Naktī uz otrdienu Pitsburgā sāksies Stenlija kausa izcīņas finālsērija starp vietējo "Penguins" un Nešvilas "Predators" komandu, kuras iekļūšana finālā asociējas ar pasaku par Pelnrušķīti, jo regulāro sezonu "plēsoņas" pabeidza tikai Rietumu konferences astotajā vietā. Lai gan ikvienam šādam stāstam sportā ir objektīvi iemesli, tomēr play-off uzsākšana no zemas pozīcijas apgrūtina ceļu uz virsotni, jo saistīta ar potenciāli spēcīgākiem pretiniekiem. Kamēr Nešvilas stāsts vēl gaida noslēgumu, atskatīsimies uz līdzīgiem scenārijiem Stenlija kausa vēsturē.
1990./1991. gada sezonā „North Stars” bija viena no nestabilākajām komandām NHL, tomēr kā ceturtās vietas īpašniece tā laika Norisa divīzijā spēja iespraukties play-off. Jau pirmajā kārtā Minesotas klubs sešās spēlēs tika galā ar NHL regulārās sezonas labāko komandu Čikāgas „Blackhawks”, bet otrajā kārtā sešās spēlēs pieveica arī regulārās sezonas otro labāko komandu Sentluisas „Blues”. Atkal izcilu sēriju aizvadīja vārtsargs Džons Keisijs, bet minesotiešu aizsargiem izdevās apturēt Edamu Outsu un Bretu Halu, kuri regulārajā čempionātā bija kopā sakrājuši 240 rezultativitātes punktus. Pelnrušķītes stāsts turpinājās arī konferences finālā, kur ar 4-1 tika pārspēta pagājušās sezonas Stenlija kausa ieguvēja Edmontonas „Oilers”. Tomēr finālā „North Stars” atdūrās pret vareno Pitsburgas „Penguins” uzbrukuma potenciālu ar Mario Lemjē, Ronu Frensisu, Jaromīru Jāgru, Kevinu Stīvensu, Džo Mulenu, Marku Reči un Polu Kofiju priekšgalā. Starp citu, šī bija pirmā reize 57 gadu laikā, kad par trofeju cīnījās divas komandas, kuras vēl ne reizi nebija ieguvušas Stenlija kausu.
1994. gada pavasarī „Canucks” izslēgšanas spēlēs iekļuva kā Rietumu konferences septītā komanda, un pirmajā kārtā nonāca iedzinējos ar 1-3 pret Kalgari „Flames”. Tomēr „Canucks” prata atspēlēties, bet septītās spēles otrajā papildlaikā Pāvels Burē pārspēja Maiku Vernonu, nodrošinot Vankūverai uzvaru sērijā. Otrajā kārtā Burē turpināja gūt svarīgus vārtus, bet vārtos pārliecinoši darbojās Kērks Maklīns, ļaujot ar 4-1 pārspēt Dalasas „Stars”. Tāpat nopietnu pretestību Vankūverai konferences finālā nespēja izrādīt talantiem bagātā Toronto „Maple Leafs” komanda. Finālsērijā pret Ņujorkas „Rangers” vankūveriešiem izdevās atspēlēties no 1-3, taču septītajā spēlē tika piedzīvots zaudējums ar 2:3, „Rangers” izcīnot kausu pēc 54 gadu pārtraukuma.
„Sabres” komanda play-off iekļuva kā septītā komanda Austrumu konferencē, taču tai bija spēcīgs trumpis - vārtsargs Dominiks Hašeks. Pirmajā kārtā Bufalo ar 4-2 uzvarēja Ziemeļaustrumu divīzijas konkurentus Otavas „Senators”, bet otrajā kārtā sešās spēlēs tika pieveikta Bostonas „Bruins”. Šajā sērijā sešos mačos Hašeks ielaida tikai 14 ripas. Lai gan konferences finālā pret „Maple Leafs” komandu Bufalo pirmajās divās spēlēs bija jāiztiek bez čehu vārtsarga, tas neliedza sērijā svinēt panākumu ar 4-1. Finālā pretī stājās „Stars” komanda, bet par izšķirošo epizodi kļuva sestās spēles trešajā papildlaikā Breta Hala gūtie vārti. Par spīti Hašeka protestiem, ka uzbrucējs atradies vārtsarga laukumā, vārtu guvums tika ieskaitīts, kārtējo reizi liedzot pilnībā piepildīties Pelnrušķītes stāstam.
