Rīgas "Dinamo" turpina bezzaudējumu sēriju. Dinamieši uzvarēja arī visās trijās spēlēs par "Latvijas dzelzceļa" kausu - ar 3:1 Tamperes "Ilves", krievu hokeja grandus Mitišču "Atlant" – ar 5:4 un Jaroslavļas "Lokomotiv" – ar 3:2 pieveicot pagarinājumā.
5. un 6. augustā Daugavpilī vēl pa divām pārbaudes spēlēm ar Minskas "Dinamo", un tad klāt būs arī KHL otrā sezona.
Trīs vakarus "Arēnā Rīga" vērojot "Dinamo" varējumu, dažiem varbūt radās jautājums, vai Jūliusa Šuplera padotie nav pārāk agri sasnieguši sportisko formu. Tā nu gan ir tiesa, ka mūsu puiši brīžam rādīja Gagarina kausa finālistu cienīgu spēli, turklāt tas notika ne jau sētas mačos, bet gan stājoties pretī pērnās sezonas regulārā čempionāta trešajam un ceturtajam klubam. "Atlant" galvenais treneris Fjodors Kanareikins var sūdzēties par lielo kadru mainību (aizgājuši 12), bet "Lokomotiv" strādājošais soms Kari Heikila var skumt tikai par Alekseja Jašina došanos uz Pēterburgas SKA. "Loko" klāt nākuši trīs ļoti labi spēlētāji, un visi no NHL – pieredzējušais zviedru aizsargs Daniels Ternkvists, čehs Radeks Bonks (14 sezonas NHL) un slovāks Rihards Zednīks (13 sezonas NHL). Un "Loko" izskatās sezonai gatava.
Pēc mača ar "Ilves" Šuplers izteicās, ka tā varētu būt labākā spēle. Jūlis laimīgs bija arī pēc panākumiem pret "Atlant" un "Loko", taču ieteica nepārvērtēt šo spēļu rezultātus. "Mūsu uzvaru sērija ir svarīga, bet bijušās Čehoslovākijas čempionātā man bijusi arī garāka sērija – 16 uzvaru," pēc turnīra lepojās Šuplers. "Taču šīs uzvaras nevajag pārvērtēt. Tas tomēr vēl ir tikai sagatavošanās posms. Ar turnīru kopumā esmu apmierināts. Izdevās pārbaudīt visus hokejistus, kuri šobrīd ir mūsu rīcībā, redzējām savus plusus un mīnusus. Arī žurnālistiem bija iespēja pārliecināties, ko kurš var, un salīdzināt, vai jūsu domas sakrīt ar manējām. Man ir maza priekšrocība – es visus hokejistus esmu redzējis ne tikai spēlēs, bet arī vismaz četrdesmit treniņos, un tur ir labāk redzams, kas ir kas." Pērn ap šo laiku Šuplers bija stipri nobažījies, vai šāviens KHL nebūs par tukšo, bet šogad smaida un gandrīz katram jaunajam Latvijas hokejistam velta apzīmējumu – talants. Tādi esot Oskars Cibuļskis un Roberts Bukarts, Gints Meija, Andris Džeriņš un Rolands Cinks. "Pēdējo piecu gadu laikā neesmu redzējis šādu progresu, kāds ir jaunajiem spēlētājiem, salīdzinot ar pērno rudeni. Liptovski Mikulāšā bija katastrofa skatīties uz visu komandu, bet šovasar ir prieks par puišiem – visi strādā ļoti nopietni un ar uguntiņu. Jaunie, jūtot, ka ir reālas cerības tikt sastāvā, klausās un vingrinājumus veic īpaši centīgi. Puiši ir ar raksturu un būtiski, ka nav pižoni."
Šuplers raksturoja, ar ko stiprs ir katrs pie mums atbraukušais ārzemnieks. Aizsargs Lī Svets. Uzbrūkošais aizsargs, kurš uzbrukumā jūtas tikpat labi kā Vestkots, taču ar labāku metienu nekā Dūvijam. Labi slido un ir ķeneris pretuzbrukumos, bet mazliet jāpiebremzē, lai paliek mājās. Centra uzbrucējs Maiks Iguldens. Pirkts kā centrs, bet Maiks pēc būtības ir labās malas uzbrucējs un nav vēl tik gatavs sezonai, kā vajadzētu, jo vasarā nav strādājis pēc "Dinamo" programmas. Nav kā Elisons vai Hartigans, bet aizsardzībā cenšas. Ir savi plusi un mīnusi. Martins Karija. Apbrīnojams spēlētājs, ļoti ātrs, ir vairāki labi apvešanas manevri un var atdot piespēli sev aiz muguras. Dārziņš un Miķelis Rēdlihs kopā ar Kariju jūtas ļoti labi, un nu arī Miķelim jāspēlē piespēļu hokejs. Pēc rakstura mierīgs, bet ar savu es, darbarūķis, vairāk piespēlētājs nekā metējs.
