2.lapa
Latvijas hokeja izlase saskārās ar dīvainībām dopinga sakarā Soču olimpisko spēļu laikā. Diviem latviešu hokejistiem tika konstatēta dopinga lietošana. Vitālija Pavlova gadījumā nekādu domstarpību nebija. Tomēr situācija ar Ralfu Freibergu, kuram it kā konstatēja steroīdu lietošanu, nebija viennozīmīga. Īsi pirms došanās uz Sočiem, gan atgriežoties atpakaļ, veicot analīzes WADA laboratorijā Lozannā, rezultāti bija negatīvi. Turklāt dokuments, kurā sākotnēji uzrādīts, ka konkrētajam sportistam nekas nav konstatēts, pēc neilga brīža ar roku tika pārlabots uz - pozitīvs. Tas pierāda, ka tika veikta manipulācija ar dopinga analīžu rezultātiem.
Kaut kā neticu, ka kāds būtu ieinteresēts šādā veidā izmainīt rezultātus. Ja godīgi, tad neatminos par šādu gadījumu. Tomēr viena spēlētāja diskvalifikācija komandai nekaitētu. Protams, zināmā mērā tas būtu trieciens. Lai diskvalificētu komandu, būtu nepieciešams diskvalificēt vairāk par diviem spēlētājiem. Ziniet, mēs varētu ilgi un dikti runāt par dopingu. Beigās pat uzņemt Holivudas cienīgu filmu. Krāpšanās ir daļa no cilvēka dabas,- diemžēl. Mūsu uzdevums ir cīnīties pret to. Tomēr ar neapstrīdamiem pierādījumiem.
Eduards Odiņš un Andris Ansons ir Latvijas labākie tiesneši, kuri sevi pierādījuši arī KHL. Odiņš četras reizes kļuva par KHL sezonas labāko tiesnesi. Tomēr joprojām viņi nav tiesājuši spēles nedz pasaules čempionātā, nedz olimpiskajās spēlēs. Kad varētu redzēt latviešu tiesnešus augstākajā līmenī?
Man nav ne mazākas nojausmas par šiem vīriem. Ja man būtu jāiepazīstas ar katras valsts tiesnešiem, es sajuktu prātā. (Smejas) Šo jautājumu uzdošu tiesnešu komisijas vadībai.
Kā šobrīd izskatās ar NHL spēlētāju dalību olimpiskajās spēlēs?
Joprojām strādājam pie šī jautājuma. Centos šo jautājumu aktualizēt Rio olimpisko spēļu laikā ar SOK locekļiem, bet, ņemot vērā viņu noslogoto grafiku, sarunas īsti neizdevās. Lozannā pirms Pasaules kausa, kā arī turnīra laikā Toronto man būs iespēja tikties ar NHL pārstāvjiem. Ir ieplānotas vairākas rīcības komitejas sēdes, kā arī tikšanās ar olimpisko spēļu organizētājiem par loģistikas jautājumiem - transports, izmitināšana, viesu uzņemšana utt. Šoreiz ir grūtāk nekā iepriekš, jo SOK vajadzētu samaksāt 10 miljonus par transporta izdevumiem. Esam liela izaicinājuma priekšā.
Šoreiz arīdzan izskatās, ka IIHF nepieciešams lūgt naudu SOK, vai jāmeklē no iekšējiem resursiem 10 miljoni eiro.
Vēlētos uzsvērt, ka nav runa par naudas piešķiršanu spēlētājiem vai NHL spēlētāju asociācijai. Runa ir par naudu, ar kuru segtu transporta izdevumus, apdrošināšanu. Ja piešķirtu naudu no saviem līdzekļiem, tad mēs zaudētu finansējumu, kas paredzēts attīstības programmām. Tā vietā, lai attīstītu hokeju, piemēram, Ķīnā un citviet, mums šis finansējums būtu jānovirza vienam turnīram.
Kā pret šo jautājumu attiecas SOK?
Uzskatu, ka NHL nevajadzētu maksāt. Viņi jau tā aptur sezonu, lai spēlētāji varētu piedalīties olimpiskajās spēlēs. Tas nav tik vienkārši, kā varbūt varētu šķist. Katram vajadzētu nākt ar savu pienesumu. SOK varētu segt transporta un apdrošināšanas izdevumus, IIHF sakārtotu visu nepieciešamo, kas saistīts ar spēlētāju tuvinieku uzņemšanu, transportu Korejā, kas tāpat būtu ap septiņiem miljoniem eiro. Spēļu organizētāji piešķirtu biļetes. NHL apturētu sezonu. Visiem vajadzētu uzlikt kaut ko uz galda.
Iepriekšējās reizes izdevās visu sakārtot, lai NHL spēlētāji varētu piedalīties olimpiskajās spēlēs.
Esmu to paveicis piecas reizes. Ceru, ka tas izdosies sesto reizi.
Kāda ir NHL komisāra Gerija Betmena pozīcija jautājumā par spēlētāju piedalīšanos olimpiādē?
Viņš nemaksās. Tas ir skaidrs.
Viņa pozīcijā ir šāda, ja atradīsiet naudu, tad mēs brauksim?
Nē, vēl nē. Ir virkne citu jautājumu, kuri jāatrisina. (Smejas) Viss nav tik vienkārši. Spēlētāji, protams, vēlas piedalīties. Tomēr komandu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu. Nav noslēpums, ka viņi nav priecīgi apstādināt sezonu uz divām nedēļām olimpisko spēļu laikā. Cerēsim uz to labāko.
