Atšķirībā no vakardienas, šodien rīta treniņā Latvijas hokeja izlase izmantoja sev atvēlēto laiku – uz ledus bija visi, kas jau ieradušies Sočos (amerikāņi pievienosies rīt).
Viens no komandas uzbrukuma līderiem Lauris Dārziņš pēc treniņa sportacentrs.com atzina – komanda ir labā gatavībā un mūsu iespējas olimpiskajā turnīrā nav pamata noniecināt.
- Treniņā maucat pa īstam, vai pagaidām tā, mazliet ar smaidiņu uz lūpām?
- Diezgan pa īstam, jāatzīst. Bet, nu, protams, saglabājam veselo saprātu. Pirms turnīra negribam pazaudēt nevienu cilvēku. Strādājam uz pilno, tajā pašā laikā, ja met Žora Pujacs, neviens zem tām ripām neguļas...
- Vakar no rīta paņēmāt brīvu – ko sadarījāt?
- Pavisam brīvdiena jau nebija, vakarā bijām uz treniņu - cik saprotu, pagaidām, kamēr ledus vēl brīvs, komandām dienā tiek piešķirti divi laiki. Vienkārši iepriekšējā vakarā bijām uz atklāšanas ceremoniju, tā beidzās vēlu, tāpēc nolēmām, ka nākamajā dienā labāk būs vakara nevis rīta treniņš. Izgulējāmies, pastaigājām pa ciematu, iegādājāmies suvenīrus – tā, lai pēc tam, kad jau sāksies spēles, nav jāskrien pa bodēm.
- Olimpisko noskaņu jau sei noķēris, vai pagaidām tā – vienkārši turnīrs ar izlasi?
- Zini, ka esmu! Bija baigi forša atklāšanas ceremonija – kaut gan man īsti nav ar ko salīdzināt, jo šī man bija pirmā karjerā. Tagad droši zinu – ja man jāizvēlas, skatīties atklāšanas ceremoniju pa televizoru, vai piedalīties tajā klātienē, tad noteikti izvēlos otro. Emocijas bija ļoti labas un vismaz es neaizrāvos ar priekšnesumu vēsturisko vai ģeogrāfisko zemtekstu, bet uztvēru kā vizuālo baudījumu. Patiesībā jau Rīgā lidostā bija tā sajūta, ka, jā – tas būs kaut kas īpašs. Un nav tā, ka kaut kādu šopingu dēļ tā tagad būtu pazudusi. Ļoti laba gaisotne.
- Daudziem šeit ir sadzīviska rakstura sūdzības – kā jums? Istabiņas labas, gultas mīkstas, ēdina pienācīgi?
- Daži sūdzas, ka tāds pagarāks gabals līdz ēšanai jāmēro, taču man jau šķiet, ka galā tā izvēle ir tik liela un visu tā gribas nogaršot, ka beigās tā 15 minūšu pastaiga nepavisam nenāk par ļaunu. (Smejas.)
- Ko šobrīd darāt treniņos – kādi akcenti? Šveiciešus jau esat pētījuši?
- Pagaidām koncentrējamies uz savu spēli, taču jau ar domu, ka pirmais pretinieks spēlēs aktīvi – arī šodien pastrādājām pie aizsardzības zonu iemetiena – kā ātri tikt prom no savas zonas. Cerams, būsim gatavi tam aktīvajam, sparīgajam startam, kādu šveicieši vienmēr prasa. Tfu, tfu, tfu – visi veseli, visi apņēmīgi, viss kārtībā.
- Atcelts vienīgais pārbaudes mačs ar austriešiem. Tev kā spēlētājam šāds pavērsiens drīzāk patīk vai nepatīk?
- Domāju, ka mums pietiks ar savstarpējo sparingu – ar šeit treniņos nodublētajām spēles situācijām. Nekad neesmu bijis liels pārbaudes spēļu fans, jo man šķiet, ka tajā vienmēr zemapziņā tomēr paliek tā sajūta, ka nav tik lielas atbildības, līdz ar to kaut kur var lieki noriskēt, kaut kur – sevi pasaudzēt. Savukārt tas noved pie sliktiem ieradumiem. Tā ka mans uzskats – tā kā līdz turnīram palicis tik mazs laiks, šāda pārbaudes vai treniņspēle tikai varētu iedot sliktus ieradumus. Pstrādāsim treniņos un ķersimies uzreiz pie lietas. Nekādu traģēdiju no tā nevajag taisīt.
- Kāds būs uzdevums grupā? Kur it kā uzdevumu var nebūt vispār.
- Skatīsimies no spēles uz spēli. Tiešām, man ir sajūta – ja padarām to savu darbiņu, varam šeit paveikt lielas lietas. Šobrīd uzdevums: centīsimies maksimāli atdoties pirmajai spēlei. Paies pirmā trešdaļa, tad otrā, trešā. Cerams, spēle būs laba, bet, protams, būs arī savas kļūdas – pie tām tad arī pirms otrā mača būs jāpiestrādā. Tāpat – pirms trešā. Šveicieši droši vien parādīs, pie kā mums vēl jāpiestrādā. Tāpēc neskatāmies vēl uz otro vai trešo spēli, skatāmies uz pirmo. Soli pa solim. Labāk domāt par nākamo epizodi, nevis gala rezultātu – tas tāpat atnāks. Galīgo atzīmi sev liksim pēc turnīra.