Putina dekrēts: Turcija un turki Krievijas sportā kļūst par tabu

Kopš 24. novembra, kad Turcija notrieca Krievijas kara lidmašīnu, abu valstu attiecības kļuvušas manāmi saspīlētas. Šim konfliktam gaidāmas diezgan nopietnas sekas ne tikai politikā un ekonomikā, bet arī sporta dzīvē. Vismaz Krievijā jau nu noteikti.

Sestdienas vakarā Kremļa mājaslapā tika publicēts paziņojums, ka valsts prezidents Vladimirs Putins parakstījis dekrētu, kas paredz nodrošināt Krievijas Federācijas nacionālo drošību un aizsargāt tās pilsoņus, kā arī uz nenoteiktu laiku pielietot īpašus ekonomiskos mērus pret Turcijas Republiku.

Krievija tostarp atcels bezvīzu režīmu ar Turciju, ierobežos Turcijas organizāciju un uzņēmumu darbību Krievijā, kā arī ierobežos Turcijas izstrādājumu importu un ieteikusi Krievijas pilsoņiem nedoties uz Turciju. Taču sporta kontekstā interesantākais ir viens no dekrēta apakšpunktiem, kas paredz, ka darba devējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas nav iekļauti valdības sarakstā, no 2016. gada 1. janvāra ir aizliegts stāties darba attiecībās ar Turcijas pilsoņiem. Izņemot tos Turcijas pilsoņus, kuriem 2015. gada 31. decembrī jau bija spēkā esošs darba līgums.

Pārfrāzējot – Krievijas profesionālie sporta klubi vairs nedrīkstēs aicināt pie sevis turku sportistus, trenerus un cita veida darbiniekus. Aktuālāk tas varētu būt futbolā, kur pavisam drīz vērsies vaļā ziemas pāreju logs. Tiesa, turku futbolisti visai kūtri pamet dzimteni, jo turku klubos var pelnīt savam meistarības līmenim ļoti labu naudu. Krievijas sporta ministrs Vitālijs Mutko jau paziņojis, ka futbola klubiem nāksies ievērot dekrēta nosacījumus: "Domāju, ka, ja ziemas transfēru periodā kāds vēlēsies [uzaicināt turku sportistu], tad esmu pārliecināts, ka šādas iespējas klubam nebūs. Skriet priekšā ratiem nevajadzētu, bet signālu visi ir saņēmuši."

Krievijā šobrīd ir tikai viens turku spēlētājs – 35 gadus vecais pussargs Gekdenizs Karadenizs, kurš Kazaņas "Rubin" spēlē jau kopš 2008. gada, kad tika nopirkts par 8,7 miljoniem eiro. Karadenizam līgums ar klubu ir spēkā līdz 2018. gada vasarai, un "Rubin" ģenerāldirektors Iļgizs Fahrijevs apstiprināja, ka neplāno šķirties no uzticīgā veterāna. To nevēlas arī Mutko: "Protams, ka nē. Visi, kuriem ir spēkā esoši līgumi, turpinās darbu. Karadenizs būtībā ir krievu puisis, brīnišķīgs cilvēks. Ja visi būtu tādi kā viņš, viss būtu lieliski."

No militārā konflikta radītajām sekām Karadenizam gan nav izdevies izbēgt. Pirms UEFA Eiropas līgas spēles pret Andra Vaņina "Sion" (2:0) turku medijos izplatījās runas, ka Karadenizs treniņā saķēries ar Maksimu Žestokovu. Krievu aizsargs it kā esot teicis: "Jūsu Turcija notrieca mūsu lidmašīnu", bet Karadenizs atbildējis: "Palasi mūsu vēsturi, Turcija vienmēr aizsargājusi savas robežas."

Kazaņas "Rubin" gan vēlāk paziņojumā savā mājaslapā kategoriski noliedza šā incidenta esamību. "24. novembrī "Rubin" pamatsastāvs gatavošanās ietvaros aizvadīja tikai dienas treniņu, kurā pats Karadenizs nepiedalījās, bet Žestokovs tobrīd vispār netrenējās ar pirmo komandu. Tādā veidā šāda situācija pat fiziski nekādi nevarēja notikt. Abi spēlētāji ir pārsteigti par medijos izplatīto informāciju." Karadenizs Turcijas izlasē aizvadījis 50 spēles, taču tajā nespēlē kopš 2008. gada, kad sakāvās ar kapteini Emri Belozolu un pēc galvenā trenera Fātiha Terima rīkojuma tika izmests no valstsvienības.

