''Arēnas Rīga'' telpās šovakar risinājās Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidenta Kirova Lipmana un galvenā trenera Haralda Vasiļjeva preses konference, kurā tika skaidroti pēdējās dienās pieņemtie lēmumi un veiktie paziņojumi.
Kirovs Lipmans, Latvijas Hokeja federācijas prezidents: ''Cilvēks, zinādams, ka pēc pāris dienām būs izšķiroša spēle, turnīrs par iekļūšanu olimpiādē, tā uzvedas...Man bija jādomā, ko darīt. Laika bija maz. Gribu pateikt paldies Vasiļjeva kungam, ka viņš piekrita pārņemt šo nopietno uzdevumu. Pieredze viņam ir. Nav neviena cilvēka, kurš ir simtprocentīgi pozitīvs visiem. Tas ir normāli. Vienam patīk cilvēks, citam - nepatīk. Esam mierīgi. Federācija nav pārkāpusi nevienu soli.
Domāju, Beresņeva lieta ir pasūtījums. No vienas puses...No otras, domāju, ka viņš vienkārši nobijās. Tikko viņš uzzināja, ka Vācijai ir septiņi NHL spēlētāji, uzreiz sākās nepatīkamā lieta. Es esmu mierīgs. Saprotu cilvēkus un viņu psiholoģiju. Par vienu mēnesi nebija samaksāts. Pateicu, ka atnāks grāmatvede no atvaļinājuma un samaksās. Šodien atnāca un visu samaksājām. Visu kā vajag. Tas bija tikai iemesls. Citur mēnešiem nemaksā algu un viņi iziet spēlēt. Ir jārēķinās arī ar valsts interesēm. Tikt uz olimpiādi ir svarīgi valstij. Nospēlē kvalifikāciju un tad nāc runā ar mani par problēmām, bet paliek dažas dienas līdz spēlēm...Ar viņu nestrīdējos. Pateicu paldies par to, ko izdarīja. Nedomāju, ka jātaisa ažiotāža.
Kāpēc es teicu, ka tas ir pasūtījums? Man pat neienāktu prātā iedod žurnālistam, Matuļa kungam, iesniegumu, lai tas tiktu nopublicēts. Tas nevar ienākt galvā...Šādā gadījumā viss ir skaidrs. Katrs darbojas, kā viņam patīk. Vēlreiz gribu pateikt paldies Vasiļjevam. Domāju, ka viss būs labi. Atmosfēra ir laba. Pats to jūtu. runāju ar puišiem. Tūlīt atbrauks Daugaviņš, arī Karsums. Tiešām esmu nedaudz šokēts, ka galvenais treneris, dzīvojot Latvijā, nemīl savu valsti. Maina savu mēneša algu pret Latvijas interesēm. Tas ir pēdējais, ko var izdomāt. Tas man bija sāpīgi. Esmu patriots, tā ir mana valsts. Nezinu, kā tā var uzvesties. Tas bija vienīgais, kas mani satrauca, ka šādi var rīkoties...Uzskatu, ka labi gatavojamies. Puiši ir pozitīvi noskaņoti. Viss būs labi.
Protams, ka Beresņeva paziņojumi nav taisnība. Teicu, ka visu izmaksāsim, bet viņam par maz. Uzsvēru, ka jārunā par kvalifikācijas turnīru. Ja runā par kvalifikācijas turnīru, būtu gatavs klausīties 24 stundas diennaktī. Savas intereses vērtēja augstāk par valsts interesēm. Kā var nedēļu pirms turnīra sākt runāt par naudu. Katru mēnesi saņēma desmit tūkstošus. Nav viņam ko ēst? Nevarēja pagaidīt, kad grāmatvede atgriezīsies no atvaļinājuma? Bet nu saku, vienīgais, ko varu domāt - tas ir pasūtījums.''
Haralds Vasiļjevs, Latvijas izlases galvenais treneris: ''Tas nav vienkāršs uzdevums. Saprotu, ka darbs ir jādara. Kad ieraugu zēnus, mūsu hokejistus, viņi visi grib parādīt savu labāko. Cīnās zem mūsu valsts karoga. Palikt bez trenera būtu ļoti bēdīgi Mēģināšu palīdzēt, cik daudz es varu. Darbosimies pēc maniem principiem. Visi vēlamies redzēt labu hokeju un arī uzvaras. Labāk sliktā spēlē uzvarēt, bet tas var būt vienreizējs gājiens, bet visā turnīrā ir jāspēlē labi. Var būt tikai mazi klupieni. Nav garas gatavošanās. Nav izslēgšanas turnīrs, kad kaut ko var mainīt strauji.
Neviens nekad nevar garantēt. Iesim cīnīties, to varu garantēt. Šodien puišiem pateicu, ka jāiziet laukumā, lai mums nebūtu kauns. Ja darīsim no sirds, tad viss būs kārtībā. Ne tikai vienu dienu, bet ilgstoši. Tas būs vienreizēji, ja varam pielauzt to Vāciju. Arī Austrija ir laba komanda, spēlē neparocīgu, agresīvu hokeju. Tur ir spēlētāji, kas grib pielietot spēka paņēmienus. Savā izvēlē meklēju tās pozīcijas, kas mums trūkst. Redzēsiet, ka visi centīsies darīt to labāko.
Par daudz rakņājamies pagātnē. Jādomā, lai cilvēki turpmāk nāk spēlēt un strādāt Latvijas izlasē ar prieku. Arī man nebija viegli sameklēt asistentus. Izrādījās, ka no iepriekšēja sastāva neviens treneris nebija gatavs strādāt ar izlasi. Mazliet nesapratu visu...Ja Pēteris Skudra nevar palikt bez Ģirta Ankipāna, tad viņiem jādzīvo kopā. Ronalds Ozoliņš arī atteicās. Nezinu, kādu iemeslu dēļ...Man ir līgums, esmu Virslīgas ''Zemgale'' treneris. Man tur ir daudz darba, bet mēģināju ar priekšniekiem sarunāt. Viņi nāca pretim.''