņemti citos darbos. Tomēr attieksme man patīk,” saka Ēriks Miļuns.

Uz jautājumu, vai audzis arī komandas budžets, Miļuns konkrētus skaitļus nesauc, vien norāda, ka spēlētāju piesaistei nauda nav izmantota kā arguments - dažs (Brahmanis, Širokovi) paralēli hokeja spēlēšanai sporta skolā uzsācis trenera gaitas, dažs iekārtots firmā.

“Es spēlētājiem uzticos un domāju, ka arī viņi man uzticas,” turpina Miļuns. “Vieglāk strādāt ar hokejistiem, kas saprot spēli. Var just, ka ir nopietnāka attieksme kā iepriekš, kad bijām faktiski jauniešu komanda. Nav jādzen uz priekšu. Pieredzējušie apzinās, ka, ja nebūs fiziskās kondīcijas, tad jaunie viņus noskries un nav svarīgi, vai tu iepriekš esi bijis Rīgas “Dinamo” vai olimpiskajās spēlēs.”