Ītons desmitcīņā labo pasaules rekordu, Faraham kārtējais zelts

© scanpix

Ķīnas galvaspilsētā Pekinā notiekošajā pasaules čempionātā vieglatlētikā labots pasaules rekords desmitcīņā. To paveica amerikānis Eštons Ītons, kurš desmit disciplīnās savāca 9045 punktus un par sešiem punktiem laboja pašam piederošo pasaules rekordu.

Pasaules rekordists, pasaules un olimpiskais čempions Eštons Ītons desmitcīņā bija vadībā jau kopš pirmās disciplīnas, kad bija ātrākais 100 metru distancē. Atsevišķās disciplīnās viņš bija labākais arī tāllēkšanā un 400 metru skrējienā, bet trijniekā iekļuva arī 110 metru barjerskrējienā un 1500 metru skrējienā. Līdzšinējais pasaules rekords bija 9039 punkti, ko Ītons sasniedza 2012. gada jūnijā.

5000 metros dominēt turpina brits Mo Farahs, kurš finālskrējienā distanci veica 13 minūtēs un 50,38 sekundēs un par vairāk nekā sekundi apsteidza kenijieti Kalebu Ndiku. Farahs kopš 2010. gada triumfējis visos Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī Londonas olimpiskajās spēlēs.

Krievijai otro zelta medaļu čempionātā izcīnīja augstlēcēja Marija Kučina, kura pārvarēja 2,01 metra augstumā novietotu latiņu. Visus iepriekšējos augstumus Kučina bija veikusi ar pirmo mēģinājumu, un arī 2,01 metru pievārēja ar pirmo reizi. Līdz šim viņas personiskais rekords bija 2,00 metri.

 

Ar pirmo mēģinājumu 2,01 metru pārleca arī horvātiete Blanka Vlašiča, taču viņai zelta godalgu maksāja viena kļūda pie 1,92 metriem. Bronzu izcīnīja Kučinas tautiete, olimpiskā čempione un sezonas līdere Anna Čičerova, kura 2,01 metru pārleca ar otro piegājienu. Viņas sezonas labākais rezultāts ir 2,03 metri.

Pie pirmā zelta tika Baltkrievija, kuras sportiste Marija Arzamasova izcīnīja uzvaru 800 metru finālā. Viņa aiz sevis atstāja kanādieti Melisu Bišopu, kura pusfinālā laboja valsts rekordu (1:57.52).

Svarīgākais