"Pirms Pekinas Latvijā bija ap 30 braucēju, šobrīd esam 50 - var teikt, ka nekas nav mainījies. Trases Rīgā joprojām nav, un neredzu, ka kaut kas būtu gājis uz priekšu. Mans uzskats ir tāds, ka, kamēr Riteņbraukšanas federācijā nenomainīsies vadība, nekas uz priekšu neies," intervijā portālam Sportacentrs.com atzīst Pekinas olimpisko spēļu čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs.
Māri Štrombergu maija sākumā satieku Rīgā uz ielas, taču viņš ir skrienošs, jo jau pēc divām stundām jābūt lidostā – priekšā ceļš uz ASV un kārtējie mači tur. Aprunājamies, taču ilgāk par trim minūtēm olimpisko čempionu kavēt nevēlos. Ilgākai sarunai Māris piekrīt pēc atgriešanās ASV. Sarunas laikā jūtams, ka sportists aiz okeāna iedzīvojies labi, taču jautāts, kas dzīvojot ASV pietrūkst visvairāk, viņš atbild kā īstens latvietis – rupjmaize, ģimene un draugi.
Pēc Pasaules kausa otrā posma esi atgriezies ASV. Kā vērtē aizvadīto kausa izcīņas otro posmu un sezonas sākumu kopumā?
Patiesībā sezona iesākās labi. Sezonu iesāku visai mierīgi, taču mēģinām mācīties no kļūdām. Aizvadītās sezonas beigās nedaudz nolūzu, tāpēc šosezon esam izdarījuši secinājumus. Nolēmu sezonu iesākt nedaudz lēnāk, lai arī sezonas pēdējos startos spēks būtu kaulos. Šobrīd esmu ABA, NBL un arī "Super Cross" līderis un ar līdzšinējo sezonu varu būt ļoti apmierināts. Esmu uzvarējis vairāk kā 50 procentos braucienu un tas BMX tiek uzskatīts par labu rādītāju. Jānospļaujas, bet arī par veselības likstām sūdzēties nevaru. Cenšos lieki neriskēt, ja jūtu, ka ir kaut nelielas briesmas, piespiežu bremzi un ļauju trakot citiem. Sezona ir gara un nevaru atļauties nekādas
Ir arī krietni dullāki čaļi?
Ir, ir! Īpaši visi jaunie.
Vai ASV šobrīd jau jūties kā mājās, vai tavas mājas tomēr ir Latvijā?
Labs jautājums. Protams, ir patīkami atgriezties Latvijā, apciemot ģimeni, draugus, taču laikam jāsaka, ka manas mājas ir te – Amerikā. Jau kādus pāris mēnešus ir pārliecība, ka esmu te vietējais. Visa mana iedzīve ir te, uz Latviju aizbraucu ļoti reti.
Kāda ir tava ikdiena, dzīvojot ASV?
Rīts, mošanās, brokastis, treniņš… Šobrīd daudz laika paņem jaunās mājas iekārtošana, pēc treniņa braukāju pa veikaliem, pērkot visu sadzīvei nepieciešamo. Tās lietas aizņem ļoti daudz laika, labi, ka māsa ir atbraukusi palīgos, vienam būtu krietni grūtāk. Laikam jau mana ikdiena daudz neatšķiras no citiem sportistiem – pēc rīta treniņa nedaudz atpūšos, uzspēlēju kādu datorspēli, izeju uz kādu randiņu un atkal gatavojos vakara treniņam.
Braucot uz Ameriku bija zināmas bažas par finansēm - vai izdosies kādu naudiņu nopelnīt. Šobrīd māja nopirkta, tas laikam nozīmē, ka viss sakārtojies ļoti labi un pirmais gads bija ar plusa zīmi?
Nevar teikt, ka bija bažas, es to drīzāk sauktu par neziņu. Attiecības ar komandas vadību man izveidojušās labas un tas laikam arī ir pats galvenais, esmu iedzīvojies šejienes vidē. Par nopelnīšanu – nevar teikt, ka tas nāk viegli. Nevaru gulēt mājās ar kājām gaisā, ja gribu nopelnīt, mačos jāuzrāda labi rezultāti. Protams, nesūdzos, bet nav tā, ka parakstot līgumu man te viss ir garantēts.