Tikai pēc dažiem kluba pastāvēšanas gadiem „Wild” komanda 2003. gada pavasarī pirmoreiz sasniedza izslēgšanas spēles. Bija sagaidāms, ka Minesotai hokeja pavasaris ilgi neturpināsies, taču notika pretējais. Pirmajā kārtā „Wild” ar Sergeju Žoltoku ierindā atspēlējās no 1-3 un uzvarēja zvaigžņoto, bet novecojošo Kolorādo „Avalanche” . Turklāt sestajā un septītajā spēlē uzvaras tika izcīnītas papildlaikā. Nākamajā kārtā Minesota septiņu spēļu sērijā pieveica arī Vankūveras „Canucks” hokejistus, bet konferences finālā iemeta tikai vienus vārtus četrās spēlēs ar 0-4 piekāpās Sanda Ozoliņa pārstāvētajai Anaheimas „Mighty Ducks”. Žoltoks izslēgšanas spēlēs piedalījās visos 18 mačos, guva divus vārtus un atdeva 11 rezultatīvas piespēles.
Sanda Ozoliņa „Mighty Ducks” izslēgšanas spēlēs iekļuva kā Rietumu konferences septītās vietas īpašniece, bet pirmajā kārtā ar 4-0 šokēja Stenlija kausa īpašnieci Detroitas „Red Wings”. Anaheimas vārtsargs Žans Sebastjans Žigērs šajā sērijā ielaida tikai sešus vārtus, bet turpinājums bija vēl iespaidīgāks. Otrās kārtas sērijas pirmajā spēlē pret regulārās sezonas konferences pirmās vietas ieguvēju Dalasas „Stars” uzvaras vārtus Petrs Sikora guva piektajā papildlaikā, bet visā sērijā „Mighty Ducks” bija pārāki ar 4-2. Jau minētajā konferences finālā Žigērs aizvadīja trīs „sausās” spēles un visā sērijā ļāva pretiniekiem iemest tikai vienus vārtus. Finālsērijā pret Ņūdžersijas „Devils” komandu Anaheima atspēlēja no 0-2 un 2-3, tomēr septītajā spēlē Ņūdžersijā piedzīvoja zaudējumu ar 0:3. Ozoliņš piedalījās visās play-off spēlēs, gūstot divus vārtus un izdarot sešas rezultatīvas piespēles.
„Flames” hokejisti izslēgšanas spēlēs iekļuva kā Rietumu konferences sestā komanda, kurai vairums paredzēja drīzu izstāšanos. Arī tādēļ, ka Kalgari šis bija pirmais play-off kopš 1996. gada. Tomēr pirmajā kārtā „Flames” septiņās spēlēs pārspēja Vankūveras „Canucks”, bet otrajā kārtā sešās spēlēs uzvarēja arī Prezidenta kausa ieguvējus Detroitas „Red Wings”. Konferences finālā „Flames” hokejisti ar 4-2 pieveica Sanhosē „Sharks”, trešoreiz vēsturē iekļūstot Stenlija kausa finālā. Finālsērijā pret Tampabejas „Lightning” komandu „Flames” bija vadībā ar 1-0, 2-1 un 3-2, taču sestajā spēlē Kalgari neizmantoja iespēju pielikt punktu sērijai (strīdīgā epizodē netika ieskaitīti Martēna Želinā gūtie vārti), bet septītajā mačā zaudēja ar 1:2.
Izslēgšanas spēlēs Edmontonas klubs vietu nodrošināja tikai regulārās sezonas pēdējā nedēļā, taču turpinājums bija varens. Pirmajā kārtā „Oilers” sešās spēlēs tika galā ar konferences pirmās vietas īpašnieci „Red Wings”. Otrās kārtas sērijā pret Sanhosē „Sharks” komanda nonāca iedzinējos ar 0-2, tomēr, pateicoties laicīgi gūtiem vārtiem un Dveina Rolosona „mūrim”, uzvarēja nākamajās četrās spēlēs. Konferences finālā „Oilers” piecās spēlēs pieveica Anaheimas „Ducks”, pirmoreiz kopš 1989./1990. gada sezonas sasniedzot Stenlija kausa finālu. Lai gan jau pirmajā finālsērijas mačā „Oilers” traumas dēļ zaudēja Rolsonu, sērijas turpinājumā pret Karolīnas „Hurricanes” izdevās atspēlēties no 0-2 un 2-3, taču septītajā spēlē nācās samierināties ar zaudējumu 1:3.
