Lipmans: "Par izlases jaunā trenera izvēli vēl neuztraucos"

© F64

Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans raidījumā "Sporta Studija" sniedzis ieskatu hokeja izlases galvenā trenera apmaksas un meklējumu aizkulisēs, norādot, ka kandidāti šim postenim ir, taču liela pamata steigties ar izvēli pagaidām nav.

„Aleksandram Beļavskim maksāja ikmēneša algu kopš pagājušā gada septembra. Man nav ko slēpt – katru mēnesi viņš sanēma desmit tūkstošus. Bet, piemēram, Nolans saņēma 13 tūkstošus eiro mēnesī,” LHF prezidents Kirovs Lipmans sniedza ieskatu izlases vadības atalgojuma aprisēs.

Lipmans apstiprināja, ka Teda Nolana alga Latvijas izlasē sezonā bijuši apmēram 200 tūkstoši eiro, kā arī izteicās, ka arī šī kandidatūra pilnīgi aizmirsta nav: „Ja viņš nolaistu prasības līdz 150 tūkstošiem? Es domāju, ka viņš vispār būtu gatavs nolaist līdz 100 tūkstošiem. Ziniet, mana rīcībā ir tāda informācija, ka Nolans būtu ar mieru piekrist atgriezties pie izlases stūres. No vienas puses, es šādu iespēju nenoraidu, taču no otras – ne sevišķi esmu tai gatavs.”

„Mums vēl pietiek laika, vēl nemaz neuztraucos,” norādīja Lipmans par jaunā galvenā trenera meklējumiem, sakot arī, ka ir bijuši kontakti arī ar kādu kanādiešu treneri, kurš gan par sezonas darbu prasītu 300 tūkstošus eiro. „Izlase bez trenera nepaliks, 20 gadus tā bija ar treneri, gan jau būs arī tagad. Ja vien es neaiziešu projām (smejas), tāds variants arī pastāv.”

Lipmanam tika vaicāts, vai Latvijas izlasei interesanta būtu Rīgas „Dinamo” jaunā galvenā trenera Kari Heikiles kandidatūra, un LHF prezidents atbildēja apstiprinoši: „Bet tikai ar tādu nosacījumu, ka viņš ir patiešām treneris.”

Latvijas hokeja izlasi kopš neatkarības atjaunošanas vadījuši desmit galvenie treneri, un pagaidām tikai Leonīds Beresņevs šo amatu ieņēmis divus termiņus, un viņš arī ir izlasi visilgāk vadījušais treneris. Savukārt Beļavskis ir viens no četriem treneriem, kuri Latvijas izlasi vadījuši mazāk nekā gadu.

Sports

Gluži kā pēc sprādziena vai vandaļu uzbrukuma – tā šobrīd izskatās Murjāņu Sporta ģimnāzijas handbola laukumā. Grīdas dēļi divās trešdaļās laukuma ir sapuvuši un iebrukuši, tāpēc jaunie handbolisti jaunajā mācību gadā nevarēs ne spēlēt, ne trenēties. Savukārt Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM) neplāno iesaistīt naudu no neparedzētiem līdzekļiem, vēsta Latvijas Radio.

Svarīgākais