Pēc uzvaras “French Open” 1.kārtā pār poli Lukašu Kubotu Ernests Gulbis atzina, ka šodienas apstākļi nebija piemēroti viņa spēlei, tomēr izdevies atrast veidu, kā tikt pie panākuma. Tāpat latvietis norādīja, ka viņam būtu jāuzvar 2.kārtas cīņa pret argentīnieti Fakundo Baņi.
Smags spēles sākums. Tavs ieskats mačā?
Nospēlēju Nicā sestdien finālu, ierados Parīzē sestdienas vakarā. Svētdien netrenējos, šodien pusstundas treniņš. Kā gan es varēju labi iesākt cīņu (smejas). Bija pavisam atšķirīgi apstākļi nekā Nicā, pretinieks sākumā trāpīja visu laukumā. Centos novirzīt maču garākās izspēlēs un izdevās lauzt mača ritējumu.
Gulbis “nekad” nespēlē turnīrus nedēļā pirms “Grand Slam” turnīriem. Kad nolēmi, ka spēlēsi Nicā?
Sāksim ar to, ka Nicas turnīra organizatori ir tie paši, kuri organizē Marseļas sacensības (Ernests tajās uzvarēja februārī-aut.). Turnīra direktoram patīk mans teniss, un viņš manam aģentam bija izrādījis vēlmi, lai es spēlētu arī Nicā. Nebiju pateicis striktu jā vai nē. Tā kā gan Madridē, gan Romā biju spēlējis pusslims, tad šajā nedēļā atlika divas iespējas – smagi trenēties vai spēlēt mačus. Izvēlējos mačus, jo tajos no sevis varu vairāk izspiest.
Fiziskais nogurums Nicā uzkrājās?
Nicā jā. Tur nebiju optimālajā fiziskajā formā. Ar katru maču tur palika arvien labāk, pēc fināla arī nebija grūti. Atbraucu uz Parīzi sestdienas vakarā. Treneris teica, lai svētdien nedaudz uzsitu, bet izvēlējos atpūtu. Ar gadiem savu ķermeni esmu iepazinis un zinu, kad tam jātpūšas.
Kas visvairāk traucēja spēlēt šādā lietainā dienā?
Salīdzinot ar Nicu, šeit bija šausmīgi mitrs laukums. Sajūtas, ka skrien pa dubļainu mālu. Tas arī bija iemesls, kāpēc pirmajā setā netiku klāt viņa saīsinātajiem sitieniem, vienkārši izslīdēju.
Kas bija pretinieka stiprās puses?
Viņš pieņem labi servi. Nebiju redzējis nevienu spēlētāju, kurš tik ļoti skrietu uz priekšu pie otrās serves...
Labs dubultspēļu spēlētājs. Labi spēlē tīklu, kaut arī šodien pieļāva dažas acīmredzamas kļūdas. Varēja just, ka treneris viņam bija pateicis, kā pret mani spēlēt, lai būtu kaut kādas iespējas uzvarēt. Ja viņš nebūtu tik agresīvi darbojies uzņemšanā, tad man uzvarēt būtu vieglāk.
Vienā spēles epizodē izteicies, ka šodien nevari spēlēt normālu tenisu. Tas bija sevis, viņa vai varbūt apstākļu dēļ?
Es gribu spēlēt agresīvāku tenisu. Gribu nospiest savu pretinieku. Tas ir teniss, ar kuru varu uzvarēt turnīrus un "top" spēlētājus. Tādi mači kā šodien man ir ļoti svarīgi kā fiziski, tā morāli. Dažādu apstākļu kopumu dēļ nevarēju parādīt savu labāko spēli, taču atradu veidu, kā uzvarēt.
Raugoties 2.kārtas virzienā, kādas ir Tavas sajūtas, ka Beneto ir zaudējis un pretiniekos būs nezināms sāncensis. Pret francūzi tomēr bija divas neveiksmes...
Pilnīgi vienalga. Jā, biju viņam zaudējis, bet pirmajā gadījumā Parīzē es guvu savainojumu, bet šogad Maiami spēlēju slims. Ja es spēlēju normālu tenisu, tad man būtu jāuzvar jebkurš no viņiem. Neko nezinu par nākamo pretinieku (argentīnietis Fakundo Baņis – aut.), bet man viņš ir jāuzvar.
Un tas nekas, ja spēle nebūs kādā no lielajiem kortiem?
Kaut kā ar pieredzi un gadiem (smejas)... Jā, esmu jau tūrē no 17-18 gadu vecuma... Jā, ar gadiem jau ir vienalga par blakusapstākļiem. Tu uzej uz kortā, un Tev ir jāatrod veids kā uzvarēt. Kā šodien, kad nebija mana diena, bet atradu veidu, kā uzvarēt.