Rīgas „Dinamo” galvenais treneris Normunds Sējējs intervijā KHL mājaslapai ieskicējis komandas sagatavošanās procesu nākamajai sezonai un savu izvēli uzņemties šo amatu un izteicās par kluba attiecībām ar Latvijas Hokeja federāciju, kā arī augstu novērtēja entuziasmu un izaugsmi Latvijas Hokeja virslīgā.
„Nē, es neapvienošu galvenā trenera un ģenerālmenedžera amatus,” sacīja Normunds Sējējs. „Starpsezonas sākumā es darbojos kā ģenerālmenedžeris un, kamēr nebija skaidrības par galvenā trenera vietu, nodarbojos arī ar sastāva komplektāciju, treniņprocesu un pārbaudes spēlēm. Bet tagad tam pienācis gals - strādāju tikai kā galvenais treneris. Vai tas nozīmē, ka „Dinamo” tagad meklē ģenerālmenedžeri? Šobrīd negribu apspriest šo tematu. Galvenais tas, ka šobrīd strādāju kā galvenais treneris.”
„Es pats negrasījos pārņemt galvenā trenera funkcijas. Tā vienkārši sanāca, ka sāku gatavot komandu sezonai. Nesanāca vienoties ar zviedru Pēru Mortsu, un no kluba vadības pienāca piedāvājums man kļūt par galveno treneri. Dienas trīs par to padomāju. Vairākus mēnešus tomēr biju darījis citus darbus un negrasījos atgriezties pie komandas stūres, tāpēc arī tobrīd nebiju tam noskaņojies. Vajadzēja visu apsvērt un izdomāt, mainīt savus plānus un iesākto dzīves ritmu,” paskaidroja Sējējs. „Jā, saprotu, ka trenerim ir daudz lielāka atbildība apr rezultātiem. Saprotu, ka es savā ziņā esmu noriskējis, taču piekritu tāpat.”
Sējējam tika vaicāts par viņa pirmajām ieviestajām pārmaiņām komandā. „Centos šo to mainīt jau pagājušās sezonas beigām. Esmu padomju skolas audzēknis, un man nepatīk gari treniņi, kuros daudz tiek runāts un laiks izniekots. Izrunāties var pēc tam sapulcēs. Ja esi uz ledus, tad jāstrādā. Šobrīd mums ir sapratne ar komandas fiziskās sagatavotības treneri - īsi treniņi, apmēram stundu gari, taču intensīvi, tā, lai katra minūte ir kaut ko vērta. Tāda sistēma nav nekas jauns, un ne es viņu esmu izdomājis.”
„Kāds ir mans hokejs un trenera stils? Redziet, Sējējs šobrīd vēl nav ne Biļaļetdinovs, ne Znaroks. Tie ir treneri ar jau spēcīgu vārdu, kamēr es esmu iesācējs un man vēl viss priekšā. Izvērtēju dažādas taktikas un dažādas metodes, cenšos atrast savu ceļu,” norādīja Sējējs.
Sējējs piekrita, ka „Dinamo” nav starp KHL bagātākajiem klubiem un nevar atļauties pārvilināt sevi jau pierādījušus hokejistus: „Cenšamies orientēties uz saviem spēlētājiem. Pēc tam jau skatāmies, kurās pozīcijās kaut kā pietrūkst un derētu papildinājums, tad arī sākam meklēt spēlētājus brīvajā tirgū. Protams, nevaram runāt par pirmā līmeņa zvaigznēm, taču cenšamies vienoties ar tiem, kas iederas mūsu komandā. Diemžēl vienmēr jau nesanāk vienoties.”
„Kā tad jums izdevās vienoties ar Sandi Ozoliņu?” Sējējam tika atgādināts, ka viena augstākā līmeņa zvaigzne ”Dinamo” tomēr spēlējusi. „Sakrita daudzi faktori,” sekoja atbilde. „Viņš toreiz ilgi bija bez kluba, un piedāvājumu nemaz nebija tik daudz. Sandis atbrauca, sagatavojās sezonai un lieliski nospēlēja. Patiešām iespaidīgs hokejists. Taču nevajag viņu salīdzināt ar Dacjuku vai Kovaļčuku. Viņiem bija pašiem savi apstākļi atgriezties Krievijā.”
Sējējs nepieļāva iespēju, ka bez KHL būtu iespējama Rīgas „Dinamo” atjaunošana, jo tam nebūtu bijis nekādas jēgas. „Kur gan „Dinamo” spēlētu? Latvijas čempionātā? Tur spēlē tikai dažas komandas, taču gods un slava tiem, kuri darbojas šajā līgā. Tagad tiek plānots radīt bērnu skolas šajos hokeja klubos, dažas komandas ceļ savas halles ar vairāku tūkstošu skatītāju vietām. Palēnām viss attīstās, taču ir grūts process. Un tas nemaina to, ka, ja nebūtu KHL, nebūtu arī „Dinamo”.”
„Vienmēr tiek piesaukts tas, ka „Dinamo” ir savā ziņā izlases bāzes klubs. Taču attiecībās ar LHF mums visu laiku rodas nesaprotami sarežģījumi,” izteicās Sējējs. „Mums ir daudz vietējo spēlētāju, kuri pretendē uz vietu izlasē. Mēs vēršamies federācijā ar saviem jautājumiem, kaut kā arī palīdzam, taču kopējs darbs nevedas. Klubs ir par sevi, izlase par sevi.”
Sējējs pastāstīja, ka šobrīd „Dinamo” principā par gatavām var nosaukt trīs maiņas, bet vēl līdz galam komanda nokomplektēta nav. „Man gribētos vēl vienu centra uzbrucēju. Bet kur lai tādu šobrīd atrod? Nav lielas izvēles. Mēģinām piesaistīt jaunos uzbrucējus no mūsu sistēmas. Daži izskatās tīri tā neko, bet dažiem vēl jāpieliek. Negribas gan arī teikt, ka degu nepacietībā sākt jauno sezonu. Kaut kā nepierasti to darīt augusta vidū. Tas vēl nav hokeja mēnesis. Labāk patiktos sākt sezonu septembra vidū.”