BMX Amerikā ir milzīgs bizness, kā sadalās tavi ieņēmumi – balvu fondi, reklāmas līgumi, bonusi par startiem dažādos mačos?
Viss atkarīgs no manis paša. Ja labi braucu, nopelnu labu naudiņu. Lielu reklāmas līgumu man nav. Ir BMX apģērbu līnija "UFO", pavisam nesen komanda parakstīja līgumu ar enerģijas dzērienu firmu "Rockstar". Tas no sponsoriem ir viss.
Šī ir tava otrā sezona ASV. Vai ne brīdi nav nācies nožēlot savu izvēli un, ja nebūtu dzīves ASV, ko darītu? Trenētos Latvijā?
Pirmajā gadā ASV man tikai desmit centimetru pietrūka līdz ABA titulam. Visu sezonu biju līderis un pašās beigās pietrūka ļoti maz. Esmu iekrājis labu pieredzi un domāju, ka ar katru nākamo gadu būs ar vien labāk. Šosezon visi galvenie notikumi vēl priekšā, bet savu izvēli noteikti nenožēloju. Par braukšanu Eiropas čempionātā nedomāju, tad es drīzāk beidzu braukt vispār. Tas nav nopietni. BMX braucējs nevar izdzīvot no Eiropas posmiem. Eiropā sezona ilgst trīs mēnešus, ko darīt tālāk? Deviņu mēnešu dīkstāve… Amerikā mači notiek visu cauru gadu. Ja es vēlētos, varētu braukt katru nedēļas nogali.
Kurus mačus pats sev šosezon esi izvirzījis par prioritāti?
Plāni un mērķi, protams, ir ļoti lieli. Pirmais mērķis – jāaizstāv NBL tituls, otrais jācīnās par ABA titulu. Pagājušajā sezonā ABA paliku trešais un pietrūka pavisam maz. Šosezon braukšu arī visos piecos "Super Cross" posmos. Mēģināšu nošaut trīs zaķus (smejas) un veiksmīgi nostartēt arī pasaules čempionātā.
Kāda ir galvenā atšķirība starp ABA un NBL? Braucēji taču abās līgās ir vienu un tie paši, ne tā?
Jā, braucēji gandrīz vieni un tie paši. ABA ir mazliet lielāka līga braucēju ziņā, taču paredzu, ka tuvākajā laikā viss mainīsies. NBL pavisam nesen nomainījās galvenie bosi un izskatās, ka viņiem ir lieli plāni. Nākamajā sezonā viss varētu mainīties. Man pašam NBL patīk nedaudz labāk – sacensību formāts ir krietni parocīgāks man. ABA mačos parasti dienas ievelkas ļoti garas un nogurdinošas, NBL elites veči brauc atsevišķi.
Kā izvēlies, kuros mačos braukt, kuros nē?
Tā ir mana brīva izvēle. Aprunājos ar Ivo Lakuču un kopīgi izlemjam. Ja jūtos noguris, pasaku komandas menedžeriem, ka nedēļas nogali paņemšu brīvu. Ivo ir kļuvis par tēti un šobrīd ar mani Amerikā kopā nedzīvi, taču padomu nekad neatsaka. Nav tā, ka esmu kļuvis lepns un visu zinu, taču zināma pieredze ir iekrājusies. Patīkami, protams, ka ir cilvēkus kuram varu palūgt palīdzību vai padomu, ja nepieciešams. Ar Ivo aprunājamies gandrīz katru dienu.
Kas mainījies kopš brīža, kad kļuvi par olimpisko čempionu?
Vecāks kļūstu (smejas). Joprojām esmu tas pats lauku čalītis, bet dzīve ir mainījusies gandrīz par 180 grādiem. Kaut vai tas, ka beidzot esmu uzsācis savu – pieauguša cilvēka dzīvi. Māja Amerikā, dzīve te – tā laikam arī ir galvenā izmaiņa.
