Šodien olimpiskās sprinta sacensības sākās un ātri arī noslēdzās trim Latvijas slēpotājiem. Finišā visi atzina, ka noskrējuši savu spēju robežās, tāpēc par rezultātiem nebēdā.
Kā pirmās uz starta izgāja dāmas, tostarp Inga Dauškāne. “Tiešām ļoti grūta distance – tik dziļš sniegs, tāda putra distancē, ka te tiešām bija jābūt augstam meistarības un sagatavotības līmenim. Krita pat viena no līderēm. Tas nobrauciens... Tur bija ko turēt. Vienubrīd uz mirkli pat aizvēru acis un padomāju – kas būs, tas būs... Bet, nu – noturējos. Ļoti labi slīdēja slēpes, smērētāju komanda bija pastrādājusi ļoti labi, kaut gan trasē stundu pirms starta bija bērts kaut kas trases cietināšanai. Sapulcē nebija apspriests un arī testu kalnā netika darīts,” norādīja vienīgā Latvijas pārstāve šajā sporta veidā. Ar 59. vietu viņa apmierināta. “21 sekunde zaudēta – domāju, konkurencē ar šīm dāmām tas ir pieklājīgs rezultāts Ja labāk būtu izbraukusi to nobraucienu, būtu pat 18 sekundes, tas jau būtu pavisam labi. Pirms starta pašai bija mērķis pēc iespējas mazāk zaudēt līderēm. Ja būtu 20 sekundes – ļoti labi, ja 25 – jau nu tā.”
Vīru konkurencē ar abi Latvijas pārstāvji trasē devās ar piecu starta vietu jeb 1:15 starpību. Kā pirmais – Jānis Paipals, kam šīs ir jau otrās olimpiskās spēles karjerā. “Gāja labi. Trase – smaga. Tiem treniņiem, kādi man šogad bijuši, un finansējumam, kāds bijis – domāju, ir labi. Nobraucienā man priekšā krita ķīnietis, tad nedaudz iedeva pa galvu, un, protams, pēdējais kāpums. Trasēs, kur esmu startējis, parasti ir viens kāpums un pārējie tikai pampaki, bet šeit – divi kāpumi. Otrajā apmēram vidusdaļā – pieplīsu... Principā man patīk spēka trases, taču liek par sevi manīt augstkalne (šī gan ir tikai viduskalne – aut.) – 1500 metros esmu pirmoreiz. Nekad neesmu bijis – dīvaini, bet tā tas ir. Pirms starta runājām ar treneri, plāns bija tik starp labākajiem 50, bet laikam jau nav izdevies – rezultātu vēl nezinu. Bet ar startu esmu apmierināts. Cik varēju, tik izdarīju – kā šoreiz sanāca, tā sanāca.” Jānis vēl gatavojas doties uz starta 15 kilometros. “Teikšu godīgi, šogad vēl neesmu braucis nevienu klasikas gonku. Olimpiādē būs pirmā. Vairāk gatavojos sprintam. Jānostartē savā līmenī, domāju – būs labi.
Latviešu konkurencē labāks izrādījās Arvis Liepiņš, taču arī viņam līdz kvalifikācijas normai palika prāvs gabals. “Trase smaga, taču kopumā viss labi. Nobraucu līdz galam, nenokritu – par to pašam prieks. Silts laiks, mīksta trase. Līderi, pa priekšu braucot, padarīja to vēl mīkstāku, līdz ar to pēdējiem bija vēl grūtāk. Nostartēju savā līmenī, zaudēju ap 20 sekundēm. Latviešu mikromačs? Šķiet, ka vinnēju. Taču tas mums nav svarīgi,” atzina Liepiņš, kurš Sočos vēl plāno dalību divās distancēs. “15 km būs smagāks, pēc tam – varēs nedaudz atpūsties līdz piecdesmitniekam. Jāiet pie masieriem...”