Latvijas šorttrekisti Roberts Zvejnieks un Roberto Puķītis pēc iekļūšanas Phjončhanas olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā 100 metru distancē pastāstīja par savu sniegumu un cīņu ar konkurentiem.
"Bija doma pirmajā aplī pacīnīties par pozīciju. Pirmajā aplī paskatījos, kas īsti notiek. Redzēju, ka nīderlandietis “iededzināja”, tad es aizgāju aiz viņa," notikumus sacensībās atcerējās Roberts Zvejnieks. "Nedaudz bija kontakts ar francūzi, mazliet zaudēju ātrumu. Bija virsātrums, aizgāju garām ķīnietim. Redzēju sev iespēju, ka var aiziet garām, un to izmantoju. Nepalaidu viņu garām. Ķīnieši pārsvarā slido ļoti “netīri” savus skrējienus, viņiem ir daudz penalty, viņiem patīk ar rokām grūstīties."
"Viņš mani iegrūda blokos, es zaudēju ātrumu un daudz spēku. Tiesnešu lēmums bija advancēt mani. Uzskatu, ka izcīnīju savu advansu, nevis man to vienkārši iedeva. Esmu apmierināts ar savu sniegumu. Varbūt varēja nedaudz labāk, bet bija stress. Šie skrējieni, kuri ātri, nav man par labu, jo esmu sprinteris, un man ir nedaudz grūtāk izturēt ātros skrējienus. Galvenais, ka rezultāts ir pozitīvs," uzskata Zvejnieks.
NRA
"Tiesneši atzīmēja, kurā aplī notika kontakts. Pēc tam izskatīja un pieņēma lēmumu. Kā redzējāt, 1500 metros vispār deviņus cilvēkus diskvalificēja. Tie ir divi trīs advanci."
"Man ir tā, ka ir ļoti grūti atgūt ritmu, ja to pazaudēju savos skrējienos," sūrojās Roberts. "Tas bija viens no iemesliem. Es varētu slidot ļoti labi, varēju visu skrējienu turēt viņiem līdzi, bet tas izsita mani no ritma, neslidoju vairs savā stilā. Cerēju uz to, ka būs advanss. Pirmais uzdevums man bija tikt pāri pirmajai kārtai. Varbūt 1000 metros es mazliet neticēju sev tik ļoti, jo tā nav mana spēcīgākā distance. Vairāk koncentrējos uz 500 metriem. Tomēr galvā nepadevos, ticēju, ka varu to izdarīt."
"Sākums īsti neietekmēja atkārtoto skrējienu. No sākuma bija mazliet citāda taktika, jo bija krievs. Viņš bija vājākais skrējienā, un mēģināja tikt tālāk caur advansu ceturtdaļfinālā. Tāpēc viņš par katru cenu mēģināja grūstīties, bet nekas nesanāca," stāsta Roberto Puķītis. "Kad palikām tikai trīs un tālāk tiek divi, skrējiens kļuva vairāk taktisks - kurš labāk noslidotu beigas, tiktu arī tālāk. Kritiens bez sekām, viss kārtībā, paldies Dievam. Bišķiņ sasitu muguru, bet to visu sakārtos."
