800 metru skrējēja Līga Velvere pēc nesekmīgā starta priekšskrējienā un nekvalificēšanās pusfinālam atzina, ka vainas apstākļi meklējami gan fiziskajā spēkā, gan taktiskajā cīņā.
"Domāju, mani iegāza tas, ka īsti netiku garām tām meitenēm, kas skrēja pa priekšu. Pirmā meitene skrēja savā tempā, bet nākamās trīs viņai sekoja. Es gribēju aiziet garām, tādēļ visu skrējienu nācās aizvadīt pa otro celiņu, kas vienā aplī sanāk par septiņiem metriem vairāk nekā konkurentēm," skaidro Velvere. "Protams, vajadzēja tikt viņām garām un skriet aiz līderes, bet no malas to paveikt izskatās vieglāk nekā tas ir izdarāms patiesībā."
"Negribējās distances pirmajā daļā patērēt tik daudz spēka. Beigās visas tāpat sāka skriet pa otro celiņu, grūstoties un mēģinot tikt viena otrai garām," saka Līga. "Pie pēdējo 200 metru atzīmes visas sāka domāt, kura tagad skries pa priekšu. Līdz tam bija ātrs sākums, bet distances vidū visas sportistes pieskaņojās konkrētā skrējiena ātrumam. Pēdējos 200 metros visas sāka pārkārtoties, jo līkumā apdzīt neviena nevēlas. Jā. es gan mēģināju to darīt, taču neizdevās."
"Laika apstākļi mani neietekmēja. Man patīk karstums. Varbūt drīzāk ietekmēja tas, ka no rīta man diez ko nepatīk skriet. Visās komercsacensībās parasti skrējieni notiek vakaros. Bijām trenējušies no rīta, lai pielāgotos sacensību režīmam, taču tas ir mazliet citādāk. Bija jāsāk sildīties pusotru stundu pirms starta, tādēļ jāceļas bija agri. Es neapskaužu soļotāju Arni Rumbenieku."
"Vai drīzāk zaudēju cīņu fiziski vai taktiski? Es teiktu, ka gan viens, gan otrs. Taču jāatzīst, ka šī man bija pirmā reize, kad lielajos mačos skrēju 800 metrus stadionā. Daudziem varbūt šķiet, ka esmu jau pieredzējusi sportiste, taču tas drīzāk attiecināms uz 400 metru barjeroto distanci."