Zvejnieks: "Visu izšķīra viens centimetrs..."
Latvijas kalnu slēpotāju trio mērķi un cerības šodien olimpiskajās slaloma sacensībās palika bez piepildījuma – jau pirmajā braucienā izstājās Kristaps Zvejnieks un Roberts Rode, savukārt patālu aiz labākajiem palika Mārtiņš Onskulis, kam sacīkstes šobrīd vēl turpinās.
“Brīdī, kad pirms mačiem apskaties trasi, tajā viss ir skaisti un gludi, bet, kad jau brauc trasē, tieši šajā vietā, ap 30 sekundi, kad uzņemts ļoti labs ātrums, bija izsista bedre. Iekšējā slēpe neizbrauca tā, kā vajadzēja. Normālā trasē zinu, kā slēpes brauks, bet te – aizgāja vienu centimetru nepareizajā virzienā un uzbraucu mietam... Neveiksme,” pēc izstāšanās disciplīnā, kur pamatoti varēja cerēt uz salīdzinoši augstu rezultātu, atzina Kristaps Zvejnieks. “Protams, trase ļoti grūta, taču es cīnījos, ātrums bija labs. Trase bija pamatīgi izdangāta, taču es nesūdzos. Katrs dabūjis tādu numuru, kādu četru gadu laikā izcīnījis. Mērķis bija tikt līdz galam ar ļoti labu rezultātu. Iesildošajās trasēs viss gāja ļoti labi un sajūta pirms starta bija, ka tiešām esmu gatavs un viss ir kārtībā. Kāds būtu ļoti labs rezultāts? Top-30. Ar ļoti labu braucienu tas bija iespējams. Protams, trīs sekundes [no līdera laika, kurās šoreiz bija jāiekļaujas, lai to sasniegtu] ir ļoti maz, meitenēm vakar bija sešas, taču – bija iespējams.” Kristaps gatavojas turpināt sezonu, tiesa, par to, ka salīdzinās spēkus ar labākajiem arī kādā Pasaules kausa posmiem, vēl nebija pārliecināts. “Tagad jāaizmirst šodiena. Protams, tās ir olimpiskās spēles, taču jācenšas tās uztvert kā jebkuras sacensības. Tikai ar citu nosaukumu.”
Izstāties nācās arī Robertam Rodem, kuru šāds liktenis Sočos piemeklēja ne pirmo reizi. “Biju sevi noskaņojis, ka noteikti jānobrauc. Augšu nocīnījos normāli, cik varēju – lielākā daļa izstājās augšā, tāpēc domāju, ka vismaz leja būs labāka. Taču trāpīju kaut kādā bedrē un nepaspēju pat aptvert, kad jau biju ārā. Šoreiz nesanāca,” atzina sportists. Vērtējumā par savu sniegumu šajās spēlēs kopumā viņš bija paškritisks. “Godīgi sakot, neesmu apmierināts. Varēju labāk. Šosezon vēl braukšu Baltijas kausā, bet pēc četriem gadiem Korejā – diezin vai.”
Vienīgais no trim latviešiem, kas finiša līniju pirmajā braucienā šķērsoja ar rezultātu (61. vieta, 9,46 sekundes aiz līdera) un kvalificējās otrajam braucienam, bija Mārtiņš Onskulis, taču arī viņa noskaņojums tāpēc nebija labāks. “Galvenais bija nobraukt tā, lai pašam prieks – labu braucienu, un tas diemžēl neizdevās. Negribētu teikt, ka tik daudz paša vaina, cik tiešām ļoti izdangātā trase. Varbūt varēju nobraukt sekundi vai divas ātrāk, taču šādā trasē – neko vairāk. Augšā vienkārši bija jāturas bedrē un ātrumu tajā uzņemt nav iespējams. Finišs ir, ko lai citu pasaka...” Onskulis atzina, ka klusībā bija cerējis uz iekļūšanu labāko četrdesmitniekā, taču šādā trasē tas nav bijis iespējams. “Ceru, ka otrajā braucienā segums tomēr būs labāks, laiks paliek aukstāks. Pati trase nav sarežģīta, bez āķiem – ja godīgi, samērā vienkārša.”