Nīderlandes pilsētā Amsterdamā šorīt sākas Eiropas čempionāts vieglatlētikā, kas noritēs līdz 10. jūlijam. Jau pirmajā sacensību dienā startēs desmit no 16 Latvijas sportistiem.
Eiropas čempionātu paredzēts sākt plkst. 11:45 pēc Latvijas laika, kad startēs kvalifikācija vesera mešanā sievietēm, savukārt plkst. 11:50 sāksies sacensības desmitcīņā vīriešiem. Desmitcīņā rīta sesijā paredzēts 100 metru skrējiens, tāllēkšana un lodes grūšana, bet vakara sesijā - augstlēkšana un 400 metru skrējiens. Vienīgais medaļu komplekts šovakar tiks sadalīts desmit tūkstošu metru skrējienā sievietēm, kas sāksies plkst. 20:00.
No Latvijas sportistiem pirmā stadionā dosies Laura Ikauniece-Admidiņa, kura Eiropas čempionātā piedalīsies nevis septiņcīņā, bet gan 100 metru barjerotajā distancē, kurā kvalifikācija sāksies plkst. 12:40. Savukārt plkst. 14:10 sāksies kvalifikācija tāllēkšanā, kur piedalīsies Elvijs Misāns, kurš vakardienas atklāšanas ceremonijā nesa Latvijas karogu. Paralēli notiks priekšskrējieni 400 metros sievietēm, kur piedalīsies Gunta Latiševa-Čudare. Vakara sesijā kvalifikācijā, priekšskrējienā vai pirmajā kārtā startēs arī šķēpmetēji Jānis Svens Grīva, Zigismunds Sirmais un Rolands Štrobinders, 400m/b skrējējs Jānis Baltušs, kārtslēcējs Mareks Ārents, tāllēcēja Aiga Grabuste un 800 metru skrējēja Līga Velvere.
Pavisam Amsterdamā startēs 16 Latvijas sportisti, no kuriem Misāns (tāllēkšana un trīssoļlēkšana) un Velvere (400m/b un 800m) piedalīsies divās disciplīnās. Lodes grūdējs Māris Urtāns, kārtslēcējs Pauls Pujāts un vesera metējs Igors Sokolovs no dalības čempionātā atteicās, savukārt šķēpmetēji Gatis Čakšs, Ainārs Kovals un Anete Kociņa palika aiz strīpas pašmāju šķēpraižu rangā. Čempionātam tika pieteikti arī seši sportisti bez izpildītiem normatīviem (Madara Apine, Madara Onužāne-Saliņa, Alberts Blajs, Jānis Mezītis, Kristaps Sietiņš un arī Agata Strausa, kura kvalificējās pusmaratonam, bet tika pieteikta arī 5000 metriem), tomēr organizatori šos pieteikumus noraidīja.
Atbilstoši LVS izstrādātajiem kritērijiem, par saviem līdzekļiem uz Amsterdamu devies Dmitrijs Jurkevičs, Grabuste un Gunta Latiševa-Čudare, kuri normatīvus izpildīja pagājušajā gadā. Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) valde gan nolēma atmaksāt daļu izdevumu atkarībā no panākumiem čempionātā. Ja tiks izcīnīta vieta labāko astotniekā, LVS segs visus izdevumus, ja tiks iegūta vieta no devītās līdz sešpadsmitajai, tad segs pusi izdevumu. Zemākas vietas gadījumā kompensācijas nebūs.
Latvijas potenciāli lielākā medaļu cerība Eiropas čempionātā būs šķēpmetēja Madara Palameika, kura jūnija sākumā Birmingemā šķēpu raidīja 65,68 metrus tālu un sezonas rangā ieņem trešo vietu pasaulē, atpaliekot tikai no čehietes Barbaras Špotākovas (66,87m) un vācietes Kristinas Husongas (66,41m). Palameikai pieder arī septītais tālākais metiens sezonā - 64,76 metri.
Savukārt vairāki Latvijas sportisti uz Amsterdamu devušies arī ar mērķi izpildīt Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu. Piemēram, Misāna sezonas labākais rezultāts trīssoļlēkšanā no normatīva (16,85m) atpaliek tikai par astoņiem centimetriem. Tāllēkšanā gan viņam pietrūkst krietni vairāk - sezonas labākais rādītājs ir 7,94 metri, kamēr normatīvs ir 8,15 centimetru tālumā. 400m/b skrējējs Baltušs šosezon šo distanci veicis 50,49 sekundēs, par 1,09 sekundēm atpaliekot no normatīva, savukārt dāmām Velveres sezonas labākais rezultāts 400m/b distancē no normatīva (56,20 sekundes) atpaliek par 0,65 sekundēm.