Rumjancevs: "Nav sev ko pārmest, bet gribējās bišķiņ augstāk..."

Aleksejs Rumjancevs mediju zonā ieradās ar nokavēšanos – uzreiz pēc finiša latvieti paņēma uz dopinga kontroli. Un šāda rīcība ir saprotama, jo piektā vieta ir sasniegums, kam pievērš uzmanību. Rumjanceva 5. vieta smaiļošanā ir trešais augstākais sasniegums Latvijai šajās spēlēs.

Uzreiz pēc finiša Aleksejs gan izskatījās neapmierināts, iedunkājot savu laivu. “Tāpēc, ka bišķi nesanāca - palaidu garām spāni. Zināju, ka viņš pēdējos 30 metros brauks uz priekšu, taču vienalga tas bija nepatīkami. Cerēju, ka noturēšu savu pozīciju. Sapratu - ja reiz esmu viņam priekšā, tātad kaut kur augstu,” atzīst sportists, torbīd jau ar smaidu sejā. “Man nav sev ko pārmest - labs starts, labs ritms, viss, kā vajadzēja. Tikai beigās bišķi pietrūka spēka.” Arī atrašanās malējā, astotā celiņā noteikti nav bijusi priekšrocība, taču Rumjancevs to pie argumentiem neizmanto. “Jā, šodien tas nebija īpaši labs celiņš - mazliet sānu vējš, pretvējš, taču es tagad neteikšu - ja būtu pirmais vai otrais celiņš, tad būtu medaļas. Nē, nē, nē. Noskaņojos - ja man ir astotais celiņš, tad ir, un, viss, jāsamierinās.”

Joprojām tukšās Latvijas medaļu cerības Rio papildu slogu neesot uzlikušas, saka Aleksejs, viss bijis kā parasti. “Man viss bija saplānots, no rīta izdarīju visu kā parasti. Protams, uztraukums bija, taču vairāk bija prieks par to, ka tas ir olimpiskais fināls, un pēdējais brauciens šogad. Tāpēc bija vieglāk. Vajadzēja vienkārši labi nobraukt un forši pabeigt sezonu. It kā izdevās, lai gan - protams, gribējās bišķiņ augstāk...”

Rudenī iespējamas izmaiņas, jo nākamajā olimpiādē programmā gatavojas ieviest sieviešu kanoe. Iespējams, ka nākamajās spēlēs Latvijai varētu būt četrinieks, pieļauj Rumjancevs. “Četri cilvēki mums ir, vienīgā problēma būs no viņiem izveidot komandu - katrs no savas pilsētas, katram savs treneris, finansējums. Vieniniekā pretendēt uz augstākajām vietām ir salīdzinoši grūtāk, no otras puses - katrā programmā ir astoņas deviņas ļoti stipras laivas. Tāpēc grūti spriest. Jātrenējas, un viss. Nekas nav neiespējams.” Vai pašam ir plāns turpināt līdz Tokijai? “Ceru, ka braukšu. Ja ar veselību viss būs kārtībā - kāpēc ne. Šodien trijniekā bija Ronalds Rauhe, kuram ir 35 gadu, Sauls Karviota, kam 33 - cilvēki brauc arī līdz 36-37 gadiem, un brauc par medaļām. Man ir 30. Bišķi rezervīte ir! Bet galvenais ir vēlme. Ja pats gribi, tad viss arī būs.”