Otrdien, 5. decembrī sāksies Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) trīs dienu sanāksme, kurā dienas kārtībā būs arī jautājums par Krievijas Federācijas olimpiskās delegācijas dalību Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Ja neesam pārlasījuši Ričarda Maklārena ziņojumu, tad rodas pamatots jautājums – nu kā tad tā? Neviens taču pie rokas nav pieķerts, videokameras neko nav fiksējušas, arī pašu sportistu analīzēs aizliegtās vielas nav atrastas.
Patīk tas mums vai nē, bet mēs tomēr atrodamies Krievijas masu mediju telpā, kurā reakcija uz ziņojumiem un diskvalifikācijām ir izteikti emocionāla. Sportisti raud un apzvēr, federāciju vadītāji sola tiesāties, bet sporta dzīves vadītāji klaigā par Rietumu politisko pasūtījumu un stāsta, ka diskvalifikācijas balstītas tikai uz viena psihiski nelīdzsvarota cilvēka teikto. Tiek tiražēti stāsti, ka Krievijas sportistus soda par saskrāpētām burciņām, un pielietota taktika līdzīga tai, kādu izmantoja Lenss Ārmstrongs, kurš allaž apgalvoja, ka viņam nekad nav bijušas pozitīvas dopinga analīzes. Un nemeloja, jo aizliegtas vielas viņa analīzēs tiešām netika atrastas. Ja sausam juridiskam dokumentam pretī noliekam dzīvu cilvēku emocijas, tad papīrs no asarām kļūst slapjš un salasīt burtus vairs nav tik vienkārši.
Taču Maklārena ziņojumā runa nav par klasisku dopinga gadījumu, bet gan par valsts atbalstītu sistēmu. Tieši to savā ziņojumā aprakstījis kanādiešu jurists. Krievijas Federācija ilgstoši izmantojusi divas atšķirīgas metodes - pazudušo pozitīvo analīžu metodi un paraugu izmainīšanas metodi. Šīs metodes palīdzējušas noslēpt pārbaudes rezultātus Krievijas sportistiem, kuru bioloģiskajā materiālā tika atrastas aizliegtas vielas.
Pazudušo pozitīvo analīžu metodes gadījumā pēc aizliegtu vielu konstatēšanas urīna vai asins paraugā laboratorija par to informēja Krievijas Federācijas Sporta ministriju, kas deva komandas tālākām darbībām. Ja tika dots norādījums "glābt", laboratorijas darbinieki paraugu Pasaules Antidopinga vadības sistēmā ievadīja kā negatīvu, bet "karantīna" nozīmēja, ka ar attiecīgo paraugu netiks veiktas papildus darbības un tas tiks apstrādāts atbilstoši Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) standartam.
Maklārena ziņojumā publicētā statistika liecina, ka kopumā laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam no manipulācijām ar pārbaužu rezultātiem ieguvēji bijuši vairāk nekā tūkstotis Krievijas olimpiešu un paralimpiešu. No 577 paraugiem, kas Krievijas sportistiem tika ņemti laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam, 312 jeb vairāk nekā 50% tika "glābti" tieši ar Sporta ministrijas lēmumu. Interesanti, ka "glābšanu" nopelnījis arī vismaz viens ārzemju futbolists. Sarakstes epastā norāda, ka šādu lēmumu pieņēmis konkrēti sporta ministrs Vitālijs Mutko, kurš vienlaikus ir arī Krievijas Futbola savienības (RFS) prezidents.
Tikmēr paraugu izmainīšanas metode, noņemot parauga trauka vāciņu, faktiski bija pozitīvu paraugu apmaiņa pret paraugiem, kuri nesatur aizliegtas vielas. Šādi paraugi tika nodrošināti, iepriekš no sportistiem paņemot un glabājot tādu bioloģisko materiālu, kas nesatur aizliegtās vielas. Iespējams, ka sportisti vai vismaz daļa sportistu nezināja par šīm manipulācijām, taču jābūt diezgan nekritiskam, kad no tevis paņem lielu daudzumu paraugu vai dara to ļoti bieži. Turklāt tam bija jānotiek konkrētā laika posmā, tā dēvētajā, "washout" periodā, jo dopinga lietošanas gadījumā paraugus nevarēja ievākt visu gadu.
Tāpat pārbaudēs laboratorijā analīžu rezultātos tika iegūts apstiprinājums izmeklēšanas gaitā gūtajiem pierādījumiem, ka paraugiem ticis pievienots sāls. Ar sāls un destilēta ūdens palīdzību bija jāpanāk iespējami līdzīgas urīna īpatnējā svara vērtības (angliski - specific gravity) tīrajā urīnā. Ja vienam un tam pašam sportistam tās būtu mainīgas, uzreiz taptu skaidrs, ka urīna paraugs ir cits. Šo liecību Maklārens pārbaudīja - paraugu testos tika konstatēts, ka sāls koncentrācija urīna ir krietni augstāka par veselam cilvēkam raksturīgo normu.