Ja turku futbolistu pieplūdums Krievijā diez vai bija gaidāms vēl pirms notriektās lidmašīnas un spēlētāju pirkšanas aizliegums ir daudz skaļāks par faktisko ietekmi, tad pavisam cita situācija gaidāma ar treniņnometņu rīkošanu. Turcija ziemā allaž ir ļoti populārs Krievijas klubu galamērķis, un Krievijas Futbola savienība Izpildkomitejas sēdē ieteikusi klubiem izvairīties no gatavošanās Turcijas teritorijā. Attiecīgi Turcijā nenotiks arī Nacionālās (pēc spēka otrās) līgas kausa izcīņa – kas līdzīgs mūsu Ziemas kausam.

Pirmais Krievijas Premjerlīgas klubs, kas paziņoja par nedošanos uz Turciju, bija pašreizējais vicelīderis "Rostov". "Sākotnēji plānojām, ka trīs nometnes aizvadīsim Belekā, Turcijā," sacīja kluba viceprezidents Aleksandrs Šikunovs. "Domāju, ka visi saprot, kāda tagad ir starptautiskā situācija, tāpēc, visdrīzāk, ceļš uz turieni tagad būs slēgts. Jebkurā gadījumā jau tagad jānodrošinās un jāmeklē jauni varianti. Spāniju nevaram atļauties. Agrāk braucām uz Kipru, vēl ir arī Izraēla." Permas "Amkar" ģenerāldirektoram Igoram Rezvuhinam padomā arī citas vietas, kur varētu pārcelt nometnes: "Mums taču vēl ir arī Abhāzija un Krima."

Futbola vadības rekomendācijām gatavi sekot arī citi klubi, ieskaitot Groznijas "Terek" un Krasnodaras "Kuban". "Grasījāmies braukt uz Turciju, bijām praktiski vienojušies par nometni, tiesa, vēl neko neesam apmaksājuši. Visdrīzāk, atsauksim plānus. Un vispār mēs kā savas valsts patrioti esam saniknoti par notiekošo un mums nav nekādas vēlmes tur doties," teica Groznijas kluba viceprezidents Haidars Alhanovs. Viņam piekrita "Kuban" ģenerāldirektors Valērijs Stacenko: "Saprotams, ka turp nebrauksim. Mums tas ir principiāli." Viņš gan piebilda, ka Turcijas variants bija atkritis jau iepriekš, jo organizētāji nebija gatavi nodrošināt nepieciešamos apstākļus un līgums tika lauzts.

Ne visi krievu klubi gan grasījās sezonas otrajai pusei gatavoties Turcijā. Premjerlīgas turīgākās organizācijas ierasti izvēlas šikākas vietas, un tā, piemēram, Sanktpēterburgas "Zenit" gatavosies Katarā un Portugālē, bet Aleksandra Cauņas pārstāvētais Maskavas CSKA dosies uz Spāniju. Samāras "Krylia Sovetov" divas no trim nometnēm aizvadīs Apvienotajos Arābu Emirātos.

Interesanti, ka, solidarizējoties ar brāļu tautu, par atteikumu braukt uz Turciju paziņojis pazīstamais Belgradas futbola klubs "Crvena Zvezda". "Esam noteikti izlēmuši, ka nebrauksim uz Turciju. Tas nebūtu korekti incidenta dēļ, kas noticis starp Turciju un Krieviju. "Crvena Zvezda", pats lielākais serbu klubs un daudzkārtējs valsts čempions, nedosies uz ziemas nometnēm Turcijā. Nevaram to darīt aiz cieņas pret Krieviju un Vladimiru Putinu," sacījis kluba ģenerāldirektors Zvezdans Terzičs.

