Pirmoreiz vasaras olimpiskās spēles pēc neatkarības atjaunošanas Latvijai beigušās bez kaut vienas medaļas. Ir divas ceturtās vietas – svarcēlājai Rebekai Kohai un septiņcīņniecei Laurai IkaunieceiAdmidiņai, bet piekto vietu izcīnīja smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs. Tikmēr lietuvieši mājās brauks ar četrām medaļām un igauņi – ar bronzu. Laiks sist kādu krustā?
Pirms Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm dažādi bukmeikeru kantori Latvijai atvēlēja no divām līdz trim medaļām, un ar tādu domu arī pāri Atlantijas okeānam devās gan Latvijas delegācija 34 sportistu skaitā, gan pie televizoru un datoru ekrāniem palika Latvijas līdzjutēji. Medaļas ilgāku vai īsāku laiku pirms Rio tika prognozētas gan vieglatlētēm IkaunieceiAdmidiņai un Madarai Palameikai, gan pludmales volejbolistiem Jānim Šmēdiņam un Aleksandram Samoilovam, gan cīkstonei Anastasijai Grigorjevai. Beigās esam palikuši bešā, bet vai tas ir liels pārsteigums?
Katras valsts sportistiem gadās labie un sliktie gadi, labās un sliktās olimpiādes. Sākot ar Barselonu 1992. gadā, līdz pat Sidnejai Latvija lielā mērā medaļas mīcīja uz vecā rauga (padomijā ieliktā sportiskā un finansiālā) pamata. Šobrīd ir izaugusi paaudze, kura plūc neatkarīgās Latvijas sporta sistēmas augļus. Internetā jau veidojas kukluksklana vienības, kuras gatavas kārt pie šķūnīša sienas visus, sākot ar Latvijas Olimpisko komiteju un Latvijas Olimpisko vienību (LOV) un beidzot ar tūristiem, kuri kārtējo reizi spietojuši uz olimpiskajām spēlēm, taču ar to nebūs līdzēts divu problēmu atrisināšanai.
Pirmā ir jautājums, kas jāuzdod sev sporta funkcionāriem, kas šajā sistēmā ir izdarīts greizi, lai, mājup braucot, nebūtu iespējas sist pie krūts, ka mēs esam izcili kaut vai uz kaimiņu lietuviešu un igauņu fona. Otra problēma ir tā, ka pēc veco sportistu nobendēšanas jauni vietā neradīsies.
Ja savainojuma dēļ augstlēkšanā jālec no otras puses, ar visu to no personiskā (Latvijas) rekorda atpaliekot tikai par pāris punktiem, tas jāvērtē kā medaļai līdzvērtīgs sniegums. Par varonību. Tāpat nez vai Lauras trenerim Andim Austrupam ir vērts lasīt interneta komentārus un nolikt vieglatlētikas trenera karoti. Iepriecināja Rebeka Koha, kuras dzelzs nervus nespēja ietekmēt pat tiesnešu izčakarētais pirmais mēģinājums raušanā. Tāpat smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs, kurš finālā vienubrīd jau varēja sajust medaļas smaržu un godam nopelnījis Latvijas delegācijas karognesēja lomu spēļu slēgšanas pasākumā. Zinot, cik ļoti maratonistei Jeļenai Prokopčukai nepatīk karstums un cik daudz spēcīgu sportistu startēja maratonā Rio, atliek noņemt viņas priekšā cepuri un cerēt, ka tas vēl nav viss...
Tāpat pēdējā brīdī olimpisko ceļazīmi saņēmušais stenda šāvējs Dainis Upelnieks nelikās no Marsa nokritis un godam pārstāvēja Latviju. Tāpat Aļona Ribakova peldēšanā sasniedza Latvijas rekordu, bet izturības disciplīnu pārstāvji (soļotāji, maratonistes, šosejas riteņbraucēji) darīja, cik viņiem ļāva laika apstākļi un konkurenti. Cīnījās Grigorjeva un Nakoņečnijs...
Kādam nepaveicās, kāds nebija labākajā sportiskajā formā, kādam teksts par nākamajām olimpiskajām spēlēm aprobežosies ar apmierinātību par sasniegto jau tagad, kādam pietrūka pieredzes, kādam - veselības, kādam vienkārši pretinieki bija pārāk spēcīgi.
Ir vēl grupa sportistu, kuriem traucēja... viņi paši. Tā sakot, viss ir galvā. Ja tur ir putra, medaļu saskatīt nav iespējams. Ja ir liekas domas, uztraukums, mīkstas kājas, atbildības slogs, interneta komentāri, medaļu nenopelnīt. Pat ar Riodežaneiro patrona palīdzību, kurš nevienam neko tāpat vien nedāvina. Galu galā varbūt šis iznākums visprecīzāk šobrīd ataino Latvijas sporta (ne)varēšanu?
***
Latvijas sportisti Rio olimpiskajās spēlēs
Laura IkaunieceAdmidiņa (7cīņa) 4. vieta
Rebeka Koha (svarcelšana) 4. vieta
Aleksejs Rumjancevs (smaiļošana) 5. vieta
Artūrs Plēsnieks (svarcelšana) 8. vieta
Anastasija Grigorjeva (cīņa) 8. vieta
Madara Palameika (vieglatlētika) 10. vieta
Jeļena Prokopčuka (maratons) 12. vieta
Pauls Pujāts (vieglatlētika) 12. vieta
Dagnis Iļjins (kanoe) 13. vieta (1000 m), 21. vieta (200 m)
Sinta Ozoliņa (vieglatlētika) 14. vieta
Zigismunds Sirmais (vieglatlētika) 14. vieta
Dainis Upelnieks (šaušana) 14./15. vieta
Mareks Ārents (kārtslēkšana) 16./20. vieta
Jevgeņijs Borodavko (džudo) 17. vieta
Arturs Ņikiforenko (džudo) 17. vieta
Māris Štrombergs (BMX) 17. vieta
Edžus Treimanis (BMX) 17. vieta
Aleksandrs Samoilovs/Jānis Šmēdiņš (pludmales volejbols) 19. vieta
Uvis Kalniņš (peldēšana) 22. vieta
Ketija Birzule (burāšana) 23. vieta
Aļona Ribakova (peldēšana) 27. vieta
Ruslans Nakoņečnijs (modernā pieccīņa) 28. vieta
Rolands Štrobinders (vieglatlētika) 28. vieta
Aļona Ostapenko (teniss) 1. kārta (33. vieta)
Arnis Rumbenieks (vieglatlētika) 37. vieta
Gunta LatiševaČudare (400 m) 45. vieta
Aleksejs Saramotins (riteņbraukšana) 46. vieta
Agnete Pastare (vieglatlētika) 53. vieta
Toms Skujiņš (riteņbraukšana) 59. vieta
Ilona Marhele (maratons) 61. vieta
Ariana Hilborna (maratons) 106. vieta
Valērijs Žolnerovičs (vieglatlētika) nestartēja
Līna Mūze (vieglatlētika) nestartēja
***
Latvija vasaras olimpiskajās spēlēs
1924. Parīze 0 0 0*
1928. Amsterdama 0 0 0
1932. Losandželosa 0 1 0
1936. Berlīne 0 1 1
1992. Barselona 0 2 1
1996. Atlanta 0 1 0
2000. Sidneja 1 1 1
2004. Atēnas 0 4 0
2008. Pekina 1 1 1
2012. Londona 1 0 1
2016. Riodežaneiro 0 0 0
* Gads, vieta, zelts, sudrabs, bronza