Neatkarīgās personas izmeklēšanas komandai pārbaudot katra parauga mēģeni, atklājās konstanta viltošana, kurā atkārtoti tikuši noņemti un lietoti to vāciņi. Skrāpējumi bijuši vāciņu iekšpusē, kas izslēdz iespēju, ka tie radušies transportēšanas laikā. Tikmēr DNS analīžu rezultāti apstiprināja, ka trīs sportistu DNS nesakrīt ar viņiem iepriekš ņemtajiem paraugiem. Vēl vairāk - divos sieviešu sportistu paraugos konstatēts vīriešu DNS. Atkal jau netiešie pierādījumi, taču tiem nav izskaidrojuma un šādu netiešo pierādījumu ir daudz. Krievijas puse runā par sadarbību ar izmeklētājiem, taču nedod ne noglabātos paraugus, ne iekārtu datus, kuri nav izmaināmi.
Šīs shēmas atklāja Maskavas Antidopinga centra direktors Dmitrijs Rodčenkovs. Taču Maklārens savā ziņojumā nebalstās tikai uz viena cilvēka stāstīto. Rodčenkovs pats ir uzrādījis četrus tūkstošus dokumentu un sarakstes epastā. Neaizmirsīsim, ka vēl pirms Rodčenkova par aizliegto vielu lietošanas sistēmu ziņoja arī viena no vadošajām Krievijas 800 metru skrējējām Jūlija Stepanova un viņas vīrs Vitālijs Stepanovs, kurš pats strādāja Maskavas Antidopinga centrā un bija iesaistīts sportistu urīna un asins paraugu ņemšanā.
Vienlaikus Rodčenkovs izdarīja atklājumus aizliegto vielu atklāšanas jomā. Maskavas Antidopinga laboratorijas direktors izmantoja savas zināšanas, lai izveidotu kokteili, kas pazīstams kā hercogiene. Šim Krievijas sportistu regulāri lietotajam kokteilim, kas sastāvēja no trim anaboliskajiem steroīdiem (osandrolona, metenolona, trenbolona) un alkohola (vīriešiem viskijs "Chivas", bet sievietēm "Vermouth"), bija īsāks atklāšanas periods. Šis šķīdums tika iedzerts, lai to absorbētu vaigu un rīkles membrāna, bet pēc tam izspļauts. Maklārena ziņojumā teikts: lai gan šāds kokteilis var izklausīties izdomāts, steroīdi patiešām labāk izšķīst alkoholā nekā ūdenī, bet steroīdu lietošana, izmantojot uzsūkšanos, salīdzinājumā ar zāļu injekciju vai norīšanu, saīsina to atklāšanas periodu.
Gribat vaicāt - vai tiešām neviens no Krievijas sportistiem nav gana godprātīgs, lai sāktu runāt? Tomēr nebūsim tik paštaisni un iedomāsimies sevi viņu vietā. Tu esi olimpiskais medaļnieks, esi saņēmis prēmiju un automašīnu, Kremlī fotografējies ar prezidentu Vladimiru Putinu, vienvārdsakot, baudi gana priviliģētu dzīvesveidu. Brīdī, kad izlemsi iet pret sistēmu, tevi atzīs par dopinga lietotāju. Tev būs jāatmaksā prēmijas, par kurām droši vien jau esi iegādājies kustamos un nekustamos īpašumus. Tev vairs nebūs ne naudas, ne īpašumu, ne karjeras. Šādos apstākļos tu esi ķīlnieks.
Turpretī, ja turpināsi visu noliegt un sargāsi sistēmu, tev paliks gan vārds, gan nauda. Diskvalificētajiem sportistiem pat izmaksā kompensācijas par ciešanām, tādējādi vēl vairāk paaugstinot spēles likmi. Ja būsi rātns, dzīve būs nodrošināta, varbūt tevi pat iecels par kāda sporta veida federācijas vadītāju. Īsāk sakot, turi muti un rāpies tik augšā pa karjeras kāpnēm. Šī iemesla dēļ ar atsevišķu sportistu diskvalifikāciju nekas netiks panākts, diskvalifikācija ir jāpiespriež komandai. Protams, cilvēciski ir žēl tos Krievijas atlētus, kuri patiešām nav lietojuši neko aizliegtu, bet žēl ir arī tos sportistus, kuri krāpšanās dēļ savas valsts himnu uz pjedestāla tā arī nedzirdēja.