Kļuvusi par pirmo neizsēto spēlētāju, kas uzvarējusi "Roland Garros" turnīrā, Aļona Ostapenko sestdien nokļuva uzmanības krustugunīs. Viņai bija jāsniedz neskaitāmas intervijas rakstošo mediju un televīzijas kameru priekšā. Piecas minūtes ar viņu aprunājās arī sportacentrs.com.
- Vai atceries savu pirmo maču turnīrā? Tas bija sestajā laukumā, neviens tev īsti nepievēra uzmanību, bet kopš tā laika viss ir mainījies un tagad esi čempione.
- Atceros, ka pirmais mačs bija diezgan grūts, vinnēju to trijos setos. Ja "Grand Slam" turnīros pārvari pirmo kārtu, tev rodas pārliecība un ar katru maču spēlē aizvien labāk.
- Jau esi pieradusi būt uzmanības centrā?
- Uzmanība patīk, bet dažreiz tās ir par daudz. No tā nogurst. Es arī esmu cilvēks, man vēl jāspēlē nākamajos turnīros. Bet kopumā ar to sadzīvoju un esmu ļoti priecīga, ka uzvarēju.
- Cik lielā mērā tevi iespaidoja Ernesta Gulbja panākumi? Viņš parādīja, ka šis ceļš ir pārvarams.
- 2014. gadā šeit sēdēju viņa ložā, atbalstīju viņu un pat iedomāties nevarēju, ka kādu dienu ne tikai spēlēšu pusfinālā, bet vinnēšu titulu. Tieši šeit - Parīzē. Esmu ļoti priecīga.
- Vai pamanīji, ka otrā seta sākumā mamma uz dažiem geimiem nebija tribīnēs?
- Jā, viņa bija aizgājusi, bet, kad atnāca atpakaļ, es vinnēju maču. Tieši pēc viņas atgriešanās atsāku uzvarēt.
- Šajā turnīrā nopelnīji gandrīz divas reizes vairāk nekā līdzšinējās karjeras garumā. Nauda neradīja papildus spiedienu?
- Nē. Kad otrajā setā biju iedzinējos ar 0:3, sapratu, ka man nav ko zaudēt. Mēģināju spēlēt agresīvi un izbaudīt maču.
- Ar ko sevi palutināsi?
- Nosvinēsim šo uzvaru. Pastaigāšu pa Parīzi ar ģimeni un draugiem, dažas dienas atpūtīšos un sākšu gatavoties zālāja sezonai.
- Ko esi iecerējusi nopirkt?
- Rīt man būs viena diena Parīzē, būs laiks kaut ko iegādāties. Nesaku, ka iepirkšanās ir mans hobijs. Daudzām sievietēm un meitenēm patīk nopirkt kaut ko skaistu, piemēram, kleitu.
- Izskatījās, ka tev bija grūti noturēt rokās trofeju.
- Tā sver kādus piecus kilogramus un, kad man tā bija jātur ceremonijas laikā, rokas nogura (rāda uz savu bicepsu - aut.). Diezgan ilgi sanāca turēt...