Kā jau rakstīts iepriekš, Krievijas Futbola savienība izstrādājusi vienīgi rekomendācijas nedoties uz Turciju, nevis to aizliegusi juridiski. Maskavas "Lokomotiv" sākotnēji bija vienīgais klubs, kas bija gatavs nostāties opozīcijā un doties uz Turciju, tomēr pēc tam kluba preses dienests paziņoja, ka vadība ir pārdomājusi, atcēlusi divas Turcijā paredzētās nometnes un meklē iespējas tās aizvadīt citā valstī.

Tuvākajās dienās Čempionu līgā volejbolā Izmirā un Ankarā paredzētas divas turku un krievu klubu savstarpējās spēles, taču Krievijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Aleksandrs Jerjomenko paziņojis, ka Belgorodas "Belogorie" un Maskavas "Dynamo" drošības apsvērumu dēļ nedosies uz Turciju. "Absolūti nevaram doties uz Turciju. Mēs neatceļam spēles, tā ir tikai fakta konstatācija – nevaram braukt, tāpēc Turcijā šīs spēles nenotiks," sacīja Jerjomenko.

"No savas puses piedāvājam vairākus notikumu attīstības scenārijus, bet spēlēt Turcijā nevaram. Esam gatavi tam, ka mūsu klubiem tiks ieskaitīti tehniskie zaudējumi, bet, ja tiks piedāvāti citi varianti – spēlēšana neitrālā laukumā, laukumu maiņa -, esam gatavi tos izskatīt."

"Ar federāciju esam pastāvīgā kontaktā, pieņemts šāds lēmums nedoties uz tuvākajām spēlēm, lai rimtos saspīlējums," teica sporta ministrs Mutko. "Tālāk gaidīsim garantijas. Pēc mūsu lēmuma [nebraukt uz decembra spēlēm Turcijā] paskatīsimies uz kolēģu reakciju starptautiskajā federācijā."

Arī Mutko paredz, ka varētu sekot tehniskie zaudējumi: "Diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm nav sarautas, runa ir par ekonomiskajām un sociālajām sankcijām. Zinot par mūsu starptautisko federāciju dubultajiem standartiem, reakcija uz neierašanos Turcijā būs šāda – mūsu klubi tiks sodīti. Mums jāsaprot, ka sankcijas šajā gadījumā sekos tieši krievu klubiem." Turpretī Ankaras "Halkbank" nav atteicies doties uz Krieviju un parīt viesosies pie Kazaņas "Zenit".

Neskatoties uz volejbola klubu piemēru, Mutko kategoriski noliedz, ka Krievijas sporta komandas turpmāk ignorēs paredzētās starptautiskās sacensības Turcijā. Taču ar stingru nosacījumu – Krievijas sportisti startēs Turcijā tikai tad, ja viņiem būs nodrošināta pilnīga drošība.

"Visi mēri, kurus pieņemam sportā, tiks virzīti uz to, kas nav saistīts ar starptautisko federāciju oficiālajiem kalendāriem. Protams, ierobežosim un pārtrauksim visādus sakarus ar Turciju treniņnometņu braucienu ziņā," Mutko turpināja. Taču tajās sacensībās, kuras organizē nevis Turcija, bet gan starptautiskās federācijas, neapšaubāmi, saņemot attiecīgo federāciju garantijas par augstāko drošības līmeni mūsu sportistiem, nevaram nepiedalīties. Ja šādu garantiju nebūs, tātad mums nāksies sevi ierobežot no šādām vizītēm."

Krievijā visai lielu daļu būvdarbu veic Turcijas uzņēmumi, un tie ir iesaistīti arī 2018. gada Pasaules kausa stadionu celtniecībā. Mutko apstiprināja, ka arī šajā gadījumā darbosies atkāpe, ka esošās līgumsaistības netiks izbeigtas: "Visos [stadionu projektos] ir Krievijas uzņēmumi. Kaut kādos projektos uz apakšlīgumu pamata var būt iesaistīti arī turku uzņēmumi. Un, ja tiem ir līgumi, tad šie uzņēmumi turpinās strādāt. Turpmāk šādi uzņēmumi vairs netiks piesaistīti, bet, kamēr ir spēkā esoša vienošanās, nekādas attiecību pārskatīšanas nebūs."