Berkulis: Te jābrauc kā pirmajā formulā...

Šovakar Sočos tiks svinēti svētki – atklāšanas ceremonija. Taču jau rīt atkal būs darba diena un tāda tā būs arī Andrejam Rastorgujevam – Latvijas pirmajai olimpiskajai cerībai, kas vakarā dosies trasē sprinta distancē.

Šobrīd Andrejs ar visām domām jau ir sacensībās, tāpēc viņu labāk netraucēt, taču rīta treniņā izdvās aprunāties ar viņa treneri Intaru Berkuli.

Kādi iespaidi par trasi?

Trase ir lieliskā stāvoklī. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, veiktas šādas tādas izmaiņas, padarot to vieglāku, taču tāpat – jāstrādā visu laiku, nepārtraukti. Pats uzkāpu uz slēpēm un izbraucu – te nav laika pat deguna nošņaukšanai! Faktiski kā Pirmajā formulā - jābrauc gandrīz tikai pa ideālajām trajektorijām, citādi zaudē desmitdaļas, kas beigās pārvēršas sekundēs un daudzās vietās. Lielākā izmaiņa – pārbūvēts bīstamais nobrauciena posms, pēc kura daudzi krita. Taču tas labi, jo Andrejs pērn tur pazaudēja diezgan daudz laika, mēģinot braukt piesardzīgāk. Trase plata, sniegs ciets, labs. Tiesa, mums pat labāk būtu, ja laiks pabojātos – mums ir ļoti labi slēpju meistari, kas prastu pielāgoties jebkādiem apstākļiem, bet šajos apstākļos labas slēpes būs sagatavotas visiem, tur nav lielas mākslas. Lai vai kā, laika prognozes sniegu nesola – apmācies, varbūt nedaudz siltāks, taču kopumā laiks nemainīsies.

Tas nozīmē, ka vēl svarīgāk būs sašaut...

Jā, paredzu, ka visi nāks šautuvē un bērs šāvienus pēc iespējas ātrāk. Ienākšana šautuvē šeit uzbūvēta, domājot par skatītājiem – slaids riņķis gar tribīnēm un tikai tad ar loku uz mērķiem. Tas nozīmē, ka pēdējais pietiekami garš posms būs bez apgrūtinājuma – atliek noturēt savu tempu un sašaut.

Andrejs šaus savā tempā vai mēģināsiet skriet līdzi pārējiem?

Šaus savā tempā, taču pilnīgi skaidrs, ka ilgāk par 1:10 nedrīkstam atļauties. Viņš to var, labākajās reizēs šāvis arī 55 sekundēs, taču šajā gadījumā svarīgākais būs viens – vajag nulli. Lai konkurētu par visaugstākajām vietām, citādi nevarēs. Soču šautuvē mērķi ir izvietoti mazliet augstāk nekā citās trasēs, un tas mazliet atsaucas – stāvus šaušanā Andrejam pat palīdz, jo parasti viņam sodi ir tieši pa augšu, bet šeit var droši šaut savā dabiskajā stājā. Guļus – rada problēmas. Arī šodien treniņā – laiku pa laikam kāds šāviens iziet pa labi. Tā nav pēkšņa slimība, Andrejam ar to problēma bijusi arī iepriekš. Kopumā gan šodien viņš šāva ļoti labi.

Pārdzīvojumu par to, ka nevarēs piedalīties atklāšanas parādē, nav?

Nē, ja godīgi, viņam pat domas par to nav. Šobrīd viņš ar visām domām jau atrodas sacensībās. Tas mums jāpieņem kā realitāte – olimpisko spēļu programmā biatlons vienmēr sākas jau pirmajā dienā, līdz ar to nekādas atklāšanas ceremonijas nespīd. Pats šoreiz aizbraukšu, jo Vankūverā nesanāca, bet Andrejs paliks ciematā pastrādāt ar [komandas ārstu] Aldi Cīruli.

Satraukums jūtams?

Svešā galvā neielīdīsi. Viņš pats saka, ka ar psiholoģiju viss kārtībā, Aldis tikmēr, patestējot ar savām metodēm, saka – spriedze tomēr iekšā ir. Taču laikam būtu naivi cerēt, ka tādās sacensībās kā olimpiskās spēles, īpaši pirms pirmā starta, kāds varētu būt pilnīgi mierīgs. Tādi šobrīd nav pat pieredzējušākie favorīti.