Berkulis: "Lai cīnītos par trijnieku, viena kļūda – tas ir maksimums"

© Romans Kokšarovs

Šovakar Soču olimpiskajā trasē dosies 60 šobrīd labākie pasaules biatlonisti, lai iedzīšanā sacenstos par šo spēļu otro medaļu komplektu šajā sporta veidā. Ar 17. numuru 47 sekundes aiz pole position nodrošinājušā norvēģa Ūles Einara Bjerndālena cīņā metīsies Andrejs Rastorgujevs. Viņa treneris Intars Berkulis pārliecināts, ka trijnieks nav nesasniedzams.

- Kādus secinājumus izdarījāt pēc sprinta?

- Andrejs stāstīja, ka slēpes slīdēja labi, tomēr vienā momentā izslīdot kaut kā ķērās. Nevar stipri sūdzēties, taču niansēs tas var veidot sekundes desmit, varbūt 15. Pārējais viss bija labi. Protams, žēl to vienu šāvienu, taču kļūdījās arī tādi veči kā Svensens, Bjerndālens, Furkāds. Andrejam pašam bija šķitis, ka ir, taču tā var gadīties – nākot šautuvē ar tādu pulsu, bieži vien tā šķiet. Tuvu jau tas šāviens bija, turpat uz robežas. Stāvus – šāva mazliet lēnāk un pareizi darīja, te vairs kļūdīties nedrīkstēja. Tās būtu vēl 25 sekundes atpakaļ. Kopumā viss ir kārtībā – Andrejam bija šīs sezonas labākais rezultāts. Visus sprintos bija bijuši divi sodi, šeit – viens. Ātrākā šaušana, ātrākais laiks arī distancē, mazākais zaudētais laiks līderim. Šās sezonas viņa labākais sprints.

- Ko izspriedāt attiecībā par pieminēto problēmu ar slīdamību? Varbūt trases saimnieki patiešām kaut ko pēdējā brīdī uzkaisīja sniegam, par ko paziņoja savējiem – Šipuļinam ātrākais slēpojums –, bet piemirsa pateikt pārējiem...

- Dienas laikā trase atlaižas un viņu uzdevums – panākt, lai sacensību laikā nebūtu putra. Pēc nostāstiem, par ko savā starpā runā treneri – viņi berot uz sniega kaut kādu cietinātāju. Es pats to neesmu redzējis, taču tā notiek, arī Pasaules kausos. Un tas rada problēmas, jo slēpju testēšanas laikā jau nekā tāda vēl nav. Andrejs vakar testēja slēpes 17:15 un tobrīd trasē vēl viss bija kārtībā, bet sacensībās – pēkšņi citādi. Vai krievi to darīja speciāli – nezinu. Jā, Šipuļinam labākais laiks, taču, piemēram, Mališko ar nullēm – trešajā desmitā. Lai vai kā, fakts paliek fakts – slēpe mazliet negāja tā, kā vajadzētu. Pats sportists tādas lietas lieliski jūt. Tās 10-15 sekundes nebūtu kaitējušas.

- Kāds vispār skats uz izredzēm iedzīšanā? 47 sekundes vēl ir tajās robežās, kad var cīnīties par trijnieku?

- Tas nav liels deficīts. Pasaules kausā Oberhofā bija pusotra minūte. Galvenais visu izdarīt ar vēsu prātu. Būs mierīgāk. Sprints tomēr bija pirmais starts olimpiskajās sacensībās un, kā paši jau smējāmies – tie pieci riņķi, kas tur karājas virs šautuves, bez sekām nepaliek...

- Ja ceram uz medaļu – cik kļūdas Andrejs var atļauties šaušanā?

- Domāju, nav variantu – nulle vai viens sods. Ja sakrīt apstākļi un paveicas ar sīkumiem, var derēt arī divas kļūdas, taču, ja godīgi – neticu, ka cīņā par trijnieku varēs atļauties vairāk nekā vienu.

- Tas, ka sprintā vinnēja Bjerndālens, biatlona vidē vakar tika uzņemts kā zināms pārsteigums?

- Katram savs viedoklis, taču, protams – viņš uz to gāja. Četrus gadus un šogad – jo īpaši. Jau kausos bija redzams, ka šogad viņš sasniedzis labāku kondīciju nekā pērn. Pārsteigums tas nav, ja nu vienīgi tas, ka šādā vecumā un tieši sprintā. Domāju, viņš izdarīja visu iespējamo un neiespējamo, lai to sasniegtu. Pēdējā treniņnometnē Antholcā speciāli viņam pat tika uztaisīta vēl viena trase, Soču trases imitācija. Tas vien daudz ko liecina. Lai vai kā, prieks par viņu! No tāda sportista jāņem piemērs.

Svarīgākais