2.lapa
Nedomā par rezultātu, baudi procesu
“Pirms jebkura skrējiena es domāju par foršo skriešanas procesu, ko izbaudīšu, kādas emocijas piedzīvošu, ko redzēšu sev apkārt, un par to, ka finišēšu, nevis par rezultātu,” teic ultramaratoniste. “Uzliekot sev rāmjus, kuros gribam kādā skrējienā iekļauties, mēs izdarām uz sevi spiedienu, kas neveiksmes gadījumā var pat demotivēt un neļauj mums izbaudīt skriešanu kā tādu.” Pirms garajiem skrējieniem viņa nekad nezina, kāds un cik grūts tas būs, bet paļaušanās uz saviem spēkiem aizved līdz finišam un pat līdz labam rezultātam.
Izaicini sevi un sper soli nezināmā virzienā
Papildus ikdienas skrējieniem pa ierastām takām un ceļiem, sevi ir jāizaicina, lai neieslīgtu rutīnā. “Man regulāri vajadzīga drosme, jo laiku pa laikam speru soli nezināmā virzienā, lai būtu jāiespringst. Piemēram, Brazīlijas piedzīvojumā katru dienu kļuva arvien smagāk, kļuvu arvien vairāk nogurusi. Un tad pienāca garā diena - startē pus četros no rīta un finišē nākamās dienas rītā - pāri upēm tumsā, apmaldījusies džungļos. Kad esi to paveicies, tevī viss izmainās. Pēc laika grūtības aizmirstas, un paliek vien labās emocijas,” tā Alma sevi par sevis izaicināšanu.