Objektīvi novērtējot savus spēkus, Latvijas peldētāja Aļona Ribakova jau pirms starta zināja, ka olimpiskajā debijā viņai būs tikai viens peldējums, tāpēc mērķis bijis viens – rezultāts personiskā rekorda līmenī. Par septiņām sekundes desmitdaļām labojot Latvijas rekordu, tas izpildīts ar uzviju. Tikmēr otram Latvijas pārstāvim olimpiskajā peldbaseinā Uvim Kalniņam noskaņojums šodien sliktāks.
“Esmu apmierināta. Spēju objektīvi novērtēt savas spējas attiecībā pret citiem pasaules peldētājiem un zinu, ka tikt pie medaļām vai pat pusfinālā ir gandrīz neiespējami, tāpēc mans mērķis bija uzlabot savu personisko rezultātu un attiecīgi - arī Latvijas rekordu. Gandrīz četrus gadus stāvēju uz vietas, šajā laikā uzlaboju rezultātu tikai par 12 vai 15 simtdaļām, kas ir nieks, tāpēc šobrīd - jā, esmu vairāk nekā apmierināta. Protams, katrreiz, kad nopeldi labi, pašai šķiet, ka varētu vēl labāk un daudz kas nav izpildīts līdz galam, taču esmu baigi priecīga,” atzina Aļona Ribakova.
Gatavojoties olimpiskajam startam, ticis paveikts liels darba apjoms, tāpēc bija pārliecība, ka viss būs labi, neslēpj 25 gadus vecā sportiste. “Bija nedēļa pēc Latvijas čempionāta, kad nedēļu netrenējos vispār - nezināju, vai tikšu, vai netikšu uz spēlēm, mans baseins bija slēgts. Taču pēc tam kopā ar treneri baigi daudz strādājām gan zālē, gan baseinā, galvenokārt uz izturību - lai es beigās nenomirtu, kā parasti to darīju. Atbraucot šeit - protams, bija uztraukums, vienmēr paliek tas viens procents, ka kaut ko neizdarīšu vai kaut kas neies kā vajag, taču zināju, ka esmu gatava, un par to, ka būs rekords, biju pārliecināta par 99 procentiem. Spēkus trasē sadalīju labāk nekā parasti, pēdējos gados parasti bija tā, ka pēdējā piecdesmitniekā vispār gandrīz stāvot finišēju.”
Te jāpiebilst, ka vieta Latvijas olimpiskajā komandā pēdējā brīdī neatradās vieta Ribakovas trenerim Germanam Jakubovskim - kvotas visus līdzi paņemt neļauj, bet Peldēšanas federācijas prezidents Kaspars Pone uzstāja, ka pats vēlas braukt uz Rio, turklāt jau no pirmās dienas (ar trenera akreditāciju...). Argumenti, ka trenera atrašanās šeit, vismaz uz sacensību laiku, būtu lietderīgāka, jo primāram taču vajadzētu būt sportistes rezultātam, palika nesadzirdēts. Aļona šajā situācijā komentārus labāk atstāja pie sevis: “Par to jums labāk pajautāt mūsu prezidentam. Jo pati līdz galam šo situāciju neizpratu. Taču ar savu treneri parunāju internetā, ļoti palīdzēja arī Uvja treneris - šās pusotras nedēļas laikā viņš patiešām bijis arī kā manējais,” viņa atzina. To, ka viņas treneris netiks ņemts līdzi, viņa uzzinājusi nedēļu pirms braukšanas uz olimpiādi. “Es labāk nekomentēšu šo situāciju. Lai nebūtu tā, ka es saku vienu, otrs - kaut ko citu. Vaicājiet prezidentam, viņš labāk zinās...”
Ribakova atzina, ka olimpiskā gaisotne viņu pārņēmusi pamazām, taču spēcīgi: “Vēl sēžot mājās Rīgā man šķita, ka atbraukšu šeit, un man uzreiz no pirmās dienas būs tā, ka - wow! Taču mēs atbraucām un bija pilnīgs miers! Šķita, ka esmu parastā treniņnometnē, jo divreiz dienā bija treniņi, starp tiem vienkārši pagulējām, nekur īpaši nestaigājām. Kad pienāca atklāšanas ceremonija un arī treniņos pamazām sākām samazināt slodzi, tad gan parādījās uztraukums - ar katru dienu arvien lielāks un lielāks. Tāpēc neteikšu, ka pirms starta biju mierīga.” Ar olimpisko startu peldētājiem sezona beidzas. Ribakova jau tagad peldēšanu apvieno ar algotu darbu, un izmestā frāze par karjeras beigu tuvumu, šķiet, nav nejauša. “Tagad man atpūtai būs mēnesis, vai varbūt vairāk - ja es vēl vispār turpināšu peldēt... Nē, nē, turpināšu, taču - es apzinos, ka drīzumā jābeidz, man jau ir daudz gadu.”
Piezemētākā noskaņojumā no ūdens šodien izkāpa Uvis Kalniņš, no kura bija pamats gaidīt ko vairāk. Ņemot vērā pērn pasaules čempionātā iegūto 17. vietu - varbūt pat olimpisko pusfinālu. “Nopeldēju par divām sekundēm sliktāk nekā mans personiskais rekords un par kādām trim sliktāk nekā biju uzstādījis sev mērķi. Neko darīt, jātrenējas. Pagaidām neesmu runājis ar treneri, tāpēc grūti pateikt, ka tieši pietrūka, taču - kaut kas pietrūka. Sākumā peldējās pat ļoti labi, taču uz beigām piezagās nogurums un kopumā rezultāts ir slikts,” atzina Kalniņš, kam šīs ir jau otrās olimpiskās spēles karjerā. Cerējis uz uzvaru savā peldējumā. “Rēķināju, ja izpeldētu zem divām minūtēm, tad tā kā vajadzētu tikt pusfinālā, taču ar manu rezultātu... Pieredze lielajos mačos pietiekami, arī uztraukuma pirms starta nebija. Neko nevar padarīt - nopeldēju slikti.” Tagad 22 gadus vecais peldētājs atgriezīsies ASV, kur jau nākamnedēļ atsāksies mācības universitātē, bet decembrī gatavojas startēt pasaules čempionātā 25 metru baseinā.