2010. gada pavasarī „Canadiens” izredzes izslēgšanas spēlēs netika vērtētas augstu, jo komanda bija astotajā pozīcijā, bet pretī stājās ne tikai konferences, bet visas līgas regulārā čempionāta labākā komanda Vašingtonas „Capitals”. Nonākuši iedzinējos sērijā ar 1-3, „Canadiens” spēja lauzt tās gaitu ar vārtsarga Jaroslava Halāka palīdzību. Monreāla uzvarēja trīs spēles pēc kārtas, bet „Capitals” kļuva par pirmo Nr.1 pozīcijas īpašnieci, kas zaudējusi astotajai vietai, esot vadībā sērijā ar 3-1. Nākamajā kārtā „Canadiens” prata atspēlēties no 2-3 un uzvarēt septītajā spēlē iepriekšējās sezonas Stenlija kausa ieguvēju Pitsburgas „Penguins”. Taču konferences finālā „Canadiens” apstājās pret vēl vienu Pelnrušķīti - konferences septītās vietas ieguvēju Filadelfijas „Flyers”.
Oskara Bārtuļa pārstāvētajai „Flyers” komandai bija jāgaida līdz pat pēdējai regulārās sezonas dienai, lai nodrošinātu dalību izslēgšanas spēlēs. Uzvarot Ņujorkas „Rangers”, Filadelfija garantēja septīto vietu Austrumu konferencē, bet pirmajā kārtā pretiniekos ieguva Ņūdžersijas „Devils”. „Flyers” bija pārāki piecās spēlēs, bet otrajā kārtā paveica varoņdarbu pret Bostonas „Bruins”. Komanda ne tikai atspēlējas no 0-3 sērijā, bet atspēlējās no 0:3 un uzvarēja septīto maču. Filadelfija kļuva tikai par trešo komandu NHL vēsturē un pirmo kopš 1975. gada (Ņujorkas „Islanders”), kas spējusi atspēlēties no 0-3. Konferences finālā piecās spēlēs tika pieveikta „Canadiens” komanda, taču finālā sešās spēlēs nācās piekāpties Čikāgas „Blackhawks” hokejistiem. Bārtulis play-off aizvadīja septiņas spēles, rezultativitātes punktus nenopelnot.
„Kings” līdz pat šai sezonai bija pēdējā no Pelnrušķītēm, turklāt vienīgā, kuras stāstam bija laimīgas beigas. Izslēgšanas spēlēs Losandželosa iekļuva kā astotās vietas īpašniece Rietumu konferencē, bet pirmajā kārtā ar 4-1 pārsteidza Prezidenta balvas īpašnieci un iepriekšējās sezonas finālisti Vankūveras „Canucks”. Vārtsargs Džonatans Kviks piecās spēlēs ielaida tikai astoņus vārtus, ļaujot „Kings” pirmoreiz kopš 2001. gada pārvarēt pirmo kārtu. Otrajā kārtā pret Sentluisas „Blues” komandu „karaļi” nokārtoja vienīgo četru spēļu sēriju 2012. gada izslēgšanas spēlēs. Tā bija arī pirmā 4-0 uzvara sērijā kluba vēsturē. Konferences finālā „Kings” ar 4-1 pieveica Fīniksas „Coyotes”, kļūstot tikai par otro astotās vietas īpašnieci, kam izdevies sasniegt finālu. Stenlija kausa finālsērijā Losandželosas sastapās ar vēl vienu potenciālo Pelnrušķīti - Austrumu konferences sestās vietas ieguvēju Ņūdžersijas „Devils”. Arī „velni” visās trīs sērijās bija uzvarējuši augstākas pozīcijas īpašniekus regulārajā sezonā. Pirmoreiz finālā tikās divas komandas, kas regulārajā čempionātā ieņēmušas tik zemas vietas. Uzvarot pirmās divas spēles Ņūdžersijā, „Kings” sasniedza jaunu rekordu - desmit uzvaras pēc kārtas play-off izbraukuma spēlēs. 2012. gada 11. jūnijā „karaļi” uzvarēja finālsērijas sestajā spēlē, izcīnot pirmo Stenlija kausu kluba vēsturē.