Latviešu spēka uzbrucējs Kristaps Porziņģis turpina spēli pēc spēles satricināt Nacionālo basketbola asociāciju. Šoreiz Porziņģis bija pavisam niecīga mirkļa attālumā no uzvaru nesošā tālmetiena, un liepājnieks pēc mača atzina, ka bumba laikam jau tomēr vēl nebija pametusi viņa pirkstus.
"Tādos brīžos nav nekā daudz, par ko domāt. Domāju, ka bumba lido grozā un ka viss ir kārtībā. Svinēju, taču tomēr bija par vēlu," pēc zaudējuma vietējiem žurnālistiem sacījaKristaps Porziņģis. "Redzēju bildes Tviterī, daudzos avotos teikts, ka vēl bija palicis laiks. Bet var redzēt, ka sarkanā gaisma jau dega, bet bumba vēl knapi skāra manu roku."
Porziņģis piekrita, ka viņam šī ir iespēja mācīties sadzīvot ar tādām neveiksmēm: "Noteikti. Mums drīz priekšā būs nākamā spēle. Tas ir smagi, tas man bija liels brīdis, un par tādu metienu, kas izšķirtu spēli, allaž biju sapņojis. Smagi, taču drīz nākamā spēle un varbūt man būs vēl viena iespēja, lai varētu metienu veikt laikus."
Vaicāts, cik daudz laika vajadzēja, lai trāpītu laicīgi, Porziņģis uzskata, ka varēja to izdarīt arī šajā epizodē: "Sākumā nedaudz saminstinājos, kas prasīja savas 0,2 sekundes. Ja varētu tikai noķert un uzreiz mest, tad domāju, ka 0,6 sekundes ir pietiekami ilgs laiks, lai to izdarītu."
Tāpat Porziņģis atklāja, ka šāds pēdējā uzbrukuma atrisinājums sākotnēji nebija plānots: "Nē, izspēlei nebija jābūt tādai. Man bija jāiet uz grozu, Karmelo bija jānāk ārā un jāmet tālmetiens. Taču redzēju, ka mans sedzējs jau bija tur, man vairs nebija jēgas iet. Galvenais bija mani vai Karmelo dabūt brīvus, tāpēc izlēmu atkāpties ārā un mest."
Porziņģa sedzējs šajā epizodē bija Kodijs Zellers. "Tikai atvieglojums," amerikānis dalījās emocijās pēc Porziņģa neieskaitītā tālmetiena. "Netrāpīju divus soda metienus [28,5 sekundes līdz beigām], tad trāpīju to metienu [0,6 sekundes līdz beigām], bet pēc tam domāju, ka [ļaujot Porziņģim mest] esmu atdevis spēli. Ja nebūtu guvis uzvaras grozu, šo spēli būtu grūti sagremot."