Ernesta Gulbja atbildes uz Sportacentrs.com pārstāvja Jāņa Cīruļa un ārzemju žurnālistu jautājumiem pēc uzvaras pār Tomašu Berdihu un pirmā Grand Slam turnīra pufināla sasniegšanas.
Spēles sākums. Pašam nebija pārsteigums, ka tikātri izdevās tikt drošā vadībā?
Ja godīgi, mani visu maču nepameta sajūta, ka kaut kas var notikt ne tā, kā esmu ieplānojis. Esmu ļoti priecīgs, ka tā nenotika. Nē, pārsteigums nē. (Domā...)
Viss notika pārāk labi, pārāk ātri?
Ja runājam par maču, tad es tiku galā ar viņa servi. Pakāpos nedaudz tālāk uzņemšanā. Ja Tu pamaini šo pozīciju – metru uz priekšu vai atpakaļ no gala līnijas – , tad pretiniekam ir sarežģītāk sajust laukuma izmērus. Un tiek pieļautas kļūdas pirmajā servē. Pret Berdihu tas strādāja (čeham pirmā serve bija precīza tikai 50% gadījumu – aut.). Varbūt nedaudz pārsteidza, ka šī taktika tik labi nostrādāja. Viss pārējais nē. Gan šodien treniņā, gan iepriekš tik labi jutu bumbu kā nekad.
Pirmais sets, 5:3. Tu servē par uzvaru setā un 30:40. Vai atceries šo epizodi?
Jā, ieservēju eisu vai labu pirmo servi.
Jā, tas bija eiss un pēc tam vēl viens. Bet pirms šīs serves Tu ļoti ilgi gatavojies.
Dažreiz tas palīdz, es mēdzu paņemt ilgāku pauzīti pirms serves. Pēc noteikumiem laikam ir 25 sekundes starp izspēles beigām un nākamo servi, bet Tev ir jājūt tas balanss, kad Tu vari pagatavoties nedaudz ilgāk. Tiesnesis arī nedos brīdinājumu pie pirmās iespējas. Ja tas paliks par ieradumu, tad gan.
Šogad Roterdamā pēc rezultāta zaudēji Berdiham pārliecinoši (3:6, 2:6). Toreiz Tu nespēlēji slikti, bet viņam iznāca perfekts mačs. Šodien bija pretēji?
Šodien es viņu nospiedu ar izvēlēto spēles stilu. Viņš nespēlēja slikti, bet es šodien varēju izskriet pakaļ gandrīz jebkurai bumbai. Un kad bumbiņa nāk atpakaļ vienreiz, otrreiz un trešo reizi, tad gribot negribot sanāk kļūdīties. Protams, es spēlēju labi, bet te bija cits segums, krietni lēnāks nekā Roterdamā, kas man ļāva tikt klāt viņa sistajām bumbām. Manuprāt tieši tas viņu nospieda.
Piektā spēle – katra citā kortā. Juti kaut kādu atšķirību?
Vispār par to mēģinu nedomāt. Noteikti kaut kāda atšķirība ir, bet uzejot uz laukuma mēģinu ātrāk pie tā pierast un spēlēt.
Pēc spēles ar Federeru Tev teicu, ka man pašam satraukums bija sākot no otrā seta un nepārgāja līdz pat pēcspēles intervijai. Šodien man satraukuma nebija ne brīdi...
Tas ir atšķirīgi. Mans tēvs skatās katru maču, bet viņam tieši spēlē pret Federeru neesot bijis liela uztraukuma. Es droši vien arī biju mierīgāks spēlē pret Federeru nekā šodien. Es īsti nezinu, no kā tas ir atkarīgs.
Vai 18 ir laimīgs skaitlis?
Jebkurš skaitlis ir laimīgs (smaida).
Es to jautāju tāpēc, ka Tu esi izlikts ar 18.numuru un esi pirmo reizi ticis Grand Slam pusfinālā.
