Nonācis pie žurnālistiem jau minūtes desmit pēc finiša iedzīšanas sacensībās, Andrejs Rastorgujevs acīmredzami ar visām domām joprojām bija mačos. Ļoti nopietns, saguris, taču joprojām uzvilkts.
Uz repliku, ka pēc olimpiskajās spēlēs izcīnītas devītās vietas vienalga izskatās bēdīgs, sportists atbildēja: “Es neesmu bēdīgs. Es koncentrējos. Uzreiz atceros to šāvienu, kas aizgāja garām, un analizēju – lai vairs tāda kļūda neatkārtotos. Līdz galam nenovadīju stobru uz mērķi, līdz ar to tas šāviens aizgāja augšā – tas viennozīmīgi (tā patiešām bija – kļūda bija pavisam neliela, uz pulksten 11 – aut.). Šāviens vēl nebija izspiests, kad jau zināju – garām. Kopumā šāvu lēnāk, uzmanīgāk, jo zināju, ka manas priekšrocības tāpat ir trasē – ko varēšu izdarīt, to izdarīšu tur. Neredzēju pretiniekus apkārt, darīju to, ko darīju.”
Atšķirībā no pirmās distances, šoreiz problēmas nesagādāja arī slēpes. “Jutos labi, arī slēpes slīdēja krietni labāk nekā sprintā. Nebija ideāli, taču nevaru sūdzēties. Šodien trasē vismaz nebija bērts nekāds cietinājums, paši redzat kalnu pie šautuves – reāla putra. Daudzi tur apstājās, es – neapstājos.” Daudzi latvieša konkurenti piedzīvoja kritienus garā nobrauciena beigās – francūzis pavisam izlidoja no trases, kanādietis Legleks, sacensības vidū atrodoties līderpozīcijās, krita un salauza slēpi (beigās tikai 26. vieta). “Tfu, tfu, tfu – man šodien tur nebija problēmu,” trīsreiz pār plecu spļauj latvietis.
Pēc ceturtās šaušanas Rastorgujevs trasē atgriezās kā 12., taču pa ceļam uz finišu apsteidza trīs sāncenšus. “Redzēju, trasē tur bļāva, ka turpat netālu, taču sapratu – tas, ka pienākšu klāt austrietim Ederam, neko nemainīs, jo, tiklīdz nobrauksim no kalna, vairs neko nevarēšu izdarīt. Kalnā skrienot jau būtu saskābis. Panācu tuvāk otrajā kalnā, kad tas jau bija iespējams, bet tālāk jau braucu savā tempā. Lai no aizmugures nepanāk.”
Nākamās sacensības Andrejam pēc trim dienām, kad būs viņam teorētiski parocīgākā distance – 20 kilometru klasika. Tajā par katru sodu šaušanā tiek laikam tiek pierēķināta papildu minūte, un tas nozīmē – lēnāk un piesardzīgāk šaus arī sāncenši, samazinot deficītu, ko tieši šautuves posmā parasti salasa Latvijas izlases līderis. Diezgan drošas šobrīd izskatās arī izredzes startēt svētdienas masu startā. Vai Andrejs jau gatavojas arī tam? “Es gatavojos visam. Un visam esmu gatavs. Viss iet pēc plāna.”