Pasaules čempionātā hokejā, kurš šogad notika Krievijā, neizpalika politiskie motīvi arēnā, kas ir aizliegts vismaz IIHF reglamentā. Tieši 9. maijā, kad Latvija aizvadīja spēli pret Krieviju, tribīnēs dominēja Krievijas svētku dienas jeb tā saucamās Uzvaras dienas - motīvs. Kolēģi, kuri atradās uz vietas, teica, ka jūtas neomulīgi, gluži kā Ziemeļkorejā.
Atmosfēra atgādināja vecos padomju laikus. Mēs runājām ar čempionāta organizētājiem, ka viņiem nevajadzētu pārspīlēt.
Šķiet, ka viņi neņēma vērā šo ieteikumu.
Jā, tā gan. Neatkarīgi no tā, kur notiek čempionāts, mēs cenšamies nejaukt sportu ar politiku. Arēnā šādām izpausmēm nav vietas. Tomēr daži cilvēki vēlas izdarīt vairāk, nekā atļauts. Arī šoreiz bija vēlme uzspiest nacionālo jautājumu, kas man īsti nepatīk. Sportam būtu jābūt atdalītam no politikas, nacionālisma, kas varētu ietekmēt spēli.
Šogad pirms pasaules čempionāta U18, kas norisinājās ASV, Krievijas hokeja federācija atsauca pilnīgi visu komandu, nepaskaidrojot iemeslus. Tā vietā sūtot gadu U-17 vecuma grupas izlasi. Par pamatu kalpoja tas, ka visai izlasei varētu būt pozitīvas dopinga analīzes, uzrādot mildronāta lietošanu. Izskatās, ka viņiem ir citādāka izpratne par godīgu sportu, ja krietnu laiku iepriekš bija zināms par mildronāta lietošanas aizliegumu.
Viņi nebija par to pārliecināti. Pirms antidopinga aģentūras lēmuma, mildronāts bija atļauts preparāts, ko deva visiem sportistiem. Joprojām nav zināms, kā tas reaģē cilvēka organismā. Ņemot vērā riskus, arī mēs viņiem ieteicām, lai labāk nedodas uz čempionātu. Tas būtu pamatīgs trieciens, ja nāktos diskvalificēt spēlētājus uz diviem gadiem, kuriem vēl nav 18 gadu. Pirms došanās uz čempionātu viņi veica pārbaudes, kas bija negatīvas. Pēc tam atkārtotajās pārbaudēs uzrādījās pozitīvs rezultāts. Tas bija savādi. Arī antidopinga aģentūra nezināja, kā rīkoties. Tāpēc tika pieņemts šāds lēmums.
Kā vērtējat KHL paplašināšanās politiku? KHL ir gatava piedāvāt gāzes miljonus, un savā klēpī gatava uzņemt visus. Krieviem ir savas intereses, bet vienā brīdī finansējums var apsīkt.
Arīdzan iepriekš esmu izteicies, ka KHL klubu budžeti ir uzpūsti, un Eiropā nav tik daudz kvalitatīvu hokejistu, lai pietiktu visām komandā. Ko darīt, ja beigsies nauda? Samazināt algas un skatīties reāli uz tirgus situāciju. Uzskatu, ja federācija atļauj komandai piedalīties KHL, tad viss kārtībā. Būsim reāli, piemēram, Latvijai nav iespējams izveidot spēcīgu vietējo čempionātu. Tāpēc nākas spēlēt pie kaimiņiem, kur ir augstāks līmenis. KHL šobrīd ir augstākais līmenis Eiropā.
Pēc 12 gadu pārtraukuma atkal startēs Pasaules kauss hokejā. Kā jūs redzat šī turnīra vietu starp pasaules čempionātu un olimpiskajām spēlēm?
Pasaules kausu hokejā sākotnēji sauca par Kanādas kausu. Tā mērķis bija papildināt spēlētāju pensiju fondu, kas kompensētu spēlētāju piedalīšanos pasaules čempionātā. Pie šiem principiem turamies arī šobrīd. Ikreiz, kad NHL spēlētāji piedalās pasaules čempionātā, mēs sedzam transporta un apdrošināšanas izmaksas, bet neko vairāk. Pasaules kauss ir kā sava veida kompensācija NHL organizācijai, lai atgūtu daļu līdzekļus, ko viņi neieguva 12 gadu laikā. Šajā laikā posmā NHL spēlētāji netika materiāli kompensēti par ierašanos uz pasaules čempionātiem un olimpiskajām spēlēm.
Tagad, kad uz hokeja kartes atkal parādījies Pasaules kauss, aktualizējas runas par pasaules čempionāta reformēšanu. Vai varam gaidīt kādas izmaiņas šajā sakarā?
Nē, nekādu izmaiņu. Prezidenta amatā atrodos jau 22 gadus. Katru gadu diskusijas par izmaiņām pasaules čempionātā parādās no jauna. Cik komandām vajadzētu piedalīties, kad rīkot čempionātu - septembrī vai maijā. Tā ir veca diskusija. Redzot kādus panākumus gūstam ar pasaules čempionāta organizēšanu, varam vien secināt, ka esam uz pareizā ceļa. Valstis labprāt piesakās organizēt čempionātu. Kad Kirovs pieteiksies, arī čehi, somi, baltkrievi iesniegs savus pieteikumus. Tas tikai liecina par lielo interesi. Pašreiz neredzu pamatojumu čempionātu rīkot reizi divos gados.
Kā vērtējat tendenci, ka čempionātu organizē divas valstis?
Nākamgad čempionāts notiks Francijā un Vācijā. Protams, Latvijai vienai pašai 64 spēļu turnīrs ir pārāk grūti. Latvijai vajadzētu rīkot ar kādu kopā čempionātu. Piemēram, Francija ir pārāk liela, lai rīkotu viena pati, savukārt vācieši atzina, ka viņiem būtu labāk, ja varētu sadalīt izdevumus divās daļās.