Man jau vispār patīk astotnieki. Manā dzimšanas datumā ir trīs astotnieki. Ar to ļoti neaizraujos, bet arī, šķiet, pēc ķīniešu numeroloģijas bija lielāka veiksme, ja dzimšanas dstumos bija tieši astotnieki. Bet pozitīvo mēs varam atrast gandrīz jebkurā lietā.
Ko darīsi tagad turpmākās divas dienas? Noteikti būs pastiprināta mediju interese.
Turpmākās divas dienas līdz minimumam samazināšanu savu kontaktu ar medijiem. Man patīk sniegt intervijas, īpaši interesantus jautājumus. Es tos izbaudu. Bet ir jājūt balanss, lai tas no Tevis nepaņem pārāk daudz enerģijas. Treniņi un atpūta būs primārais tuvākajās divās dienās.
Ārvalstu žurnālisti - Kā divu divu dienu pauze ietekmēs Tavu gatavošanos mačam pret Džokoviču?
Pagaidām nezinu, kā gatavošos. Neesmu bijis šādā situācijā – Grand Slam pusfinālā.Cerams mans treneris dos kādu padomu. Pauze noteikti nepadarīs gatavošanos sarežģītāku, izdosies vairāk atpūsties. Biju pārsteigts, cik fiziski labi jutos šodien. Varētu spēlēt arī pēc dienas pauzes, bet ilgāka atpūta situāciju nevar pasliktināt.
Ārvalstu žurnālisti - Pēdējo reizi pret Džokoviču spēlēji pirms trīs gadiem, smagi zaudējot Indianvelsā. Vai tas, ka viņš nav spēlējis pret Tevi pēdējā laikā ir Tava priekšrocība? Varbūt vari viņu pārsteigt?
Manā prātā pirms piektdienas spēles mūsu savstarpējās spēlēs rezultāts ir 0:0. Es nevaru salīdzināt to kā spēlēju agrāk un tagad. Tas, kas bija iepriekš, vairs neskaitās. Es viņu arī esmu uzvarējis, bet toreiz viņš tikko nomainīja raketi un spēlēja slikti. Neskatieties iepriekšējās spēles. 0:0.
Ārvalstu žurnālisti – Vai vari kaut ko pastāstīt par laiku, kad abi ar Novaku bijāt Piliča akadēmijā. Kurš vairāk uzvarēja 14 gadu vecumā?
Godīgi sakot nebija tā, ka kopā pavadījām ļoti daudz laika. Es akadēmijā uzturējos pastāvīgi, viņš atbrauca un aizbrauca. Kopā skaitot mēs kopā pabijām varbūt kādu mēnesi. Mums bija treniņos jāspēlē vienam pret otru. Neteiksim, ka es viņu bieži uzvarēju. Man tas izdevās uz ļoti ātra paklāja seguma slēgtajos kortos. Teikšu tā – viņš bija profesionāls jau tobrīd. Atceros, mums bija kopīgs horvātu draugs, kuram galvā bija tikai meitenes. Viņš smalki ģērbās, iesmaržojās valkāja saulesbrilles. Novaks pildīja fiziskos vingrinājumus. Viņš teica, ka jebkurš var tikt pie meitenēm, bet, lai būtu labs tenisa spēlētājs, ir jātrenējas. Un to teica 15 gadus vecs puisis. To es neaizmirsīšu.
Ārvalstu žurnālisti – Daudz esi runājis par to, ka esi labāks spēlētājs nekā norāda Tava reitinga vieta. Ja vien Monfiss neuzvar šo turnīru, Tu esi TOP 10.
Es būtu ļoti priecīgs, ja Gaels uzvarētu. Man viņš ļoti patīk. Tenisā ir vajadzīgi tādi spēlētāji.
Ārvalstu žurnālisti – Ko Tev nozīmē šī nedēļa, šis sasniegums?
Vēl neesmu to aptvēris. Negribu vēl būt pārāk laimīgs. Negribu, lai tas kaut kādā mērā iespaido mani, liek par to domāt. Pagaidām ir jāsaglabā vēss prāts.