No šī gada Vācijā ir stājies spēkā pērnā gada martā pieņemtais likums, kas paredz kriminālatbildību par dopinga lietošanu.
No šī gada Vācija ir kļuvusi par vienu no valstīm, kurā par antidopinga noteikumu pārkāpšanu ir paredzēts kriminālsods, ko nosaka jaunais valstī pieņemtais un prezidenta Joakima Gauka parakstītais antidopinga likums.
Jaunie noteikumi paredz, ka sportists, kurš ir pieķerts aizliegto vielu lietošanā vai to glabāšanā var tikt sodīts un saņemt reālu cietumsodu līdz pat trim gadiem. Savukārt tiem, kuri ir kaut kādā veidā veicinājuši to, lai sportists lietotu dopingu (piem., piegādājuši aizliegtos preparātus), var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat 10 gadiem.
Tiesa, šie noteikumi, to pašreizējā redakcijā, tiek attiecināti tikai uz profesionālajiem sportistiem, bet amatieru līmenī startējošos atlētus šis jaunais likums neskars.
Bez Vācijas līdzīgi likumprojekti, kas paredz kriminālatbildību par dopinga lietošanu, ir izstrādājušas arī citas valstis – Francija, Austrija un Itālija.
Interesanti, ka Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) iepriekš vairākkārtīgi ir norādījusi, ka antidopinga noteikumu pārkāpumiem nav jābūt krimināli sodāmai rīcībai, kā arī to, ka esošie soda mēri ir gana efektīvi, lai veiksmīgi cīnītos ar aizliegtās vielas lietojušajiem sportistiem.
Jāpiebilst, ka 2015. gadā sporta pasauli satricināja vairāki lieli dopinga skandāli, no kuriem ievērojamākie bija vieglatlētikā, kur atklāja grandiozas krāpniecības shēmas, lai dopinga lietošanā pieķertie sportisti varētu turpināt startēt, kā arī svarcelšanā, kur pēc Pasaules čempiona tika fiksēti 24 pozitīvi dopinga testi.