"Lauku čalītis" tagad ar tetovējumiem, šķīries no draudzenes...
Jā, laikam jau nekāds kautrīgais tiešām neesmu (smejas). Tetovējumi te pieder pie tēla. Visiem BMX braucējiem ir dažādi tetovējumi un arī es cenšos neatpalikt. Šo piektdien man ir pieraksts tetovēšanas salonā un izskatās, ka taps vēl viens jauns tetovējums. Visiem ir zināma nozīme, zaķīšus, puķītes un saulītes netetovēju. Arī visiem sponsoriem patīk, ka braucējiem ir tetovējumi, tas viss piederas pie BMX braucēja imidža. Neviens man nav spiedis, bet tas viss diktē modi BMX.
Cik daudz kopš Pekinas mainījies BMX - jauni uzvārdi favorītu lokā, kaut kas jauns tehnikā vai noteikumos?
Noteikumos nekas nav mainījies, viss ir pa vecam. Jauni uzvārdi parādās tikai "Super Cross" mačos, klasiskajā BMX sanāk cīnīties ar tiem pašiem vecajiem. Tehniskajā ziņā nekas nemainīsies arī turpmāk, kā ir tā ir un tā arī paliks, vismaz tuvākajā laikā. Starp braucējiem nekādu noslēpumu šajā ziņā nav, visi profi viens ar otru dalās pieredzēs par jauninājumiem riteņos. Kaut ko noslēpt ir nereāli.
Tavs tālākais mērķis ir Londonas Olimpiāde. Kas šobrīd zināms - trase, formāts?
Formāts būs tieši tāds pats kā Pekinā. Sākotnēji bija domāts, ka varētu braukt vairāk braucēju, taču Londonā tas vēl nenotiks, brauks tie paši 32. Par trasi skaidrības pagaidām nav. Nesen aprunājos ar trases veidotāju un sapratu, ka būs traki. Viņš teica - būšot interesanti. Lielāka skaidrība par trasi varētu būt līdz šī gada beigām.
BMX Latvijā, vai Štromberga tituls kaut ko ir mainījies šajā bēdu ielejā?
Ja pirms Pekinas Latvijā bija ap 30 braucējiem, tad šobrīd esam 50, varētu teikt, ka nekas nav mainījies. Trase Rīgā joprojām nav un neredzu, ka kaut kas būtu gājis uz priekšu. Mans uzskats ir tāds, ka, kamēr Riteņbraukšanas federācijā nenomainīsies vadība, nekas uz priekšu neies. Jau sen esmu vēlējies pateikt publiski, ka Jānim Siliņam būtu jāatkāpjas no amata. Ir nepieciešama jauna domāšana. Cepuri nost par viņa ieguldīto darbu līdz Olimpiādei Pekinā, taču, lai kaut kas turpinātu attīstīties, ir nepieciešami jauni cilvēki. Neesmu vienīgais, kurš tā domā, taču līdz šim nav bijis neviens, kurš to būtu varējis pateikt publiski. Ja nekas nemainīsies, tad BMX pēc kāda laika Latvijā izmirs.
"Štrombergs neko pa gadu nav izdarījis" – tāds bija cilvēku uzskats, kad aizvadītā gada beigās tika dalītas "Gada balvas" Latvijas sportā. Nejuties nedaudz apdalīts? Vai nebija niknums, ka tā tiek novērtēta lieliska sezona BMX Elitē?
Šobrīd Latvijā top sporta veids ir hokejs, nenoliegsim BMX nekad nebūs populārākais sporta veids Latvijā. Visiem laikam likās, ka ceturtā vieta pasaules čempionātā ir nekas. Kopumā gan es par šīm lietām nedomāju. Laikam vienīgais veids, ka BMX braucējs var iegūt Latvijas "Gada balvu" sportā ir uzvarēt olimpiskajās spēlēs. Mēģināšu to izdarīt Londonā.