Trijās dzelzceļnieku kausa spēlēs visi trīs arī apstiprināja Jūļa vārdu patiesumu. Svets vairākuma izspēlē blakus Ozoliņam tiešām ir skaistulis – jūt spēli un ripu, var piespēlēt pats un jācer, ka metīs labāk par Vestkotu. Pēc Zviedrijas tūres bija jāizjauc aizsargu pāris Svets – Galviņš, jo vienlaikus laukumā nedrīkst būt pieci uzbrucēji. Lai arī Krišjānis Rēdlihs nesmādē spēlēt uzbrukumā, tomēr viņš nav tik avantūrisks kā Galviņš, kura pieslēgšanos uzbrukumā labāk piesedz Laviņš.
Par Ozoliņu grūti kaut ko jaunu uzrakstīt, taču ir redzams, ka Sandis pamazām atgūst spēles garšu. Iepriekšējos gados par Ozo meistarību varējām spriest pēc NHL videokonservu noskatīšanās, kas tomēr nav tas pats, kā skatīties meistara spēli klātienē. Un tā iepriekš bijis ar jebkuru mūsu hokejistu. Pēc plikās statistikas bija ļoti grūti spriest, kāda, piemēram, Ņižņijnovgorodā bijusi Ņiživija loma. Un, ja vēl Saška uz pasaules čempionātu ierodas klubā izmocīts, kā tas bija 2008. gadā Maskavā, var rasties priekštats, ka līkne iet strauji uz leju. Jau visa pagājušā sezona pierādīja, ka Nedzīvais ir liels meistars. Nu, kad viņam blakus Ozo, tie ir divi lielmeistari, par ko pārliecinājāmies pēc otrās ripas "Ilves" vārtos un trešās ripas "Atlant" būrī. Jau pērn blakus Ņiživijam skaisti spēlēja Cipulis. Ja kāds pirms gada būtu tiecis, ka cēsnieks var spēlēt arī piespēļu hokeju... Sezonas gaitā Mārtiņš un Saška tā saspēlējušies, ka prieks skatīties un varbūt pat ir labi, ka Iguldens vēl nevelk. Pēdējos divos mačos abiem pa vidu iemetot Andri Džeriņu, sliktāk jau nu nebija. "Jā, Džeriņš spēlēja ļoti abi un spēra platu solim tuvāk tikšanai pamatsastāvā, bet šīs maiņas pamatcentrs tomēr būs Iguldens."
Zilajā jeb Sprukta trijniekā vēl metamajā formā nav Hosa, taču gan jau čempionātā Tiesto draugs ripas sametīs. Pērn pēc pirmā izbraukuma Habarovskā, Novokuzņeckā un Novosibirskā Metam Elisonam teicu, ka viņš ir labākais kanādietis, ko esmu redzējis. Žēl, ka viņa vairs nav Rīgā, taču Sprukts šim trijniekam piedod šarmu – vairāk piespēlē, ļaujot vairāk izvērsties malējiem uzbrucējiem. To, ka lielais filozofs Janka labi pārredz spēles laukumu un var atdot piespēli, zinājām sen, bet viņa piespēle kritienā Svetam bija sevišķi vērtīga.
Visas pazīmes rāda, ka metoša būs arī trešā maiņa, kur krietni progresējis Dārziņš. Ja pērn rudenspusē viens otrs atļāvās vāvuļot, ka Laurīša līmenis jau laikam ir tikai Baltkrievija, šoruden vairs tādu runu nav. Un, kad Miķeļa Rēdliha kājas tiks krustotas ar Karijas piespēlēm, tur var būt liels spēks. Acīmredzot ceturtais uzbrucēju trijnieks būs Meija, Džeriņš un Cinks. Treneris viņus slavē, un arī laukumā visi trīs nespēlē, lai tikai dabūtu ripu tālāk no saviem vārtiem. "Dinamo/Juniors" ļoti labi spēlē Hartmanis un Bērziņš. Lai arī Bērziņš atgriešanos "Dinamo" sāka ar nevajadzīgu noraidījumu, tieši viņš ar aktīvu spēli vārtpriekšā uztaisīja golu Meijam.
Ja Sergejs Durdins (1980) būtu jaunāks, droši vien viņš joprojām būtu kopā ar "Dinamo", bet, ja tur priekšā ir Jēkabs Rēdlihs (1982) un Cibuļskis (1988), laikam jebkurš treneris no vairākiem līdzvērtīgiem spēlētājiem izvēlēsies jaunāko. Un "Dinamo" ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam jādomā arī par nākotni. Lai arī mēs visi vēlam saules mūžu Ozoliņam (1972), Laviņam un Sorokinam (1974), kādreiz taču viņi beigs spēlēt.
Pēc 5:4 ar "Atlant" viens otrs par grēkāzi gribēja pasludināt Pruseku, taču nākamajā mačā Martins bija zirgā. Peļot savējos vienmēr der atcerēties, ka laukuma otrā pusē arī nav "Zelta ripas" finālisti, bet gan hokeju spēlēt protoši augstas klases profesonāļi (Petrovs, Bikovs, Landri, Mozjakins, Bulis u.c.)